Piecus gadus pēc tiesas procesa sākšanas tā dēvētajā digitālās
televīzijas krimināllietā prokurors lielākajai daļai no 19 apsūdzētajiem
grozījis apsūdzības. Smagāka apsūdzība tikusi arī Harijam Krongornam,
Andrejam Ēķim, Ojāram Rubenim un Jurģim Liepniekam.
Saskaņā ar prokurora redzējumu lietas materiāli pierāda, ka H. Krongorns, A. Ēķis un J. Liepnieks ne tikai organizējuši krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet uzskatāmi arī par šo noziegumu atbalstītājiem. Saskaņā ar krimināllikumu par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai vai citādi palīdzējusi realizēt noziedzīgo nodomu un slēpt izdarītā pēdas. Komplektā ar atzīšanu par nozieguma organizētājiem apsūdzētājiem iespējas saņemt likumā noteikto minimālo sodu par viņiem inkriminētajiem noziegumiem sarūk.
Arī Ojārs Rubenis apsūdzībā ticis pie krimināllikuma panta, kas paredz bargāku sodu par iepriekš inkriminēto. Līdz šim viņu apsūdzēja mantkārības mudinātā valsts amatpersonas bezdarbībā, un par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, taču atsvaidzinātajā apsūdzībā viņam jau inkriminē dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgos nolūkos. Par šādu nodarījumu krimināllikums paredz sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Lietā iesaistītie advokāti uzskata, ka lietā iesaistīto sodīšana desmit gadus pēc apsūdzības uzrādīšanas nav pieņemama un vairs nerealizē sodam pildāmās funkcijas. Turklāt uzfrišinātajās apsūdzībās faktiskie apstākļi mainījušies neesot, tikai nodarītā kvalifikācija, bet tas norādot uz prokurora pieļauto brāķi, uzskata zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
Savukārt Saulvedis Vārpiņš, kura aizstāvamais ir bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ģenerāldirektors Māris Pauders, uzskata, ka lieta ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja realizēts politiskais pasūtījums, kurš zaudējis jēgu nesamērīgi garā procesa dēļ.
Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un Kempmayer vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saskaņā ar apsūdzību digitālajai apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošu latu.
Rādīt reklāmu
