Valdības sēdes slēgtajā daļā šodien tiek skatīts Ekonomikas ministrijas ziņojums par situāciju Liepājas metalurgā. Arodbiedrības solītais darbinieku pikets izpaliks, toties pēc ilgākas dīkstāves uzņēmums iekurbulējis krāsni.
To pašu, kuras uzbūvēšanai nepieciešamo kredītu 60 miljonu latu valsts galvojusi un ko tagad nāksies sākt maksāt nespējīgā uzņēmuma vietā. Daudzi tagad brīnās, kādēļ valstij vispār vajadzēja uzņemties šādas saistības, un nav tālu no patiesības tie, kas uzskata, ka uzņēmums savulaik iebarojis politiķus.
Galvenais sportists – Kalvītis
Izrādās, politiķi metalurgā baroti vārda tiešā nozīmē. Valsts atbalsta gādāšanas periodā – pat par desmit un vairāk tūkstošiem latu mēnesī. Amizanti, ka šīs vērtīgās maltītes, ko organizēja ar metalurgu saistīts uzņēmums, rēķinos tika atšifrētas kā «sportistu ēdināšana» un grāmatveži par to vēlāk dabūja brāzienu no auditoriem. Metalurģijas uzņēmums patiešām nodarbojies ar cilvēku ēdināšanu – barojis aptuveni 1500 darbinieku un arī sportistus – futbolistus un hokejistus, kas nes Liepājas metalurga vārdu. Taču politiķi viņiem pieskaitīti it kā kļūdas pēc. Zinātāji vēsta, ka viens no galvenajiem viltus sportistiem bijis kādreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis un viņa fotogrāfija karājās līdzās citu dārgu viesu bildēm uzņēmuma administrācijas ēkā. Protams, viesu aicināšana un lieli reprezentācijas izdevumi bija sastāvdaļa lielākā plānā, kura mērķis bija valsts galvojuma un kredīta saņemšana. Tā sasniegšanai tika piesaistīta ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistīta firma Uzņēmumu vadība un konsultācijas. Acīmredzot partijas biedra konsultantu sarūpēto labo barošanu Aigars Kalvītis neaizmirsa arī pēc premjera amata zaudēšanas, jo 2008. gadā viņš bija to Saeimas deputātu vidū, kuri rosināja galvot par Liepājas metalurga saistībām. Finanšu un Ekonomikas ministriju viedoklis šajā jautājumā pat netika prasīts. To pagājušajā nedēļā atcerējās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, secinot, ka šādi pārkāpta galvojumu izsniegšanas kārtība.
Strādā, nestrādā, strādā...
Pēdējo parakstu uz galvojuma dokumentiem lika toreizējais finanšu ministrs Einars Repše. Nauda tika saņemta, un vēl 2010. gada vidū uzņēmums biržā solīja, ka «piedāvātās modernizācijas rezultātā tiks paplašināts a/s Liepājas metalurgs produkcijas asortiments, tiks palielināta produkcijas kvalitāte un tiks samazinātas ražošanas izmaksas, neskatoties uz to, ka ražošanas apjoms tiks palielināts. (..) A/s Liepājas metalurgs galvenais mērķis ir iegūt priekšrocības konkurences tirgus apstākļos, kas būs pavisam reāli, tā kā kompānija būs kļuvusi par vienu no modernākajiem ražotājiem Eiropā.»
Šobrīd ir skaidrs, ka nekādas priekšrocības nav iegūtas un strādnieki gandrīz ik dienu dodas uz darbu kā pēdējo reizi. Uzņēmums viņiem mājaslapā pesimistiski skaidro: «Sakarā ar ražošanas apjomu samazināšanos šā gada februāra, marta, aprīļa mēnešos, kas saistīts ar gatavās produkcijas – dzelzsbetona stiegrojuma stiegru – pasūtījumu trūkumu un krīzes tendenču turpināšanos, a/s Liepājas metalurgs ražošana notiek ar pārtraukumiem, kuru režīmu nosaka tirgus. Strādājošajiem ir saglabāta samaksa likumā noteiktajā kārtībā.»
Banka grožus neatlaiž
Metalurga glābšanai ieilgstot, strādnieku kareivīgums krietni noplacis. Iepriekš viņi sarunā ar Neatkarīgo sprieda, ka tik daudzu protestētāju nogādāšanai Rīgā būtu nepieciešams pat vesels vilciens, nevis pāris akcionāra Zaharjina piedāvāti autobusi. Tagad braukšana atcelta. Arodbiedrības vadītājs Jānis Grava skaidro: «Nevar tērēt naudu brīdī, kad tās vispār nav.» Viņam gan šķiet, ka ministru pēdējie izteikumi ļaujot cerēt uz atbalstu – valdība nepametīs rūpnīcu nelaimē. Un būtībā tā arī ir, jo valsts taču nevar atteikties no uzņemtajām saistībām. Aprīļa beigās Itālijas banka UniCredit S.p.A gaidīs 5,5 miljonu latu kārtējo maksājumu.
9. aprīlī Romā notika pārrunas ar kredīta devēju par iespējām restrukturizēt aizdevumu, taču pagaidām rezultāti nav optimistiski. Banka pieprasa Latvijas valsts atbalstu uzņēmumam. Kā šis atbalsts varētu izpausties, pagaidām var tikai minēt. Ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe vēsta, ka līdz ziņojuma izskatīšanai valdībā nekādi komentāri par tā saturu un valdības plāniem netiks sniegti. Tikmēr uzņēmuma galvenais īpašnieks Sergejs Zaharjins turpina izdarīt spiedienu uz valdību – potenciālais investors it kā atrasts, taču tas gribot būt pārliecināts par valsts labajiem nodomiem metalurģijas nozares glābšanā. Savukārt valdība kavējas ar jāvārdu, jo nav pārliecināta, ka paši īpašnieki – trīs miljonāri – gatavi ar savu privāto naudu piedalīties glābšanas operācijā.
Rādīt reklāmu
