Lai gan viena no Latvijas veselības aprūpes sistēmas pamata problēmām ir
zemais finansējums, kura dēļ iedzīvotājiem uz plānveida pakalpojumiem
jāgaida rindās un jāmaksā augstākie pacientu līdzmaksājumi Eiropas
Savienībā, Veselības ministrija atsaucas uz starptautisku pētījumu, kurā
analizēta maksājumu sistēmu efektivitāte valstīs, kuru veselības
budžeti ar Latviju nav salīdzināmi.
Pētījums veikts Nīderlandē, kas Eiropā tiek cildināta kā viena no valstīm ar labāko veselības sistēmu un pieejamību pacientiem, kā arī Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, raksta
NRA.lv.
Pētījumu Vērtību paradigmu pārmaiņas veselības aprūpē veicis starptautisks konsultāciju uzņēmums KPMG, kuram arī Latvijā ir filiāle, taču te veselības aprūpes finansēšanas sistēma nav vērtēta. KPMG Baltics pārstāvis Edgars Voļskis stāsta, ka pētījums norisējis valstīs, kurās veiktas reformas veselības aprūpē, tostarp ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, ko plānots šogad realizēt arī Latvijā. «Pētījuma mērķis ir atbildēt uz jautājumu, kāds ir visefektīvākais maksājumu modelis, lai sasniegtu augstus rezultātus veselības aprūpē un efektīvi izmantotu finanšu resursus,» stāsta E. Voļskis. Lai arī valstis, kurās veikts pētījums, nav tieši salīdzināmas ar Latviju (piemēram, Nīderlande ir valsts, kas atvēl veselības aprūpei no valsts budžeta vairākas reizes lielāku finansējumu no iekšzemes kopprodukta nekā Latvija), arī šīs attīstītās valstis ir pieļāvušas kļūdas un cenšas meklēt nākotnes risinājumus, redzot, ka pat ar esošiem finanšu līdzekļiem nepietiks visu vajadzību apmierināšanai. Pētījumā apskatīti galvenie zemas kvalitātes veselības aprūpes iemesli pasaulē.
Galvenie secinājumi, kas izriet no pētījuma, ir šādi: pakalpojumu apmaksas modeļi veicina pārmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu, proti, sistēmai ir izdevīgi piedāvāt vairāk pakalpojumu, jo tā var vairāk nopelnīt, turklāt veselības aprūpe ir sadrumstalota. Līdzīgs ir otrs secinājums – pašreizējie maksājumi rada lielu spiedienu – vairāk pacientu, lielāka plūsma, taču bez pietiekamiem resursiem. «Maksājumu sistēmas drīzāk balstās uz paveiktajām manipulācijām, nevis uz gala iznākumu, un samaksa netiek veikta par gala rezultātu – izveseļojušos cilvēku,» skaidro E. Voļskis. Arī valstis, kur ir salīdzinoši augstu novērtētas veselības aprūpes sistēmas, konstatē problēmas, un arī šīs valstis domā, ko darīt ar pieaugošo hroniski slimo pacientu skaitu, sabiedrību, kas noveco, augošajām pacientu prasībām. «Arī Lielbritānijā ir sociālās problēmas, kuras valsts risina,»” bilst E. Voļskis.
Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka arī Latvijā ir virkne problēmu bez nepietiekamā finansējuma. «Latvijā mēs maksājam par procesu – mums piestāda rēķinu, kas izdarīts, bet ne par gala rezultātu. Mēs mazāk vērtējam, vai rezultātā cilvēks var atgriezies darbā, vai viņam nav invaliditāte, vai ārstēšana bijusi pietiekami kvalitatīva.» Ministre norāda, ka tāpēc ir izveidota darba grupa, lai ievestu Latviju starptautiskā apritē un izveidotu visaptverošu kvalitātes sistēmu. Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums esot pirmais solis akcentu maiņai veselības aprūpē, taču būtiskām pārmaiņām nepieciešams arī papildu finansējums. «Nozarei pieejamie resursi tiek izmantoti efektīvi,» uzskata ministre. «Mums ir divreiz mazāk naudas, nekā sistēmai vajadzētu. Ja ārstam ir divreiz mazāka alga nekā Igaunijā, mēs varam sistēmu efektivizēt bezgalīgi...» Tomēr joma, kur pārmaiņas vēl varētu veikt un veikt, ir primārā veselības aprūpe. Tas ļautu novērst pacientu nevajadzīgu stacionēšanu, samazinātu dārgo izmeklējumu skaitu.
Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube norāda, ka Latvijas mīnuss ir liels slimnīcās ievietoto pacientu skaits ar veselības problēmām, kurus nevajadzētu hospitalizēt, piemēram, ar paaugstinātu asinsspiedienu, dārgu tehnoloģiju pārmērīga izmantošana un pakalpojumu pieejamības problēmas lielo līdzmaksājumu un ierobežotā valsts pakalpojumu apjoma dēļ. No M. Taubes teiktā izriet, ka pirmās divas problēmas valsts risina, ieviešot skarbus noteikumus slimnīcām. Savukārt pakalpojumu pieejamības problēmas risināšana pagaidām klibo – Veselības ministrija sola, ka pacientu līdzmaksājumus varētu samazināt, iespējams, 2015. gadā.
Rādīt reklāmu
