Tikai iespējamība sabiedrības drošības apdraudējumam nevar būt vienīgais arguments, lai liegtu pulcēšanās brīvības izmantošanu. Lēmuma pieņemšana par aizliegumu pulcēties 16.martā pie Brīvības pieminekļa nedrīkst būt vienīgi formāls process, jāņem vērā arī Satversmē garantētās tiesības un iepriekšējā tiesu prakse, uzskata Tiesībsargs Juris Jansons.
«16.marta pasākumu rīkotājiem pie Brīvības pieminekļa ir tiesības izmantot pulcēšanās brīvību. Pulcēšanās brīvības ierobežošana nedrīkst būt politizēta,» norāda Jansons.
Tiesībsargs ir lūdzis Rīgas domes priekšsēdētāju līdz šā gada 12.martam sniegt pamatojumu aizliegumam 16.martā rīkot pieteiktos pasākumus pie Brīvības pieminekļa, portālu «
Apollo» informēja Tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.
Pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama tikai tad, ja šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ievērots samērīgums, uzsver Jansons.
Jau ziņots, ka, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, otrdien Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedza visus 16.martā pilsētā pieteiktos pasākumus.
Rādīt reklāmu
