Jebkurai, pat vismodernākajai signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad,
ja ēku lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē
apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, regulāri
apmācot darbiniekus un atbildīgās personas. Tā uzskata “Vesmann” valdes
loceklis Māris Vesmanis, analizējot pēdējo dienu diskusijas sabiedrībā.
Diemžēl pašlaik kādreizējās obligātās civilās aizsardzības stundas tiek pieminētas vien ar smaidu, un drošības instrukcijas daudzos uzņēmumos ir tikai formalitātes, kurās nereti neiedziļinās pat atbildīgās personas. Ir objekti, kuros atbildīgie diemžēl pat nezina, vai viss ir kārtībā ar rezerves evakuācijas durvīm.
“Mēs tās varētu dēvēt par civilās aizsardzības vai drošības stundām, bet mums ir jāapzinās, ka jau no skolas dienām, apmācot un izglītojot cilvēkus par rīcību ekstremālās situācijās, liksim pamatus sabiedrības drošībai. Ir svarīgi pievērst uzmanību izglītošanai, kam jāturpinās visā cilvēka dzīves garumā. Tomēr, ja skolas laikā par to atbildīgas mācību iestādes, tad darba vidē – juridiskās personas, kuras nodarbina darbiniekus. Taču kas notiek realitātē? Nereti par drošību atbildīgie nemāk darboties pat ar ugunsdzēsības aparātu!” uzskata “Vesmann” pārstāvis Māris Vesmanis.
Viņš norāda, ka drošības pasākumu īstenošana, instrukciju izstrāde un pārbaude ir juridisko personu atbildība. Objektam saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem jānodrošina apmācīts dežūrējošais personāls, kas spēj operatīvi pieņemt lēmumu par rīcību, ja uz apsardzes pulti saņemti signāli par uguns vai cita veida draudiem.
Tomēr prakse rāda, ka reālas apmācības un treniņi, šķiet, netiek veikti pietiekamā apjomā vai tie pat tiek ignorēti. Šāda attieksme ir dramatiski mazinājusi sabiedriski nozīmīgu ēku lietotāju gatavību krīzes situācijā, kas rezultējusies arī ar sabiedrībā pieaugošo vienaldzību pret trauksmēm publiskās vietās un savu aizsardzību.
Turpina M. Vesmanis: “Vēlos uzsvērt, ka kompānijas “Vesmann” pamata darbības virziens ir drošības risinājumu tehniskā apkope. Mēs rūpējamies, lai uzņēmumos uzstādītais drošības sistēmu tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts un, ja nepieciešams, veicam remontu. Līdzībās runājot, esam kā santehniķis, kas salabo cauru trubu, ja pa to tek ūdens. Jāatzīst, ka jebkurai, pat vismodernākajai, signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad, ja ēkas lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, apmācot darbiniekus un atbildīgās personas. Diemžēl tieši praktiski šīs mācības daudzos uzņēmumos, šķiet, bijušas retu reizi, ja vispār ir bijušas.”
“Vesmann” uzskata, ka šobrīd sistēmas vājais posms ir pārbaužu veikšana par juridisko personu gatavību un rīcību civilās aizsardzības jomā. Likums nosaka, ka juridiskās personas pienākums ir reizi gadā veikt darbinieku instruktāžu un reālu treniņu, tomēr nevar izslēgt, ka tas netiek pienācīgi darīts. Tieši tāpēc valsts uzdevums ir meklēt iespējas nodrošināt vajadzīgos resursus, kas inspicētu un pārliecinātos, ka apmācības par rīcību ugunsgrēka un cita apdraudējuma gadījumā patiešām tiek veiktas. Tāpat ir jāpievērš uzmanība atbildīgo par ugunsdrošību objektā apmācību saturam un apjomam.
Rādīt reklāmu
