Pagājušajā nedēļā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma svarīgu lēmumu – noraidīja par korupciju notiesātā starptautiskā finanšu oligarha Džordža Sorosa sūdzību pret Franciju, atstājot spēkā sodu par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu.
ECT Lielā palāta bija pēdējā iespējamā instance, kurā Dž. Soross varēja sūdzēties par Francijas tiesas spriedumu, ar kuru oligarhs – miljardieris tika notiesāts ar mantas konfiskāciju par savulaik veiktām nelikumīgām spekulācijām, izmantojot prettiesiski iegūtu slepenu iekšējo informāciju. ECT Lielā palāta paziņoja, ka ir nolēmusi neturpināt lietas tālāku izskatīšanu, ar to atstājot spēkā iepriekšējo spriedumu, kas (tāpat kā visu līmeņu Francijas tiesu spriedumi) bija Dž. Sorosam nelabvēlīgs. Līdz Lielajai palātai lietas nonāk reti – piemēram, iepriekš šajā ECT instancē kara noziedznieks Vasilijs Kononovs zaudēja lietu pret Latviju un drīz pēc tam mira.
Dž. Soross savu sūdzību ECT tikai sev vien zināmu iemeslu dēļ bija pamatojis uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas nosacījumu, ka sodīšana bez tiesas ir nepieļaujama. Francijā viņš zaudēja tieši atklātā, pavisam parastā korupcijas prāvā, kurā pats personīgi varēja pārbaudīt visus pierādījumus un nopratināt lieciniekus, atrodoties uz apsūdzēto sola. Viņš arī norādīja, ka lieta it kā neesot izskatīta taisnīgā tiesas procesā, vienlaikus apgalvojot, ka likums, uz kura pamata viņš notiesāts, ir tik neskaidrs, ka tā pārkāpumus konstatēt ir neiespējami, un sūdzoties par «neuzticamu» liecinieku. Tāpēc nav pārsteigums, ka ECT Lielā palāta noraidīja oligarha sūdzību.
Ietekmīgais finanšu spekulants jau pirms desmit gadiem tika atzīts par vainīgu slepenas iekšējās informācijas iegūšanā un izmantošanā (t.s. insider trading), spekulējot ar tikko privatizētās bankas Société Générale S.A. akcijām – šāda koruptīvā darbība bija notikusi vēl 1988. gadā. Vainīgajam, kurš ilgstoši centās izvairīties, visbeidzot tika piespriesta mantas konfiskācija 2,28 miljonu eiro apmērā. Nesamierinoties ar kriminālprocesa iznākumu, Soross vairākkārt mēģināja panākt soda anulēšanu, taču arī apelācijas un kasācijas instances atkārtoti 2006. un 2007. gadā atzinušas Dž. Sorosu par vainīgu. Tagad, pēc ECT negatīvā sprieduma, pārsūdzības iespējas ir izsmeltas pilnībā, raksta
NRA.lv.
Šis iznākums var atstāt iespaidu uz Latvijas politiku, kurā, kā zināms, Dž. Soross ilgstoši ir bijis ietekmīgākais oligarhs. Neskaitāmi pašreizējie un bijušie Latvijas politiķi dažādos laikposmos saņēmuši t.s. stipendijas un cita veida finansējumu no Sorosa fonda–Latvija un citām saistītajām kabatas struktūrām. Viņu vidū izteikti augsts valdošās koalīcijas politiķu sastāvs: Andris Buiķis, Rasma Kārkliņa, Sarmīte Ēlerte, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne, Ainārs Latkovskis, Iluta Lāce, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Artis Pabriks, Uģis Rotbergs, Klāvs Olšteins un citi.
Rādīt reklāmu
