Viens no vadošajiem Ģenerālprokuratūras prokuroriem, ilggadējs procesa
virzītājs t.s. Ventspils amatpersonu krimināllietā Andis Mežsargs 21.
novembrī, t.i., veikala Maxima traģēdijas dienā, pārtraucis darba
attiecības ar Ģenerālprokuratūru, NRA informēja Latvijas
prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.
Par iemesliem, kādēļ Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors pametis ietekmīgo amatu, preses dienests plašāku informāciju nesniedz, vien norāda, ka tas noticis «pēc paša prokurora vēlēšanās». U. Rēķe arī pauda, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā neesot informācijas par A. Mežsarga tālākās darbības plāniem.
Kā zināms, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka Maxima traģēdijas izmeklēšanu uzraudzīs trīs «īpaši augstas klases prokurori», bet starp tiem nav neviena, kurš būtu bijis saistīts ar t.s. Ventspils amatpersonu krimināllietu «ņudzekli» vai kādu no citām politiskajām krimināllietām. Iepriekš sabiedrībai ilgstoši tika skaidrots, ka vissvarīgākās ir tieši politiskās krimināllietas, it īpaši t.s. Ventspils amatperosnu lieta ar visiem tās atvasinājumiem. Loģiski, ka tieši šo lietu izmeklēšanā iepriekš tika nozīmēti «visaugstākās klases prokurori», bet nu acīmredzot kaut kas ir mainījies – par «visaugstākās klases» speciālistiem atzīti citi, un viņi uzrauga ar cilvēku bojāeju saistītu lietu.
Cita starpā jāatgādina – t. s. Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšanā un uzraudzīšanā bija iesaistīti vismaz 16 prokurori, tostarp ģenerālprokurors Jānis Maizītis un tobrīd vēl tikai virsprokurors Ē. Kalnmeiers, kā arī milzīgs skaits KNAB, SAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonu.
Čečenu draugs
Savu karjeru A. Mežsargs sāka kā policists Jūrmalas policijas iecirknī. Bijušais operatīvais darbinieks un premjera Einara Repšes padomnieks Jāzeps Meikšāns Rīgas apgabaltiesā liecināja, ka, strādājot policijā, A. Mežsargam bijušas draudzīgas attiecības ar čečenu uzņēmējiem (liecinieks gan lietoja pavisam nejauku apzīmējumu – «čečenu mafija»). Jūrmalas policists A. Mežsargs arī steidzies uz Rīgu, uz Purvciemu, kad čečenu uzņēmējiem klājies pavisam slikti – kad Mobilā policijas pulka policisti sturmēja čečenu uzņēmēju vadoņa dzīvokli Stirnu ielā. Iemesls toreizējās policijas elites vienības apņēmīgajai rīcībai ir bijis pat ļoti nopietns – čečenu uzņēmēji bija sagūstījuši kādu augstu policijas amatpersonu.
Lai gan Jūrmalas policijas darbinieka ierašanās aprakstītajā notikuma vietā visai nepārprotami izskatījās pēc mēģinājuma izpestīt no nopietnām nepatikšanām čečenu uzņēmējus, notikušais nekādu iespaidu uz A. Mežsarga turpmāko karjeru neatstāja, un arī policijas amatpersonas nolaupīšanā toreiz vainotie čečenu uzņēmēji šobrīd ir cienījami Latvijas sabiedrības pārstāvji (līdz ar to nav saprotams, kāpēc liecinieks lietoja tādu apzīmējumu kā «mafija»).
Vēl viena draudzība
2000. gada maijā par ģenerālprokuroru kļuva Jānis Maizītis – pēc J. Meikšāna teiktā, A. Mežsarga studiju biedrs un draugs. Un arī A. Mežsargs jau 2000. gadā pārgāja strādāt uz Ģenerālprokuratūru.
Likteņa ironija – karjeru Ģenerālprokuratūrā A. Mežsargs sāka ar politiski visai kutelīgu lietu. Viņam bija jāpārbauda toreizējā premjera Andra Bērziņa iesniegums, vai nevajadzētu ierosināt krimināllietu pret žurnālistiem Ritumu Rozenbergu un Uldi Dreiblatu par to, ka viņi uzsāka t.s. hokeja halles skandālu (atgādinām – daži ietekmīgi darboņi hokeja halli bija gatavi uzbūvēt par 400 miljoniem, ja vien Latvijas valdība un tās toreizējais vadītājs garantēs šīs summas atmaksu).
Vēlāk A. Mežsargs kļuva par t.s. Ventspils amatpersonu lietas procesa virzītāju. 2006. gada jūlijā A. Mežsargs no t.s. Ventspils amatpersonu lietas izdalīja jaunu kriminālprocesu, kura apsūdzības rakstā pieļauto aplamību un kļūdu dēļ tas ieguva «Aivara parka» lietas nosaukumu. Šis notikums bija cieši saistīts ar diviem citiem notikumiem – tieši apsūdzības uzrādīšanas dienā ZZS paziņoja, ka tās premjera kandidāts būs Aivars Lembergs. Savukārt dienu iepriekš A. Mežsargs tika pamanīts Rīdzenes restorānā tiekamies ar ļoti ieinteresētām personām – t.s. Lemberga oponentiem. Tikšanās vietu A. Mežsargs pameta ar mapīti, kuras saturs nav noskaidrots.
2007. gadā atklājās, ka piecus gadus A. Mežsarga telefona sarunas ir apmaksājusi kāda juridiska persona. Ģenerālprokurors J. Maizītis par to A. Mežsargam izteica rājienu, norādot, ka «ar šādu savu ārpusdarba uzvedību prokurors A. Mežsargs ir apkaunojis prokurora vārdu». Tomēr no amata viņš atbrīvots netika.
Karjera turpināsies
Turpmākos gadus par A. Mežsarga darbību nekas daudz publiski netika dzirdēts, jo t.s. Lemberga krimināllietā (no t.s. Ventspils amatpersonu lietas izdalīti divi kriminālprocesi) apsūdzību tiesā uztur četri citi prokurori – Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Jānis Ilsteris un Ilga Paegle.
Tomēr šā gada vasarā A. Mežsarga vārds atkal kļuva populārs, un par to parūpējās Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kuram A. Mežsargs savulaik uzticēja daudzus miljonus vērtas mantas glabāšanu. Kaut kādu iemeslu dēļ R. Meroni tiesai sniedza īpaši detalizētas liecības, kā A. Mežsargs kopā ar SAB Iekšējās drošības dienesta vadītāju Aigaru Sparānu iesaistījās Ventspils uzņēmēju biznesa strīdu kārtošanā. Krimināltiesību eksperti šo situāciju vērtēja atšķirīgi – gan kā kliedzošu interešu konfliktu, gan kā «šķietamu» interešu konfliktu «ārpusdarba kontaktos».
Tomēr acīmredzot šo «ārpus darba kontaktu» atklāšana ir pielikusi punktu A. Mežsarga karjerai prokurora amatā. Tas gan nenozīmē, ka beigusies A. Mežsarga karjera Latvijas tiesībsargājošās iestādēs. Kā zināms, J. Maizītis šā gada martā kļuva par SAB direktoru, un jau uzreiz pēc viņa apstiprināšanas parādījās neoficiāla informācija par iespējamu A. Mežsarga pāriešanu darbā uz SAB. Kā zināms, SAB darbinieku aktivitātes no publiskās telpas sargā valsts noslēpuma visaptverošais plīvurs, līdz ar to nebūs viegli uzzināt, vai neoficiālā informācija bijusi pamatota. Katrā ziņā diezin vai A. Mežsargs turpmāk dzīvos no vienas izdienas pensijas – bijušā prokurora amatpersonas deklarācija beidzot pildīt amatu, kas iesniegta VID šā gada 25. novembrī, liecina, ka viņam ir 170 000 eiro parādsaistības. Tās ar niecīgo prokurora pensiju (varētu būt ap 1000 latiem mēnesī) bez piestrādāšanas citur ir neiespējami dzēst.
Rādīt reklāmu
