Pēc garām un neauglīgām diskusijām valdība otrdien tā arī nevienojās par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto risinājumu autoceļu finansēšanas modelim, kas paredzēja visus autovadītāju samaksātos nodokļus par transporta līdzekļu ekspluatāciju novirzīt ceļu uzturēšanai.
Netika ņemti vērā ne pašvaldību lūgumi, ne ceļu būves pārstāvju brīdinājumi par nozarē gaidāmo krīzi, raksta
NRA.LV.
Atbalstu vismaz pagaidām neguva arī SM ierosinājums no 2013. gada pakāpeniski palielināt no degvielas akcīzes nodokļa iekasēto summu, kuru novirzīt ceļu uzturēšanai.
Ļautu ekonomētMinistrijas pārstāvji valdībai atgādināja, ka, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, ievērojami pieaugusi satiksmes intensitāte un palielinājusies slodze uz autoceļiem, bet ilgstoši nepietiekamā autoceļu uzturēšanas finansējuma dēļ valsts un pašvaldību autoceļu tīkls atrodas galēji kritiskā stāvoklī.
Ideālā situācijā, ja ir pietiekams finansējums, katru gadu esot jāatjauno apmēram 1135 kilometri valsts autoceļu ar melno segumu un 3097 kilometri autoceļu ar grants segumu. Šiem mērķiem būtu nepieciešami 207 miljoni latu. Ja šāda summa būtu pieejama regulāri, tad nebūtu nepieciešamas dārgas autoceļu atjaunošanas metodes, kuras esam spiesti izmantot naudas trūkuma dēļ.
«Ja ceļu tīkls ir labi uzturēts, tā nolietošanās ir prognozējama un, plānošanā izmantojot segumu vadības sistēmas instrumentus, šo summu ir iespējams vēl samazināt par 10– 20 miljoniem latu gadā. Ja bāze ir tāda kā šodien, kad ceļu sabrukšanas ātrumu nav iespējams kontrolēt, lai uzturētu nemainīgu autoceļu tīkla stāvokli, tikai atjaunošanai un segumu rekonstrukcijai gadā nepieciešams jau ne mazāk par 300 miljoniem latu,» teikts SM ziņojumā.
Fiskālā politikaLai izvairītos no milzīgajām izmaksām, kas katru gadu, kurā autoceļu uzturēšanai netiek novirzīti pietiekami līdzekļi, tikai pieaugtu, SM piedāvāja no 2013. gada pakāpeniski palielināt finansējumu autoceļiem, līdz tas sasniedz 80% no degvielas akcīzes iekasētās summas, un vienlaikus autoceļu uzturēšanai novirzīt arī visus autovadītāju samaksātos nodokļus par transporta līdzekļu ekspluatāciju. Ja ministrijas iniciatīva tiktu atbalstīta, autoceļu uzturēšanai tiktu novirzīti 270 miljoni latu gadu, kas būtu pietiekama summa. It īpaši, ja salīdzina ar šogad autoceļu uzturēšanai novirzītajiem 70 miljoniem latu.
Neraugoties uz SM izteiktajiem argumentiem, nāvējoša šai iniciatīvai bija premjerministra Valda Dombrovska atbalstītā Finanšu ministrijas (FM) kritika. Ministrija norādīja, ka, pieņemot piedāvāto finansējuma modeli, nākamgad autoceļiem jāpiešķir vēl 34 miljoni latu, kas samazināšot kopējo fiskālo telpu un citām nozarēm pieejamo finansējumu. Premjers ne tikai pievienojās FM viedoklim, ka autoceļu finansēšana jāvērtē nākamā gada budžeta kontekstā, bet arī atgādināja, ka joprojām ceļiem nav izstrādāti kvalitātes kritēriji un tas, viņaprāt, ir vēl viens iemesls, lai SM ierosinājumu pagaidām neapstiprinātu, jo ieguldīt līdzekļus nekvalitatīvā darbā neesot apdomīgi.
Pašvaldības neuzklausaVilcināšanās ar autoceļu problēmas risināšanu nebija pieņemama Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvim Mārim Pūķim, kas valdībai atgādināja, ka sliktais ceļu stāvoklis ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārpus Rīgas trūkst darba vietu un nav iespējams attīstīt ekonomiku. «Lēmums stingri iezīmēt līdzekļus būtu principiāls un svarīgs,» teica M. Pūķis.
SM iniciatīvu atbalstīja arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs, kas atgādināja, ka esošais finansējums ceļu būvei un uzturēšanai drīz beigsies. Tas bez darba varētu atstāt apmēram 6000 līdz 7000 nozarē nodarbināto, kas valstij radīs lieku sociālo slogu un ietekmēs plānus par nākamā gada budžetu.
Rādīt reklāmu
