Pēc tam, kad Valsts vides dienests (VVD) lauza līgumu, uzņēmums vērsās tiesā, pieprasot zaudējumu atlīdzību 7,6 miljonu eiro apmērā - par 2015. gadā veikto darbu. Jāatgādina gan, ka tehnoloģisku problēmu, dramatiska sadārdzinājuma un abpusēja konflikta dēļ darbi jau tāpat bija faktiski apstājušies. Taču nule tiesvedībā noticis negaidīts pavērsiens. Pērnā gada nogalē pret Skonto būvi iesniegta pretprasība, šogad arī sacerēts prasības papildinājums, ar kuru VVD pieprasa no uzņēmuma 13 miljonus eiro. Tas gan vēl nav pieņemts. Protams, tiesāšanās ar kašķīgo lieluzņēmēju Gunti Rāvi nav nieka lieta. Tāpēc vides dienests uz pieciem gadiem par vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro (272 250 EUR) noalgojis smalkus advokātus - personu apvienību Zvērinātu advokātu birojs VILGERTS un zvērināts advokāts Erlens Kalniņš.

Vēl nevienā tiesas sēdē pēc būtības lieta nav skatīta, pēdējā vispār tika atcelta, un jauns datums nav noteikts. Arī dabā redzams, ka šis patiešām ir bezgalīgais stāsts. Dienvidu dīķa šķidrais gudrons vismaz pārsegts ar plēvi, lai indes daudzums lietus ūdens dēļ nepieaug, palaikam no pārsega apakšas tiek izlaistas sakrājušās gāzes, un objekts tiek arī apsargāts. Bet Ziemeļu dīķī otrpus šosejai pa gudrona piesūcinātajām smiltīm var brīvi bradāt, zoles un pēdas kausēt jebkurš cilvēks vai dzīvnieks. Bīstamā padomju mantojuma likvidācija ilgst kopš padomju laikiem, taču pagaidām nesekmīgi. Pēdējā piegājienā iztērēti 28 miljoni eiro, savukārt projekta nākamā posma prognozētās izmaksas svārstās no 26,7 līdz 29,7 miljoniem eiro. Tā vēsta VVD. Dīvaini, ka atšķirībā no naudas prognozējamais izsmeļamās un likvidējamās vielas daudzums dienestam neesot zināms. Pēc Skonto būves vecajiem aprēķiniem, Dienvidu dīķī palikuši neizsmelti vismaz 25 900 kubikmetru. Par Ziemeļu dīķi trūkst pat aptuvenas nojausmas, taču pērn tam sagudrots jauns risinājums, proti, izrakt nevis visu piesārņotās grunts daudzumu, bet izņemt slapjākās vietas un pārējo aizbērt ar kaļķakmens šķembām cerībā, ka gudrons tādējādi izčibēs.

Otrajā kārtā veicamo darbu tehniskās specifikācijas izstrādē talkā nākuši arī Eiropas Komisijas eksperti, taču Skonto būve rezultātu kritizē. Ne laužot līgumu, ne izsludinot jauno iepirkumu par tālāko sanācijas darbu veikšanu, Valsts vides dienests neesot norādījis izpildāmā darba mērķi - vai dīķiem jābūt pilnībā iztīrītiem vai tikai kādā noteiktā apjomā. Un kas jaunajam darbu veicējam jādara ar izsmelto piesārņojumu - jānoglabā vai jāaprok, radot jaunu piesārņojumu, vai jāutilizē. Skonto būve šādu nenoteiktību skaidro ar iespējamu vides dienesta korupciju:

«Situācija rada nepārprotamu iespaidu, ka darāmo darbu saturs un daudzums ir noteikts tik neskaidrs tādēļ, lai par to varētu atsevišķi slepus vienoties ar jau faktiski izvēlēto vēlamo darbu veicēju. Visticamāk, ka VVD kā pasūtītājs jau ir atradis tādu «atsaucīgu» pretendentu, kurš Inčukalna dīķus pilnībā nemaz neattīrīs, bet šiem daļēji veiktajiem darbiem iztērēs ievērojamus līdzekļus. Lai šo budžeta «caurumu» aizbāztu, tiek izvirzītas absurdas prasības pret Skonto būve.»

Neraugoties uz neveiksmēm un konfliktiem pilno projekta vēsturi, Eiropas Komisija tomēr ir piekritusi gudrona projekta pagarinājumam līdz 2019. gada 31. martam un apsolījusi atvēlēt vēl 11 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Taču te jāatgādina, ka projekts patiešām arī jāpabeidz šajā plānošanas periodā. Pretējā gadījumā tiks atņemts gan papildu piešķīrums, gan arī 2007.-2013. gada periodā deklarētā nauda. Vai vismaz daļa no tās. Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne stāsta, ka tādā gadījumā šo naudu varbūt varētu attiecināt uz citiem projektiem, bet tā būtu sarežģīta diskusija ar Eiropas Komisiju:

«Vides sektora cilvēki, īpaši ministrijas cilvēki, labi apzinās, ka mums nevajadzētu otru reizi izgāzties. Tas būtu ļoti slikti. Ar risku stabilu pārvaldību un rūpīgu uzraudzību mums vajadzētu pabeigt šo projektu.»

Līdz šim patiešām ir gājis kā pa celmiem, tomēr divas neatkarīgas Eiropas Komisijas konsultantu grupas (JASPERS) konstatējušas, ka tam ir bijuši objektīvi iemesli. Inčukalna gudrons ir īpaši agresīva viela ar mainīgu ķīmisko sastāvu - uzņēmēji netika galā. «Ja Eiropas Komisija uzskatītu, ka Latvija rīkojusies absolūti nekompetenti un neprofesionāli, nedotu atbalstu pabeigt projektu šajā periodā,» secina ES fondu uzraudze D. Rancāne.

Uzņēmēju, kas turpinās Skonto būves nepabeigto darbu, VVD meklē slēgtā sarunu procedūrā. Visticamāk, tādēļ, lai vēlreiz nenāktos salīgt Skonto būvi. Preses dienests vēsta, ka atlasi izturējušajiem pretendentiem ir nosūtīts uzaicinājums piedalīties sarunu procedūrā un sākotnējo piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 22. maijs. Kur likt atlikušo gudronu, pretendentiem jāizdomā pašiem.