Intervijā laikrakstā «Latvijas Avīze» Ērglis sacījis, ka runas par to, ka situācija medicīnā ir dramatiska, viņš dzird katru gadu, taču, viņaprāt, runājot par medicīnu, izglītību un valsts drošību, nevajadzētu būt pārlieku emocionāliem.

Arī uz apgalvojumu, ka par ārstēšanos slimnīcā 9,5 latu līdzmaksājumu nespēj samaksāt katrs trešais slimnieks, speciālists atbild, ka tam īsti nepiekrīt.

«Tie noteikti nav dati par visu Latviju. Te mēs nonākam pie lielās politikas. Vai būtu labāk par pieciem, desmit vai 15 latiem palielināt pensiju vai ielikt šo naudu zāļu budžetā, lai tērētu to solidāri. Nepalielinot pensijas, bet iedodot par brīvu medicīnu. Tas būtu atspaids gan budžetam, gan arī pašiem pensionāriem,» norāda Ērglis.

Runājot par ārstu aizbraukšanu, Ērglis sacīja: kamēr Latvijas veselības aprūpes budžets būs vismazākais Eiropas Savienībā, tikmēr ārsti un medicīnas māsas meklēs labākus ap¬stākļus ārpus Latvijas.

«Ģimenes ārstu pietiek, viņi pat gaida rindā, lai varētu strādāt, bet to nevar teikt par speciālistiem, jo tie pamet valsti niecīgā atalgojuma dēļ. Ja ārstu atalgojums Latvijā no Eiropas attīstītajām valstīm atšķirtos divas reizes, to vēl varētu paciest, bet, ja tas atšķiras 20 reižu, tad ārstus Latvijā nenoturēs. Kvalificēts ārsts Anglijā dienā nopelna 100 mārciņas jeb 100 latu dienā. Tā vēl nav tā lielākā naudas summa. Savukārt Zviedrijā ārstiem pēc 41 gada vecuma ir tiesības saņemt astoņas nedēļas atvaļinājuma,» teic viņš.