29. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Sabiedrība » Aloja un Staicele negrib palikt kopā
Aloja un Staicele negrib palikt kopā
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 21. maijs 2012, 9:24
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pirms trim gadiem izveidoja 118 novadu, nu jau to ir 119, iespējams, ka vēl pēc gada būs 120. Pirmie novadu šķeltnieki bija Mērsrags un Roja, nu viņu pēdās grib sekot Aloja un Staicele.


Vai atdalīšanos 2013. gadā izdosies īstenot, nav zināms, jo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža nostāja pret šādu nodomu ir strikta: tikai pār viņa līķi.

Lai gan trešdaļa Latvijas novadu ir mazi (ar iedzīvotāju skaitu mazāk nekā 5000), līdz šim tie nav pauduši vēlmi apvienoties, taču atdalīties – gan. Mērsrags un Roja, kas to izdarīja pirmie, ar notikušo ir apmierināti, raksta NRA.lv.

Ar varu salaulāti

Mērsraga mērs Lauris Karlsons uzsver, ka šāds lēmums ir atbalstāms ekonomisku, nevis emocionālu iemeslu dēļ. Roja un Mērsrags vienmēr bijuši konkurenti, līdz ar to kopdzīve, nebūt ne labprātīgi nodibināta, bijusi ļoti grūta. Šķiršanās esot radījusi papildu iespējas, un, lai gan pašlaik Mērsrags vēl esot dotējamais novads, taču jau drīz tikšot galā pats saviem spēkiem.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis uzskata, ja pašvaldības jau pašā sākumā ir pret apvienošanos, kā tas esot arī Alojas un Staiceles gadījumā, nekas labs nevar iznākt. «Nerēķināšanās ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm atstāj rūgtumu, tāpēc šaubos, ka attiecības starp abām pusēm uzlabosies. Ja nav cita risinājuma, jāļauj iet katram uz savu pusi, un nav ko no tā taisīt traģēdiju. Turklāt nav arī tiesiska pamata to aizliegt,» norāda A. Jaunsleinis, piebilstot, ka LPS šajās attiecībās neesot iejaukusies, jo no malas kaut ko mainīt esot grūti.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs gan ir pārliecināts, ka jautājums noteikti jārisina un tas jādara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Viņš esot personiski iepazinies ar situāciju novadā un pārliecinājies, ka pati pašvaldība ar šo lietu galā netiks. «Ja visām pašvaldībām pietiktu naudas attīstībai, tad nebūtu nekādu iebildumu, ja tās atdalītos,» uzskata S. Dolgopolovs. Viņš uzsver: ja atrisināsies ekonomiskās problēmas, tiks atšķetinātas arī administratīvās.

Oficiālu atzinumu nav

Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne apliecina, ka novada pārstāvji tikušies ar VARAM sūtņiem gada sākumā, bet oficiālu atzinumu no ministrijas neesot saņēmuši. Neformālais esot šāds: novads strādā labi, un Staicelei nav pamata atdalīties, jo no budžeta tai tiek tikpat, cik citām Alojas novada pārvaldēm. Viņa atzīst, ka Staicele negribējusi būt ar Aloju vienā novadā un izmēģinājusi citus apvienošanās variantus, taču VARAM to neesot atļāvusi. Savstarpējā nepatika esot vēsturiska: atšķirīgi domes vadītāji ar atšķirīgu vadības stilu un mazpilsētas attīstības plānošanu. Kad apvienošanās ar Aloju notikusi, sākotnēji viss bijis mierīgi, taču maisam gals pasprucis vaļā tad, kad savu savienību beigušas Roja un Mērsrags. Par atdalīšanos savākts pietiekams skaits staiceliešu parakstu. Domes sēdē vairākums deputātu šo ierosinājumu atbalstījuši (staicelieši veido pozīciju domē), nosakot, ka atdalīšanai jānotiek nevis uzreiz, bet 2013. gadā.

Staiceles pārvaldniece Ausma Plūme ir pārliecināta, ka iedzīvotāju vēlme VARAM jāņem vērā un E. Sprūdža striktā nostāja neesot saprotama. Pārvaldniece atzīst, ka atdaloties naudas būs mazāk, taču gan jau vietvara atrastu, kur ietaupīt. Palikt kopā nozīmētu nesaskaņu turpinājumu. Alojas novada vadība jau gribējusi atlaist gan izpilddirektoru, gan Staiceles pārvaldnieci, jo viņi graujot domes tēlu. «Iedzīvotājus jau tas tik daudz neskar, bet mums ir psiholoģiski grūti strādāt,» teic A. Plūme.

Vide kļuvusi depresīva

Arī Alojas novada deputāts, bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis ir apņēmīgs: iesāktais process jāturpina. Pretējā gadījumā Staiceles attīstība apstāsies. «Visi atceras, kāda Staicele bija 2009. gadā, un redz, kāda tā ir tagad. Kad esi patstāvīgs, viss notiek citādi,» teic J. Bakmanis, kurš uzskata – esot zem viena jumta, netiks īstenoti daudzi attīstības projekti, arī Staiceles futbola skola.

Krietni rezervētāks pret notiekošo ir vietējā uzņēmuma Salacas būve vadītājs Aigars Apinis: «No kā Staicele atdalīšanās gadījumā dzīvos? No tūristiem? Cik tad to būs? Mērsragam un Rojai vismaz bija ko ekonomiski dalīt, bet mums kas?» Viņš domā, ka iniciators ir vietējais Napoleons, kurš gribot te valdīt, un pieci līdzbļāvēji.

Arī veikala īpašniece Ina Skuja neslēpj savu skepsi. Jā, viņa bijusi pret apvienošanos, bet, kad nu tas noticis, diskusijās par to nepiedaloties. Esot gana citu problēmu, par ko galvu lauzīt. «No mazpilsētas aizplūst cilvēki, dzīves līmenis krities, vide kļuvusi depresīva. Palikušie kaut kā kuļas,» pauž I. Skuja.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Aloja, Edmunds Sprūdžs, Lauris Karlsons, Staicele

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats