Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu, norāda VDI pārstāvis Aivis Vincevs.

Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.

Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 167 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, aprīļa vai maija mēnešos normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 167 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.

Darba likuma 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Piemēram, ja darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto vienu nedēļu laikā no 29.aprīļa līdz 5.maijam, kura laikā ir divas svētku dienas (1. un 4.maijs), tad atvaļinājums pagarinās par divām dienām (6. un 7.maiju) un viņam darbā ir jāierodas 8.maijā.