Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Jānis Kažociņš vienā no retajām intervijām atzīst, ka Latvijā ir līdzīgi kā citās demokrātiskās valstīs – kamēr kaut kas nesvilst, tikmēr nekas nenotiek, proti – SAB politiķiem ilgstoši ziņo, ka tautiešu politika var izraisīt pārsteigumus, it sevišķi, ja pie tā piestrādā Krievija.
«SAB un citas valsts drošības iestādes nav nekāds mini VDK, bet gan dienesti, kas darbojas pēc likuma un demokrātiskiem principiem. Tas nozīmē, ja mēs konstatējam kādu apdraudējumu, mēs par to ziņojam, bet mēs nemēģinām kaut kādā mistiskā veidā to apdraudējumu novērst, nelikumīgā vai slepenā veidā. Tas nav veids, kā demokrātiskās valstīs darbojas specdienesti,» intervijā laikrakstam «Diena» sacīja Kažociņš.
Runājot par Krievijas specdienestu ietekmi Latvijā, Kažociņš norāda, ka ir ļoti grūti atšķirt mūsdienu Krievijā, kur beidzas politiskais, kur sākas ekonomiskais un kur sākas tieši dienestu darbība, raksta
Apollo.lv.
«[..] Tas viss ir lielā mudžeklī. Kas attiecas uz tiem Krievijas specdienestu pārstāvjiem, kas te darbojas diplomātisko amatu aizsegā, mēs varam viņus kontrolēt. Kas attiecas uz FSB darbībām, ko viņi veic pret Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem Krievijas teritorijā, to kontrolēt ir grūtāk. Bet, ja ir runa par tā saukto maigo varu, tas jau vairs nav tik tieši specdienestu darbības virziens,» norāda viņš.
«Latvijā ir tā, kā lielākajā daļā demokrātisko valstu. Kamēr kaut kas nesvilst, tikmēr tā nav prioritāte. Un ja valsts drošības iestādes jau daudzus gadus ir ziņojušas, ka tautiešu politika var izraisīt pārsteigumus, it sevišķi, ja pie tā piestrādā lielā kaimiņvalsts… Bet, kamēr nekas kritisks nenotiek, ļoti grūti ir ar kaut kā iesākšanu,» sacījis SAB šefs.
Rādīt reklāmu
