23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvija un Ukraina abpusēja izdevīguma meklējumos
Latvija un Ukraina abpusēja izdevīguma meklējumos
Autors: Baiba Lulle / NRA.lv / 18. marts 2013, 9:41
Ar vairākiem noslēgtiem sadarbības līgumiem, abpusējiem politiskiem un biznesa atbalsta solījumiem, nodibinātiem personiskiem kontaktiem noslēgusies oficiālā Latvijas valsts vizīte Ukrainā.


Latvijai viens no lielākajiem ieguvumiem ir vienošanās par tādiem sadarbības nosacījumiem Ukrainas ostās, kas ļaus konteinervilcienu līnijai ZUBR piesaistīt ievērojamu kravu apjomu no Turcijas, kā arī vairāku uzņēmēju nodibināti kontakti ar potenciālajiem sadarbības partneriem Ukrainā un pat daži noslēgti līgumi. Ukrainai savukārt svarīgi bija saņemt kārtējos Latvijas amatpersonu solījumus atbalstīt Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un abpusēja bezvīzu režīma ieviešanu. Jūtama bija arī ukraiņu vēlme piesaistīt Latvijas investīcijas un gūt kopīgu labumu no kravu tranzīta un ekonomiskās sadarbības citās jomās.

Politiskas reformas

Lai arī konkrēti sadarbības nosacījumi, dažādas juridiskas, administratīvas un praktiskas problēmas tiek risinātas pakāpeniski starpvaldību komisijās, vizītes laikā tika noslēgti vairāki divpusējās sadarbības līgumi, kas vairāk demonstrē abu pušu labo gribu. Tie paredz sadarbību transporta koridora attīstībā starp Baltijas jūru un Melno jūru, lauksaimniecības un zivsaimniecības, pārtikas drošības jomās, patērētāju tiesību aizsardzībā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un pēc tam ar žurnālistiem, runāja par Ukrainas veicamajām reformām, lai novembrī Austrumu partnerības samitā Viļņā parakstītu Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES. Ukrainas galvenie mājasdarbi saistīti ar reformām tiesu jomā un tiesiskuma selektīvisma novēršanu, ko, pēc ES amatpersonu domām, demonstrējot bijušās premjeres Jūlijas Timošenko notiesāšana, kuras priekšvēlēšanu plakāti bija manāmi Kijevas ielās.

Ukraina cer savienot brīvo tirdzniecību ar ES un dalību Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas veidotajā Muitas savienībā, V. Janukovičs pauda, ka Ukraina devusi mandātu darba grupai veidot tādus Ukrainas dalības nosacījumus šajā muitas savienībā, kas netraucēs brīvajai tirdzniecībai ar ES un atbilstu starptautiskajām tirdzniecības normām.

Jautāts par eiroskepticisma pieaugumu Ukrainā, V. Janukovičs bilda, ka Ukraina gūst labumu jau no paša integrācijas procesa, kas ir stimuls valsts modernizācijai vairākās jomās un kas dos ekonomisku labumu, ja Ukraina varēs tieši, bez lielām muitas nodevām tirgoties ar ES. A. Bērziņš kā labu zīmi vērtēja to, ka Ukrainas parlamenta 2013. gadā pieņemto paziņojumu par atbalstu Ukrainas integrācijai ES atbalstīja ne tikai pozīcija, bet arī lielākā daļa opozīcijas deputātu.

Ukrainas ostas

Latvijas un Ukrainas augsta līmeņa amatpersonas, arī premjeri, tikušies jau iepriekš, un vienmēr liela uzmanība pievērsta ekonomikai, jo īpaši kravu pārvadājumiem. Ukrainas eksporta un tranzīta kravu piesaisti Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas operētajam konteinervilcienam ZUBR savulaik, 2009. gadā, vēl būdams satiksmes ministrs, aktualizēja Kaspars Gerhards, kurš tagad delegācijā pārstāvēja LDz Cargo un Neatkarīgajai atzina, ka «pašreiz relatīvi labi kravas iet no ziemeļiem uz dienvidiem, arī caur Ukrainu, bet jācenšas aktivizēt dienvidu – ziemeļu virzienu».

Gan Valsts prezidents, gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan K. Gerhards atzīst, ka liela interese ir no Turcijas, kas gribētu savus konteinerus sūtīt uz ziemeļiem – ar kuģiem līdz Ukrainai un tālāk pa dzelzceļu. Tieši tas arī bija galvenais iemesls vizītei Odesā, kur citkārt valstu prezidenti bieži neviesojas, tāpēc Latvijas delegācija tika uzņemta īpaši silti. Valsts prezidents un ministri apmeklēja ne tikai Odesas ostu, kur tikās arī ar uzņēmējiem, bet arī lielāko kravu ostu Iļjičevskā, par kuras izmantošanu turkiem ir lielākā interese. Kā atzina amatpersonas – galvenais bija nodibināt personiskus kontaktus ar ostas administrāciju un pilsētas vadību, lai varētu turpmāk vienoties par labiem sadarbības nosacījumiem, muitas tarifiem, servisu jau pēc Lieldienām, kad Latvija uzņems Turcijas valsts oficiālo delegāciju.

Lielākais ZUBR konkurents ir Lietuvas konteineru līnija, kuras noslodze ir vairākkārt lielāka nekā ZUBR, bet kura ar Turcijas pārvadātājiem aktīvi nesadarbojas. Turcija toties jau kravu pārvadājumos veiksmīgi sadarbojas ar citu mūsu konkurentu – Krieviju. Tā kā galvenā Turcijas importa un eksporta partnere ir ES, Turcija kravu tranzītā labprāt sadarbotos ar Latviju. Pirms piekrist sadarbībai ar ZUBR, Turcija bija prasījusi novērst juridiskas un administratīvas nepilnības konteinervilcienu apkalpošanā Ukrainā.

Lai popularizētu ZUBR un loģistikas, kravu pārvadājumu, ostu modernizācijas, rūpniecības attīstības jomās, Ventspils brīvostas pārvalde vizītes laikā noslēdza sadarbības līgumu ar Odesas jūras tirdzniecības ostu.

Saista lielais tirgus

Kopā ar valsts institūciju pārstāvjiem uz Ukrainu devās 49 uzņēmēji – gan lielie, Ukrainā un citos ārvalstu tirgos jau strādājoši uzņēmēji, gan jaunizveidoti, kas meklē sadarbības partnerus un noieta tirgus. Viens no tādiem – dabas vielu produktu ražotājs Lotos Pharma, kura vadītājs Kaspars Ivanovs atzina, ka Latvijas farmācijas produktus, pateicoties Grindex un Olainfarm, Ukrainā jau labi pazīst, turklāt dabas vielu tirgus pasaulē aug ātrāk nekā ķīmisko vielu tirgus.

«Biznesa forumā esošie Ukrainas uzņēmēji lielākoties ir nozaru vadošie spēlētāji, kas ātrāk var atrast pareizos partnerus,» pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Latvijas interese esot, lai Latvija vairāk ienāk Ukrainas ražojošie uzņēmumi, nevis finanšu starpnieki. Līdz šim gan LIAA nevienu investoru no Ukrainas uz Latviju neesot atvedusi.

Latvijas imports no Ukrainas (lielākoties metāls un metāla izstrādājumi, ievērojami mazākā proporcijā pārtikas preces, ķīmiskā rūpniecība) ir teju uz pusi lielāks nekā eksports (ķīmiskā rūpniecība, tekstils, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas). Krīzes laikā bija vērojams ievērojams eksporta kritums uz Ukrainu, taču tagad tas sāk pieaugt un 2012. gadā pārsniedzis 2008. gada līmeni.

***

VIEDOKLIS

Daniels Pavļuts, ekonomikas ministrs:

– Pašas amatpersonu tikšanās un vizītes problēmas nerisina. To mērķis ir signalizēt nopietnību, ar kādu viena valsts pret otru izturas, nodot zināmus signālus valsts struktūrām, kas pēc tam nodarbosies ar konkrētiem jautājumiem.

Lai arī Latvijas un Ukrainas amatpersonas tikušās iepriekš jau vairākkārt un centušās veicināt ekonomisko sadarbību, joprojām risināmas problēmas attiecībā uz Ukrainas uzņēmējdarbības vidi, tiesu sistēmu, piemēram, attiecībā uz piedziņas lietām, kas tiek kavētas, par ko sūdzas mūsu finanšu iestādes Ukrainā. Risināmi arī jautājumi, kas saistīti ar nodokļu administrēšanu, nesavlaicīgajām, reizēm ļoti ilgstošajām PVN atmaksām un to neskaidrajiem procesiem. Gludi neiet arī ar muitu, kurā bieži tiek ieviestas jaunas prasības, par kurām netiek savlaicīgi informēts. Tās ir lietas, ar ko savulaik, 90. gados, arī Latvija kā jauna valsts ir sirgusi. Vizītes laikā parakstītie līgumi ir solis uz priekšu, lai sakārtotos virkne praktisku lietu, lai gan, protams, līdz tādai sadarbības pakāpei, kāda Latvijai ir ar ES valstīm, ir tāls ceļš ejams. Bet Latvija ir ļoti ieinteresēta, lai Ukraina ar ES noslēgtu preču un pakalpojumu brīvas kustības līgumu – no tā iegūtu arī mūsu bizness, varētu tikt samazināti ievedmuitas tarifi, ieguvums būtu arī skaidra, sakārtota sistēma.

Ukrainas tirgus Latvijas uzņēmējiem šķiet saistošs ar to, ka tas ir liels, salīdzinoši tuvs un saprotams, te ir vieglāk nekā Krievijā vai Baltkrievijā. Tomēr gribētos, lai uzņēmēji vairāk meklētu partnerus ārpus bijušās Padomju Savienības valstīm, piemēram, Turcijā, Singapūrā – valstīs, kas ir atslēgas uz veselu reģionu.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ukraina, ZUBR

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats