Ap bibliotēkas projektu vērpjas baumas un pat sazvērestības teorijas, visticamāk, bibliotēkas formas un militāram objektam tipiskā krāsojuma dēļ. Arhitekts Jānis Krastiņš zobaino veidojumu uz ēkas slīpās sienas noskaities nodēvē par prettanku aizsprostu.

Par ko baumo

Piemēram, par to, ka šajā ēkā varētu ierīkot radiolokācijas staciju. Arī celtnieki, kuri ikdienā būvē ēku, brīnās par materiālu specifikāciju. Kāpēc jāizmanto, vienkārši runājot, amerikāņu standartiem atbilstoši materiāli, ja Latvijas apstākļos derētu Skandināvijas kvalitātes prasībām atbilstošie?

Žurnāls Otkritij Gorod bija aptaujājis inženierus un ar militāro jomu saistītus un nesaistītus cilvēkus, kuri pieļāva, ka ēkas siluets ļoti atgādina radiolokācijas staciju. Un, ja reiz siluets ir tāds divdomīgs, tad varbūt gan uz jumta, gan ēkas iekšienē atradīsies kaut kas slepens. Kāpēc tieši radiolokācijas stacija? Jo tām arī bija slīpas sienas, uz kurām izvietot antenas.

Versiju veidā tikuši minēti gan vairāki apakšzemes stāvi, gan jumta apdarē ieslēptas antenas. Sazvērestības teoriju piekritēji domu par radiolokācijas staciju un iekārtām attīstījuši jau konkrētāk – radars uz jumta varētu būt vērsts Irānas virzienā. Lai varētu atmaksāt bibliotēkas celtniecības daudzmiljonu izdevumus, varbūt tur atradīsies ne tikai grāmatas, pieļāvis arī Saeimas deputāts Aleksandrs Sakovskis.

Amerikas stūrītis

Tiesa, bibliotēkā atradīsies ne tikai grāmatas. Nerunājot par konferenču telpām, kafejnīcām un tamlīdzīgām vietām, zināms arī tas, ka ASV vēstniecība Gaismas pilī vēlējās iekārtot informācijas un kultūras centru (American corner). Tas, kādā veidā notika sarunas par Amerikas stūrīša iekārtošanu, arī izraisīja ne vienu vien jautājumu.

Tieši pirms gada Neatkarīgā rakstīja, ka apmēram gadu starp ASV vēstniecību, Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Kultūras ministriju notika aktīvas sarunas par informācijas centra telpām, platību un īres maksu. Nevienā citā Baltijas valstī ASV informācijas centrs nav izveidots galvaspilsētā vai nacionālās bibliotēkas telpās. Reģionālajās bibliotēkās gan tādi ir. Un saņem ASV finansējumu.

Citu valstu vēstniecības neesot runājušas par šādu iespēju, tolaik skaidroja LBN. Tagad LNB direktora biroja vadītāja Solveiga Ķīkule Neatkarīgajai atbild – neesot jau dokumenti parakstīti par ASV stūrīša izveidi. Un vispār šāda iespēja ir bijusi tikai runu līmenī.

Pelēka kā karakuģis

Gaismas pils krāsojums gan atgādina tipisku militāru būvi. «Iznākusi pelēka. Kā jau Latvijā ir. Varēja būt izteiksmīgāks stikla kalns, jo stiklam ir dažādi toņi,» noteic arhitekts Juris Paegle. Viņa kolēģis Jānis Krastiņš nekad nav bijis Gaismas pils arhitektūras fans. «Ja kalns, tad kalns, nevis čupa. Vizuāli aktīvākais laukums tagad nav lielāks par netālu esošo viesnīcu. Izskatās kā zemūdene. Tā karakuģa krāsa atbaida, atgrūž, bet Birkerts tādu izvēlējās,» saka J. Krastiņš. Viņš, analizējot būvi, aizrāda, ka logu izbūve un novietojums ēkas dzesējuma virsmu palielina trīs reizes, tādējādi padarot energoneefektīvāku. Arī dažas telpas atgādinājušas blindāžas, kamēr arhitekts Birkerts neesot attapies logus pacelt augstāk. Bet ieeju pagrabstāvā no Valguma ielas puses asmēlīgais arhitekts nosauc par tranšeju.

Netic slepenām iekārtām

Militārais zinātnieks Kārlis Krēsliņš radiolokācijas stacijas vai tamlīdzīgu iekārtu iestūķēšanu Gaismas pilī noraida. «Tādā veidā tas nenotiek. Ļoti lielai fantāzijai jābūt, lai to izdomātu. Un jautājums – kāpēc kaut ko tādu vajadzētu darīt? Nav iemeslu, kas šo vietu padarītu unikālu tādām iekārtām. Neredzu iemeslu riskēt – uztaisīt atklātā iestādē kaut ko slepenu ir neiespējami. To uzzinās, sākot jau ar apkopēju. Es ņemu vērā loģiku – kas tur tāds sevišķs, ko nevarētu izdarīt citur? Vai šajā vietā ir augsts tornis? Tas būtu unikāls nosacījums. Un izstarojumu var izmērīt, to nevar noslēpt,» saka militārais eksperts.

Arī J. Krastiņš uzskata, ka nekādas slepenas ietaises bibliotēkas ēkā nevar atrasties, un tādas idejas dēvē par padomju laika domāšanas paliekām. Viņš norāda, ka ēkai ir blīvs metāla pārsegums, tāpēc iekārtas ievietot nav jēgas. Pašā augšējā izbūvē, kas tautā iedēvēta par Gerkena kroni, vispār neko ievietot nevarot, tā telpa nav izmantojama, norāda arhitekts.

Savukārt kultūras ministres ārštata padomnieks Jānis Dripe vien noteic – par ko gan visu nebaumo, un piebilst, ka projekta būvuzraugs Hill International uzteicis būvniecības kvalitāti, kaut arī iebildis pret šur tur mainītiem tehnoloģiskajiem projektiem.

Drīzāk lobēšana

J. Paegle sliecas uzskatīt, ka materiālu izmantošanā drīzāk liela loma bijusi lobēšanai, nevis militāra objekta slēpšanai. Arhitekts pieļauj, ka Eiropā izmantotās trīskāršā stikla paketes nebūtu sliktākas, bet G. Birkerts dzīvo Amerikā, un saprotams, ka lobē savas valsts uzņēmēju intereses.

Latvijas uzņēmēji nav slēpuši sašutumu par to, ka Gaismas pils grīdas segums ir no Kanādas kļavas, nevis no vietējās koksnes. Mūsu ozols nebūtu sliktāks. Kanādas kļavas grīdas segums izmaksā apmēram 100 latu par kvadrātmetru. Kanādas kļava bija arhitekta Birkerta izvēle, un šā materiāla izmantojums ir, varētu teikt, viņa firmas rokraksts. Par Kanādas kļavas grīdām bibliotēkā J. Paegle izsakās, vārdus nepiegludinot: «Izvēlēties par materiālu Kanādas kļavu ir stulbums! Kāds ļāvās pierunāties. Varēja likt mūsu materiālus.» Sabiedrība par atklātību Delna atgādina, ka jau 2009. gadā konstatēja – būvniecības tāmē daži iepirkumi pat piecas reizes pārsniedza tirgus cenu.

Arī K. Krēsliņš piekrīt, ka bibliotēkas būvniecībā izmantotie materiāli Latvijā nonākuši lobēšanas un biznesa rezultātā, bet ne tālab, lai varētu īstenot slepenu tehnisku risinājumu.