No nākamā gada politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā. To paredz Saeimā ceturtdien, 29.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.
Tāds pat regulējums attieksies arī uz fiziskām personām — no nākamā gada personas dāvinājums vai ziedojums vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā kopumā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.
Dāvinājums partijai tiks uzskatīts par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā.
Partiju finansēšanas likums grozīts, ņemot vērā, ka no 2012.gada 1.janvāra partijām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī to, ka nepieciešams mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.
Grozījumi arī precizē kārtību, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasa informāciju par fiziskās personas — dāvinātāja ienākumu likumību, tostarp paredzēta iespēja personai lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli.
Ja dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbildīs likumā noteiktajām prasībām, tad finanšu līdzekļi būs jāieskaita valsts budžetā vai manta jānodod valsts īpašumā.
Jaunais regulējums paredz, ka sākotnēji informācija par saņemtajiem dāvinājumiem KNAB būs jāpārbauda 45 dienu laikā līdzšinējo 30 dienu vietā, ņemot vērā, ka dokumentu pārbaude un informācijas apkopošana no daudzām valsts informācijas sistēmām ir darbietilpīgs process.
Lai pilnveidotu regulējumu partiju finansēšanai no valsts budžeta, grozījumi nosaka, ka budžeta finansējumu varēs saņemt arī partija, kas izveidojusies pēc Saeimas vēlēšanām, apvienojoties divām vai vairākām partijām, kas iepriekš saņēmušas valsts finansējumu.
Grozījumi arī paredz uz pusi samazināt partiju priekšvēlēšanu tēriņus, un turpmāk partijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēt iztērēt summu, kas uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0004 līdzšinējā koeficenta 0,0008 vietā. Saeimas ārkārtas vēlēšanās koeficents samazināts no 0,0004 līdz 0,0003.
Rādīt reklāmu
