Šobrīd deviņās valsts pilsētās, kurām piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss, pašvaldībā var iekļūt tikai tas saraksts, kas vēlēšanās pārsniedzis piecu procentu barjeru.
Uzskatot, ka šāda sistēma ir nedemokrātiska un ierobežo dažādu viedokļu pārstāvniecību, vēlēšanu tiesību eksperti vēlas šo sistēmu mainīt, raksta
NRA.lv.
Mēģinājums mainīt 2004. gadā noteikto 5% barjeru Rīgas pašvaldības vēlēšanās bija jau 2005. gadā, kad Kristīgo demokrātu savienība (KDS) vērsās Satversmes tiesā ar aicinājumu atcelt barjeru. Partijas līderis Andris Teikmanis uzskatīja, ka šāda norma ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Barjera liedz pašvaldībās iekļūt lielākam partiju skaitam, kas nozīmē, ka tur iekļuvušie deputāti nevar pārstāvēt visu pilsētnieku intereses. Satversmes tiesa šo prasības pieteikumu noraidīja, norādot, ka prasītāji nav spējuši sniegt pietiekamu juridisko argumentāciju.
Pašlaik diskusija par 5% barjeru pašvaldību vēlēšanās ir atsākusies un Tiesībsarga biroja vecākais juriskonsults, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks aicinās šo jautājumu izvērtēt Saeimas Juridiskajai komisijai.
Viņš un vairāki domubiedri ir pārliecināti, ka iebildumi par to, ka barjeras atcelšana draud ar lēmumu pieņemšanu apgrūtinoša partiju skaita iekļūšanu pašvaldībās, neiztur kritiku, jo demokrātijā nav jācenšas pulcēt līdzīgu viedokļu pārstāvjus, bet gan jāsadzīvo un jāmeklē kompromisi starp dažādiem viedokļiem. Turklāt šī prasība esot pretrunā Satversmei. A. Dravnieks, kurš aizvadītā gadsimta nogalē piedalījies vēlēšanu likumu izstrādē, gan norāda, ka sākumā ir jāiegulda darbs, lai šo ideju iesaistītās puses pieņemtu konceptuāli, un tikai tad jāķeras pie jautājuma juridiskās puses formulējuma.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka piecu procentu barjerai pašvaldību vēlēšanās reāla nozīme ir tikai Rīgā, kur domē ir 60 deputātu. Pārējās astoņās republikas pilsētās, piemēram, Jūrmalā un Rēzeknē, pašvaldības deputātu skaits saskaņā ar likumu nevar pārsniegt 15.
Viņš atzīst, ka norma pieņemta, lai novērstu nepieciešamību veidot ļoti plašas koalīcijas, kas varētu apgrūtināt pašvaldības darbu, bet barjera samazina dažādu interešu un viedokļu pārstāvniecību. «Tās demokrātijas kļūst mazliet mazāk,» norāda A. Kaktiņš. «Pašvaldības risina saimnieciskas dabas jautājumus – kad cilvēki balso pašvaldību vēlēšanās, apsvērumu kopums ir diezgan atšķirīgs no tā, kāds tas, ir vēlot parlamentu. Cilvēkiem ir cita atskaites sistēma. Tādēļ man šķiet, ka pašvaldību vēlēšanās šī barjera būtu jāatceļ. Saprotams, ka politiķiem nepatīk šāds piedāvājums, jo ar šādu instrumentu var samazināt konkurenci no apakšas.»
A. Kaktiņš atgādina sen zināmo patiesību, ka demokrātija nav saimnieciski visefektīvākais varas modelis, taču pasaules vēsture pierādījusi, ka demokrātijas neefektivitāte īstermiņā ilgtermiņā transformējas «lielos ieguvumos sabiedrībai».
To, ka procentuālo barjeru noteikšana ļauj apšaubīt likumā noteikto – vēlēšanas ir proporcionālas –, atzīst arī politologs Ivars Ījabs. «No politikas teorijas viedokļa, proporcionālajā vēlēšanu sistēmā iegūstot 1% balsu, tu iegūsti vienu procentu no mandātiem,» skaidro politologs, kas atzīst – ieviestās barjeras proporcionalitāti vēlēšanās ierobežo. Taču viņš uzskata, ka diskutēt, vismaz pagaidām, pamats ir tikai par barjeras «augstumu».
I. Ījabs uzskata, ka barjeras atcelšana vai nesamērīga tās samazināšana draudētu ar pārāk nestabilām koalīcijām, kurās lēmumu pieņemšana būtu atkarīga no atsevišķiem deputātiem, bet tas daudz vairāk paaugstinātu korupcijas riskus.
Nekādus iemeslus barjeras atcelšanai nesaskata Rīgas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. «Domāju, ka barjera praksē ir pierādījusi – tā ir nepieciešama, bet arī ar visu barjeru Jūrmalā ir ievēlēts nesamērīgs skaits partiju, un mēs visi zinām, cik nestabilas ir Jūrmalas domes koalīcijas,» saka politiķis.
Viņš atzīst, ka barjeras atcelšana radītu lielāku pārstāvniecību dažādiem viedokļiem, bet tas traucētu pilsētas saimnieciskajai darbībai.
Rādīt reklāmu
