Citādi cilvēki, kas no vietējās politikas iepeld nacionālajā, mēdzot aizmirst par savu izcelsmi un vēlētājiem, kā labā jāstrādā.

Citus gadus vērojamie asumi piektdien Aucē notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības kongresā izpalika. Pašvaldību līderi draudzīgi bāra valdību, savukārt tās pārstāvji daudz pretī nerunāja. Pat reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš kongresā ieradās neaicināts, pilsētu un novadu līderus centās nekaitināt: jaunas reformas nepieteica, apsolīja, ka pašvaldības likvidēt negrasās un arī to autonomiju vairs netaisās ierobežot. Ministrs arī lūdza pašvaldību atbalstu cīņās par nākamā gada valsts budžetu. Ministrija vēlas panākt investīciju programmas atjaunošanu mazo pašvaldību atbalstam, lai pie naudas tiek ne tikai izredzēto pašvaldību klubiņa 21+7 dalībnieces. Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa rūpīgi pierakstīja valdības pārstāvju un kolēģu runās izskanošās idejas, un, protams, šo viņa vērtē ļoti atzinīgi. Baltinava pēc iedzīvotāju skaita ar 1300 pavalstniekiem ir mazākā pašvaldība Latvijā. Tai ir vajadzīga palīdzība. Šobrīd pat pie esošās naudas iedzīvotāji netiek, jo līdz ar Hipotēku banku uz citiem medību laukiem devies pēdējais bankomāts.

Vēl vienu strūklaciņu?

«Kopš 1989. gada iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 17%,» prezentācijā uzsvēra Mālpils vadītājs Aleksandrs Lielmežs. «Un ir pašvaldības, kur cilvēku skaits sarucis pat uz pusi.» Nepieciešams brīnumlīdzeklis, lai palikušie domātu nevis par aizbraukšanu, bet vairošanos.

A. Lielmežs risinājumu saredz jauna politiska spēka izveidošanā – tāda, kas Saeimā aizstāvētu tieši pašvaldību iedzīvotāju intereses.

Tomēr dziļos laukos un Pierīgā aina ir gluži pretēja un problēmas citas. Ādažu mērs Māris Sprindžuks stāsta: «Mums visi četri bērnudārziņi ir pilni, pamatskolā ir sešas pirmās klasītes, un jādomā par jaunas skolas celtniecību. Cilvēki novadā būvējas, un tiek celtas arī daudzdzīvokļu mājas. Migrācija ir realitāte. Taču valsts savos plānošanas dokumentos ignorē šo attīstības faktu. Ādaži joprojām skaitās lauku teritorija, kaut gan mans 72 gadus vecais tēvs laikam ir pēdējais zemnieks šai pusē.» Mērs uzskata, ka pieejamie resursi primāri būtu jāsadala teritorijām, kurās notiek attīstība, nevis spītīgi jāgulda tur, no kurienes visi aizgājuši. Cilvēki pārceļas dzīvot citur, viņiem vajadzīga infrastruktūra, bet fondi to neņem vērā. Eiropas nauda tiek izdāļāta, lai taisītu strūklakas vietās, kur nav vairs neviena, kas uz tām skatās, ūdenssaimniecības projektus vai atkritumu šķirošanas shēmas, taču netiek ieguldīta tur, kur tā nestu jaunus augļus.

Gan nīkstošās, gan augošās pašvaldības tomēr ir vienisprātis, ka tām vajadzīgs naudas grozs, ko drīkstētu izlietot pēc pašu ieskatiem. Nevis projektu konkursos pieteikties uz kārtējo strūklaku tikai tāpēc, ka citiem nolūkiem fondu naudu dabūt nevar.

Grib lemt paši

Diskusija par pašvaldību patstāvību turpinās gadu no gada, un arī šajā kongresā tai bija iedalīta nozīmīga vieta. Pašvaldību autonomijas deklarācijā kongress aicina stiprināt politisko, administratīvo, finanšu un īpašuma autonomiju. Respektīvi, panākt, lai valsts godīgi sadala naudu, bet mazāk jaucas pašvaldību darīšanās. Uz vietas cilvēki labāk zina, kas nepieciešams viņu labklājības celšanai. Premjera Valda Dombrovska runā gan izskanēja cita nots – viņš sabāra «atsevišķas pašvaldības», kas izšķērdē nekustamā īpašuma nodokļa ienākumus, dodot nepamatotas atlaides, un solīja iejaukties, ja tas tā turpināsies.

Visticamāk, tas bija veltījums Jūrmalai. Kaut arī premjers solīja, ka turpmāk pašvaldību finanses augs līdzvērtīgi valsts finansēm, nešķita, ka kongresa dalībnieki viņam tic. Gan LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa, gan Mālpils mēra Aleksandra Lielmeža prezentācijas parādīja, ka valdība un Finanšu ministrija savos aprēķinos par naudas sadali manipulējusi ar skaitļiem līdz šim un turpina to darīt arī saistībā ar nākamā gada budžetu. Pašvaldībās atkopšanās no krīzes notiek ievērojami lēnāk nekā valdības aparātā.

Izrautais izrāviens

To, ka ar sabiedrības labklājības celšanu pārāk nesokas, kongresā, oponējot premjeram, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: «Mūsu galvenais kopējais jautājums ir ekonomikas attīstība. (..) Taču ekonomikas izrāviens pašlaik izpaužas tā, ka ekonomika ir izrauta no valsts prioritātēm.» Šī dunka ieskaitāma tai kautiņā, kas starp koalīcijas partneriem izcēlies saistībā ar nākamā gada budžetu. Tikmēr nākamajā Eiropas naudas plānošanas periodā gan situācija mainīšoties un jaunu darba vietu radīšanai «ļoti lieli līdzekļi tiks ieguldīti infrastruktūrā».