Apmeklētāju daudzums nav mainījies, turklāt palīdzības lūdzēji vairs nav tikai bezpajumtnieki – pēc bezmaksas ēdiena ierodas arī cilvēki ar kredītsaistībām.

Iespējams, par patiesāku labklājības līmeni liecina bezmaksas ēdiena izdales vietas, kur tiek izsniegts ēdiens arī bez trūcīgā izziņas no Sociālā dienesta. Rīgā darbojas sešas siltā ēdiena izsniegšanas vietas, un ar to nodarbojas dažādas reliģiskas institūcijas.

Ēdienam nepietiek

Biedrības Svētā Jāņa palīdzība labdarības projektu koordinators Māris Sirmulis pastāstīja, ka dienā tiek izdalītas 400 porcijas. Katru dienu nāk vairāk nekā simts cilvēku, no kuriem daļa ņem ēdienu arī ģimenēm. Apmeklētāju skaits mazinājies neesot. Šī zupas virtuve strādājot arī vasarā, un arī tad tiekot paņemtas visas 400 porcijas. Jaunākā tendence esot cilvēku pieplūdums mēneša sākumā un beigās, kad iztērētas invaliditātes pensijas un pabalsti. «Agrāk pārsvarā nāca cilvēki bez dzīvesvietas. Tagad nāk arī pieklājīgas kundzītes, kas netiek galā ar ikmēneša maksājumiem. Lielākā daļa cilvēku (55–60%) ir darbspējīgā vecumā. Joprojām nāk cilvēki ar alkohola problēmām, bet līdz ar krīzi zupas virtuvē parādījās arī citādi cilvēki. Apmeklētāju parakstu lapā cilvēkiem jānorāda reģistrētā dzīvesvieta, kas nereti ir reģionā, piemēram, Aizkrauklē. Cilvēki migrē labākas dzīves meklējumos. Citreiz šķiet dīvaini, ka alkoholiķi jāatbalsta, bet, lai arī objektīvi noteikt to nevaram, skaidri saskatāmas šādas problēmas ir tikai 10–15% zupas virtuves apmeklētāju. Katram stāsts ir citāds. Kāda sieviete skolotāja nespēj strādāt diabēta dēļ, kādam izjukusi ģimene, bet kāds zaudējis darbu,» apmeklētājus raksturo M. Sirmulis. Šī zupas virtuve dod ēdienu arī bez trūcīgā izziņas, bet lielākoties apmeklētājiem šis statuss esot. Daudziem šis ēdiens esot vienīgā iespēja.

Ir izglītība, bet ne maize

Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas Svētās Trijādības – Sergija sieviešu klostera māsa Melānija stāsta, ka zupas virtuvē dienā tiekot izdalītas 150–200 porcijas. Dienā atnākot vidēji 120 cilvēku, kas ēdienu nes arī savām ģimenēm. Visvairāk apmeklētāju esot svētdienās, bet vismazāk pensijas dienā un pāris nedēļas pēc tās. Apmeklētāji esot gan trūcīgie, gan bezpajumtnieki. Viņiem nekādas izziņas prasītas netiek. Cilvēku ēdināšana klosterī esot uzsākta 90. gadu vidū, un māsa atcerējās, ka 1997. gadā esot vajadzējis uzvārīt vienu 40 litru katlu ar zupu, bet pašlaik šāda tilpuma katli tiekot vārīti seši. Cilvēku skaits zupas virtuvē tikai palielinās. Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinodes sekretārs igumens Jānis arī apstiprināja, ka trūcīgo skaits nesamazinās: «To cilvēku skaits, kas ierodas baznīcā kaut vai pēc parastas maizītes, tikai palielinās. Cilvēkiem ir kauns stāvēt zupas rindā, jo starp šiem cilvēkiem ir tādi, kuriem ir divas augstākās izglītības un mājās ģimenes.» Divus gadus klosterim esot sadarbība ar Rīgas domi, par ko igumens Jānis izteica pateicību. Klosteris nemaksājot mūķenēm un citiem palīgiem algas, viss notiekot pēc labdarības principa, bet klosteris arī liekot klāt savus līdzekļus nabadzīgo ļaužu pabarošanai. Lai arī RD piešķirtā summā sākotnēji varot šķist liela, pieprasījums pēc palīdzības esot vēl lielāks.

Kredītņēmēju izdzīvošana

Krišnaītu biedrības Žēlsirdības misija «Dzīvības ēdiens» projektu koordinators Harijs Provornijs pastāstīja, ka Barona ielā 56 dienā tiek izdalītas vidēji 300 porcijas. Cilvēki netiek uzskaitīti, bet zupa tiek dalīta izvērtējot, cik gara rinda, – ja gara, katrs saņem tikai vienu porciju, ja mazāka, tad vairākas. Apmeklētāju skaits esot nemainīgs, bet kopš 2011. gada beigām zupas virtuvi apmeklējot cita tipa cilvēki. H. Provornijs teic: «Bezpajumtnieku ir ļoti maz. Vairāk ir trūcīgie un cilvēki ar ģimenēm, kuriem paņemti līzingi un kredīti. Mēneša sākumā nauda ir, bet, kad visi maksājumi veikti, nākas apmeklēt zupas virtuvi. Šajā zupas virtuvē ēdienu izsniedz bez trūcīgā izziņas. Ja cilvēkam ir kredīts – kāda izziņa? Viņš taču skaitās maksātspējīgs!»

Labklājības ministrijas (LM) informē, ka trūcīgo skaita samazināšanās turpinās – 2013. gada janvārī trūcīgo skaits sarucis vēl par 934 cilvēkiem. 2012. gada janvārī par trūcīgiem bija atzīti 160 110 cilvēki, bet gada laikā šis rādītājs samazinājies par 51,5 tūkstošiem, proti, 2013. gada janvārī trūcīgas personas statuss bija spēkā 108 661 cilvēkam. Kā iemeslu trūcīgo skaita kritumam LM min samazinātu garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni, kas trūcīgām personām radot mazāku interesi iegūt trūcīgas personas statusu. Vēl 2012. gada beigās un 2013. gada sākumā esot beidzies sešu mēnešu trūcīgā statusa periods, pārejot uz trīs mēnešiem, kas prasa klientu biežāku kontaktēšanos ar Sociālo dienestu. Esot arī mainījušies kritēriji, nosakot trūcīgas personas statusu attiecībā uz automašīnām un nekustamajiem īpašumiem. LM arī uzskata, ka pašlaik cilvēkiem esot lielākas iespējas atrast darbu un uzlabot savus ienākumus, skaidro LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Maruta Pavasare.