Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi piektdien LPS
24.kongresā Aucē atkārtoti ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo
organizāciju vada jau 20 gadus, ziņo aģentūra LETA. Jaunsleinis bija
vienīgais kandidāts LPS priekšsēža amatam.
Par LPS priekšsēža vietniekiem kongress apstiprināja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izvirzīto Jelgavas mēru Andri Rāviņu un novadu apvienības izvirzīto Auces domes priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
Uzrunājot delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā. Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167, visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 delegāti.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savā runā aicināja pašvaldību pārstāvjus pretnostatīšanu un kritiku pārvērst pragmatiskā sadarbībā.
LPS 24.kongress pieņēma vairākas rezolūcijas - par autoceļiem un sabiedrisko transportu, par vidēja termiņa budžetu, par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu, par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar savu īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs, kā arī rezolūciju par pašvaldību autonomijas deklarāciju. Pieņemtās rezolūcijas LPS nosūtīs Saeimai un Ministru kabinetam, lai vērstu uzmanību un rosinātu risināt problēmjautājumus.
Lai atgrieztos pie ilgtspējīgiem risinājumiem ceļu un sabiedriskā transporta nozarēs, LPS kongress aicina politiskās partijas, kas startēs 2014.gada Saeimas vēlēšanās, atjaunot ceļu fondu, kurā jānovirza vismaz 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, noteikt ceļu fonda sadalījumu 60% apmērā pašvaldību ielām un ceļiem, bet 40% apmērā valsts ceļu uzturēšanai un renovācijai. LPS aicina nodot starppilsētu sabiedriskā transporta regulēšanu reģionālajām pašvaldībām, bet līdz to izveidošanai - plānošanas reģioniem.
Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot savu fiskālo disciplīnu un savu attīstību, LPS likumā aicina noteikt, ka pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa daļa kopējos valsts nodokļu ieņēmumos, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, trīs gadu laikā sasniedz 21%, atteikties no centieniem samazināt darbaspēka nodokļu slogu uz pašvaldību rēķina un no plāna samazināt pašvaldību ieņēmumus, ievedot jaunu veselības nodokli. Kongress iesaka mainīt pašreizējo kārtību, nosakot, ka vēlēšanu cikls, vidēja termiņa plānošanas cikls un vidēja termiņa budžeta cikls ir pieci gadi. LPS aicina pašvaldības patstāvīgi iesaistīties fiskālās disciplīnas plānošanā, apvienojot katras pašvaldības ilgtermiņa stabilitāti ar mērķtiecīgu attīstību, ieviest vidēja termiņa budžetus, sasaistot attīstības programmas ar plānotajām finansēm.
"Pašvaldību autonomijas deklarācijā" LPS kongress aicina Latvijas sabiedrību apzināties, ka Latvijas valstiskums būs apdraudēts, ja tā pamatā nebūs stabilas pašvaldību demokrātijas. Pilnvērtīgas pašvaldību demokrātijas pamatā ir politiskā autonomija, kura nodrošina ievēlēto deputātu spēju pārstāvēt teritorijas iedzīvotāju intereses, aizsargājot pret politiskām vajāšanām un nepamatotiem rīcības ierobežojumiem, administratīvā autonomija, kura nodrošina izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotākās pārvaldes struktūras. Finanšu autonomija nodrošina pašvaldību funkcijām finansējumu vismaz proporcionāli valsts kopējām finanšu iespējām un iespēju patstāvīgi lemt par finansējuma sadalījumu starp pašvaldības darbības nozarēm. Īpašuma autonomija ļauj patstāvīgi izvēlēties piemērotākās formas, kā rīkoties ar teritorijas iedzīvotāju kolektīvo pašvaldības īpašumu un tiesības to izmantot uzņēmējdarbībai pašvaldības iedzīvotājiem visizdevīgākajā veidā.
LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. LPS dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu. Kopš 2010.gada 18.decembra Latvijas Republikā ir 119 pašvaldības: 9 republikas pilsētu un 110 novadu domes. 117 pašvaldības ir LPS biedri.
Pērn no LPS izstājās dažas pašvaldības. Krāslavas novada vadība pamatoja, ka LPS nepārstāv mazāko pašvaldību intereses. Līdzīga iemesla dēļ no dalības LPS atteicās Rīga, paziņojot, ka no bagātās galvaspilsētas biedrībā gaidot tikai dalības maksu, bet nevēlas aizstāvēt tās viedokli sarunās ar valsti.
Ir pašvaldību vadītāji, kuri iepriekš rosinājuši mainīt ilggadējo LPS vadību. Tomēr vairākuma viedoklis ir līdzīgi ilggadīgu novadu līderu pusē, kuri nevēlas pārmaiņas, uzskatot, ka biedrība sekmīgi pārstāv pašvaldību administrāciju viedokli sarunās ar valsts iestādēm.
Rādīt reklāmu
