Un ka šiem pasākumiem ir jāpiešķir starptautisks skanējums, it īpaši tos popularizējot Eiropā.

Līdz LTF formālajam dibināšanas datumam – 8. oktobrim – un gadalaikam vēl ir laiks, bet šāda mēroga pasākums diez vai svinams tikai dažas dienas. Un tas nav arī pēdējā brīdī plānojams, bet Neatkarīgajai, oficiāli un neoficiāli runājot ar pasākuma organizatoriem vai tuvu stāvošām personām, radās iespaids, ka naudas un ambīciju deķītis tiek raustīts uz dažādām pusēm un ne vienmēr caurspīdīga un pamatota informācija ir zināma arī tuvu stāvošajām personām.

Vismazāk šaubu, šķiet, varētu būt par LTF svinību koncepciju, kas attiecas uz pasākumiem visa gada garumā. Gads gan ir nosacīts mērs, jo tikai šogad janvārī Kultūras ministrija izsludināja konkursu par Tautas frontes 25 gadu jubilejas pasākumu īstenošanu Latvijas reģionos. Nupat ir izsludināta šā konkursa otrā kārta. Konkursa mērķis ir, sadarbojoties atmiņas institūcijām (muzejiem, bibliotēkām, arhīviem) un izglītības iestādēm, Latvijas reģionos veidot tematiskās izstādes un pasākumus, kas palīdzēs apzināt un popularizēt LTF darbību un ar to saistītos kultūrvēsturiskos materiālus. Konkursa pirmajā kārtā tika atbalstīti 37 muzeju, bibliotēku, arhīvu un izglītības iestāžu projekti, no konkursam paredzētā finansējuma 60 000 latu sadalot 50 690 latu. Tāpēc otrajā kārtā iegūstamais kopējais finansējums būs 9310 latu.

Tomēr par LTF līderu iesaistīšanu īsti skaidrības nav. Pašlaik Neatkarīgā īpaši izceļamu LTF cilvēku statusā dzirdējusi nosaucam Daiņa Īvāna un Romualda Ražuka vārdus, kas nav apstrīdams. Tomēr LTF 1988. gadā izsmadzeņoja un izveidoja trīs citi vīri – Valdis Šteins, Viktors Avotiņš un Jānis Rukšāns. Īsā laikā LTF atbalsta grupās iestājās apmēram 100 000 cilvēku, par LTF priekšsēdētāju ievēlēja Daini Īvānu, mazliet vēlāk viņu nomainīja Romualds Ražuks.

J. Rukšāns aizvadītās nedēļas nogalē sarunā ar Neatkarīgo sacīja, ka zinot par LTF jubilejas pasākumiem, bet tikai tik, cik publiski lasāms, redzams un dzirdams. Viņš stāstīja, ka īsi pirms mūsu sarunas bijis Cēsīs uz tikšanos ar skolēniem un viņiem bijis daudz jautājumu par Tautas frontes vēsturi. Tikšanos rīkojis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kas aktīvi organizējot pasākumus, bet no Rīgas gan J. Rukšāns neesot uzrunāts. Līdz šim rīdzinieki viņu neesot aizmirsuši, uz galvenajiem LTF atceres pasākumiem ielūgums esot atsūtīts arī citus gadus. «Cerēsim, būs arī šogad,» nosmēja J. Rukšāns.

Atceroties par LTF, nevar izlikties nezinām par avīzi Atmoda. Tās kādreizējā redaktore Elita Veidemane īsi noteic: «Ar mani neviens nav runājis par LTF svinībām, aicināta neesmu.»

Pārāk runātīgi nav (un nevēlas sevi atklāt) arī tie, kuri iesaistījušies atceres pasākumu rīkošanā un koordinēšanā. No kādas LTF jubilejas pasākumu rīkošanā iesaistītas personas Neatkarīgā dzirdēja pieņēmumu, ka līderus varbūt reklamēšot sabiedriskā televīzija un radio īpašos raidījumos, bet cita darba grupas pārstāve iesaka – diezin vai kādu no LTF līderiem, izņemot Īvānu un Ražuku, kaut kur speciāli aicinās, pašiem jāpiesakās pasākumos un jāizrāda iniciatīva. Arī LTF direktore Meldra Usenko vēl negrib stāstīt par iecerēm, jo vairāki pasākumi esot «projektā un procesā».

Latvijas Ārlietu ministrijā Neatkarīgā nerada apstiprinājumu, ka šī institūcija tiks iesaistīta «starptautiskā skanējuma» nodrošināšanā. «Ārlietu ministrija nav saņēmusi finansējumu LTF 25 gadu jubilejas pasākumu īstenošanai, taču ir gatava iesaistīties LTF izveides informēšanas pasākumos ārpus Latvijas, ja tādi tiks iniciēti,» atbild ministrijas preses centrs.

Zināms, ka LTF 25. gadadienas pasākumu organizēšanai kopumā nepieciešami 435 837 lati, tajā skaitā, lai nodrošinātu pamatekspozīcijas izveidi LTF muzejā, vajadzīgi 321 877 lati, grāmatas izdošanai par LTF darbību – 19 000 latu, bet dokumentālas filmas uzņemšanai par LTF darbību – 17 500 latu, kas ir puse no filmai plānotās summas. Savukārt katrai tematiskajai izstādei plānots 2000 latu līdzfinansējums.