Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātu vairākums ir
atbalstījis ieceri par 16. martu kā oficiālu Latviešu nacionālo karavīru
atceres dienu.
Strīdīgo likumdošanas iniciatīvu parlamentā virza Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK), kas vēlas panākt izmaiņas likumā
Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, paredzot atjaunot 16. martu kā oficiālu atceres dienu.
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Einars Cilinskis gan neslēpj, ka šī ierosme tiek uztverta neviennozīmīgi ne vien kreisajā flangā, bet arī labējo partiju blokā, tādēļ uz drīzu kompromisu nacionāļi necer. Tomēr vakar Saeimas apakškomisija ar NA un partijas Vienotība deputātu balsīm panāca šī jautājuma tālāku virzīšanu, bet pret to iestājās Saskaņas centra politiķi.
Jautājums par šīs iniciatīvas nodošanu vērtēšanai parlamenta komisijās tiks skatīts 14. marta Saeimas sēdē.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šonedēļ paziņoja, ka koalīcijas spēku vairākums neatbalsta Nacionālās apvienības ieceri atjaunot 16. martā atceres dienu. Kā zināms, 16. martā notiekošie leģionāru atceres pasākumi ik gadu raisa plašas domstarpības un provokācijas, tādēļ arī premjers uzskata, ka šis nav datums, kas sabiedrību vieno, bet gan šķeļ.
Tikmēr likumprojekta anotācijā tiek argumentēts, ka, veicot izmaiņas likumā, «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».
Jāatgādina, ka leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad veterāni piemin Latvijas karotājus, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952. gadā ierosināja svinēt bijušo leģiona karavīru organizācija Daugavas vanagi, jo 1944. gada 16. martā abas latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.
Rādīt reklāmu
