Speciālisti arī uzskata, ka valsts uzņēmumos nepieciešams veikt investīcijas, lai tie turpinātu veiksmīgi attīstīties. Peļņas saglabāšana katra konkrētā uzņēmuma rīcībā ļautu saņemt kredītus uz daudz izdevīgākiem noteikumiem un tie būtu kreditoriem daudz simpātiskāki un kreditēšanai atbilstošāki.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka valsts kapitālsabiedrībām nav pieejami tie nodokļu atvieglojumi, kas ir pieejami citam biznesam. Tas arī ir būtisks arguments, kāpēc valdībai svarīgi peļņu atstāt uzņēmumu rīcībā nevis lāpīt robus budžetā.

Ekonomists Kārlis Cerbulis norāda, ka pēdējo trīs gadu prakse 90% no valsts uzņēmumu peļņas ieskaitīt valsts budžetā, ir nepareiza prakse, ja tā tiks turpināta arī šogad. „Varbūt tas bija pieļaujams krīzes laikā, kad valsts uzņēmumu peļņu ieskaitīja budžetā un izmantoja budžeta funkciju pildīšanai, taču tagad krīze ir beigusies un ir jāraugās, kādas ir uzņēmumu vajadzības.

„No peļņas taču veic investīcijas. Ja mēs gribam, lai uzņēmumi attīstītās, tiem ir nepieciešams saglabāt peļņu savā rīcībā un investēt attīstības projektos,” uzsver Cerbulis.

Kā piemēru ekonomists min VAS „ Latvijas dzelzceļš” – „šajā gadījumā uzņēmums faktiski ir infrastruktūra, ar kuru ir jāpelna, bet infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai ir nepieciešami līdzekļi. Atšķirībā no citām pasaules valstīm, Latvijā valsts nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā, tālab uzņēmuma peļņas nesadalīšana un atstāšana LDz modernizēšanas un jauno attīstības projektu realizēšanas vajadzībām būtu valsts ieguldījums sava lielākā uzņēmuma attīstībā”.

Pērn Latvijas dzelzceļš sasniedza rekordaugstu peļņu – 25,7 miljonus latu, kā arī valsts budžetā iemaksāja ievērojamu summu nodokļu veidā. Peļņas saglabāšana uzņēmuma rīcība ļautu realizēt nozīmīgus investīciju projektus, kas palielinātu ne tikai uzņēmuma kapacitāti, bet arī konkurētspēju, pauž nozares speciālisti.

Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis atbalsta domu par to, ka valsts uzņēmumu peļņa paliktu pašu organizāciju pārziņā un tiktu novirzīta attīstības un investīciju projektiem.

„Šobrīd ir sākušās asas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, kā arī tuvojas Saeimas priekšvēlēšanu laiks. Valsts noteikti vēlēsies ar tai piederošo uzņēmumu peļņu palielināt budžeta ieņēmumus,” uzskata Rungainis. „Mūsu nodokļu ieņēmumi ir zemi. Lai gan esam visstraujāk augošā ekonomika, tomēr nodokļu ieņēmumi ir nepietiekami, lai realizētu visas ieceres,” atgādina investīciju baņķieris, vienlaikus uzsverot, ka investīcijas ir nepieciešamas arī citos Satiksmes nozares uzņēmumos – Lidostā Rīga un lidsabiedrībā airBaltic, tādēļ politiķiem ir nopietni jāizsver visi par un pret, lemjot par uzņēmumu peļņas izlietojumu.

Ekonomisti arī norāda, ka peļņas novirzīšana attīstībai dotu iespēju uzņēmumiem mazāk aizņemties no kredītiestādēm. Turklāt uzņēmuma peļņas līdzekļi būtu kā garants kredītiestādēm, lai tās izsniegtu aizdevumus uz izdevīgākiem nosacījumiem, kā arī, pretendējot uz ES fondu līdzekļiem, pašu kapitāls spēlētu nozīmīgu lomu parādot, ka uzņēmums ir stabils, finansiāli patstāvīgs un drošs investīciju avots.