23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Gudrona megaprojekts draud izgāzties
Gudrona megaprojekts draud izgāzties
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 22. maijs 2013, 9:45
Gružkastē līdzās leģendārajam Latvijas vilcienu iepirkumam var nokļūt arī Inčukalna indes dīķu izsūknēšanas iecere – nauda tam piešķirta, līgumi noslēgti, taču darbi notiek tikai pie rakstāmgaldiem.


Un, jo ilgāka ir dīkstāve, jo mazākas izredzes iekļauties projekta īstenošanai atvēlētajos termiņos. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku.

Prasa vairāk naudas un laika

Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja par svarīgu darba uzvaru. Proti, cementa ražotāja Cemex krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas alternatīvā kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Tā bija ieceres pamatshēma – sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā. Taču plāns nestrādā, un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts. Inčukalna gudrona ķīmiskais sastāvs atšķiroties no tā, ar ko vides sanācijas projektos citviet Eiropā pieradusi strādāt vācu kompānija MUEG. Tā projektā ir apakšuzņēmējs, kas pieaicināts, jo ģenerāluzņēmējam Skonto būvei nebija attiecīgas pieredzes. Taču, kā izrādās, pieredzes pietrūcis arī vāciešiem, vai otra versija – Latvijas gudronam veiktās ķīmiskās analīzes nebija pietiekami precīzas.

Tagad, lai nodrošinātu

Cemex prasības kurināmajam, uzņēmēji grib mainīt tehnoloģiju, kā arī tērēt vēl vairāk naudas un vēl vairāk laika, kas galu galā var novest pie projekta pārtraukšanas.

Tādā gadījumā piesārņotākā vieta Latvijā savu titulu saglabās, un arī turpmāk te ies bojā gājputni, dzīvnieki, neaugs zāle, bet saindētie pazemes ūdeņi ar ātrumu 30 metri gadā virzīsies uz Gauju. Tā tas noticis jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad uz Inčukalnu sāka vest ražošanas atliekas no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Tagad viens dīķis ir aizbērts ar zemi, bet otrā eļļaini skalojas ap 50 000 kubikmetru melnas dzīvībai bīstamas vielas. Piesārņoto ūdeņu daudzums pārsniedz 100 000 kubikmetru.

Sola strādāt jūnijā

Ziemā sanācijas darbi nebija iespējami aukstuma dēļ. Tagad ir diezgan silts un vienalga nekas nenotiek – Inčukalna novada mērs Arvīds Blaus aizbraucis līdz turienei pirms pāris nedēļām. Viņam darīts zināms, ka darbi atsāksies tikai jūnijā, taču, kāpēc tāda kavēšanās, mēram «nianses neviens neatklāj».

Shematiski tās Neatkarīgajai ieskicē uzņēmuma Skonto būve jaunākais projektu vadītājs Rihards Kalniņš: «Dienvidu dīķī tika konstatētas sērskābajam gudronam netipiskas īpašības, tā rezultātā, vadoties pēc saskaņotā darba grafika, tika pieņemts lēmums objekta tehnoloģiskā pārtraukuma laikā meklēt risinājumus veiksmīgai sērskābā gudrona pārstrādei. Šobrīd risinājums ir atrasts un tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes darbu atsākšanai objektā.»

Pat, ja tehnoloģiskās problēmas šobrīd varētu atrisināt, nozīmīgākas var izrādīties administratīvās problēmas, kas saistītas ar Eiropas fondu naudas apguves kārtību. To atzīst projekta uzrauga pārstāvis Māris Bremšs no firmas Geo Consultants.

«Kā projekts ies tālāk uz priekšu, tā būs politiska izšķiršanās,» secina eksperts. Viņš cer, ka projektu vēl var aizvest līdz sakarīgam iznākumam, lai Latvija nepazaudētu piešķirto finansējumu.

Iespējama projekta iekonservēšana

Iespējams, jūlijā stāsts par Inčukalna gudrona dīķiem tiks skatīts valdībā, bet līdz tam iesaistītās institūcijas ar nepacietību gaida uzraugu atzinumu par darbu izpildītāju sniegtajiem skaidrojumiem. Jāpārliecinās, vai vāciešu konstatētās un Skonto būves atstāstītās problēmas projektā patiešām ir objektīvas.

Finanšu ministrija atzīst, ka situācija šobrīd ir ļoti nopietna un iespējams arī pesimistiskākais scenārijs, proti, projekta pārtraukšana. No Fondu uzraudzības departamenta direktores Diānas Rancānes skaidrojuma izriet, ka gadījumā, ja līdz noteiktajam termiņam – 2015. gada beigām – indes dīķu vietā nekuplos zālīte, Eiropas Komisija par šo projektu nemaksās. Savukārt Latvijas valstij jaunas saistības uzņemties būtu problemātiski budžeta disciplīnas dēļ. Arī projekta īstenošanas gala termiņa atlikšana ir sarežģīta – nepieciešams grozīt regulu, turklāt visām uzņemtajām fondu saistībām 2017. gadā jābūt noslēgtām. D. Rancāne uzsver, ka šobrīd tiek apzināti visi esošie un vēl tikai iespējamie sarežģījumi. Maijā sagaidāms inženiera (uzrauga) viedoklis, un tad varēs lemt, ko darīt tālāk. Jau šodien ārkārtas sanāksme par gudrona dīķiem sasaukta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Cemex, Eiropas komisija, Inčukalna indes dīķis, Inčukalns, Skonto būve

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats