Satversmes tiesa izskata lietu par personu tiesībām saņemt kompensējamās
zāles jeb precīzāk par šo medikamentu izsniegšanas kārtību, kas ir
spēkā no pagājušā gada sākuma – jaunajiem pacientiem ārsts ir tiesīgs uz
receptes izrakstīt tikai zāļu starptautisko nosaukumu, bet aptiekāra
pienākums ir izsniegt valstī tobrīd par vislētāko atzīto medikamentu.
Tiesas sēdes laikā atklājas interesanti fakti. Lai pamatotu, kāpēc jauna kārtība tika ieviesta un attaisnotu pacientu sadalīšanu divās daļās – vecajos un jaunajos –, Veselības ministrija (VM) izmanto līdz šim nekur nedzirdētu skaidrojumu, piemēram, ka pacienti nav sadalīti divas grupās, bet gan atšķiras viņu ārstēšanas stadija. Tas, izrādās, attiecas arī uz pacientiem, kuriem nekad iepriekš kompensējamie medikamenti nav izrakstīti, iespējams, pat pie ārsta viņi nekad nav bijuši.
Notikumu gaita ir šāda: pašā 2011. gada nogalē valdība pieņem izmaiņas noteikumos par kompensējamo medikamentu sistēmu, kas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra (vēlāk – no 1. februāra) stājas spēkā jauna kārtība, kas paredz: visiem jaunajiem pacientiem zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros tiek kompensētas tikai lētākās zāles, jo ārstam receptē jāraksta vispārīgais nosaukums, bet aptiekā jāizsniedz lētākās zāles. Tādas var būt tikai vienas – no ražotāja, kas piedāvājis zemāko cenu.
Pacienti sadalīti netaisni
ST ar prasību jauno kārtību atzīt par neatbilstošu Satversmei vērsās 20 Saeimas deputāti. Viņu pārstāvis tiesā Eduards Ikvilds norādīja: lietas būtība saistīta ar pacientu sadalīšanu divās grupās no 2012. gada 1. janvāra – vienai grupai ir tiesības saņemt receptē izrakstītās zāles, tostarp arī ar konkrētu zāļu nosaukumu, savukārt otrai grupai receptē tiek ierakstīts vispārīgais medikamenta nosaukums un aptiekā pacientam izsniedz vislētākās zāles, kuras par tādām uz konkrēto brīdi noteicis Nacionālais veselības dienests. Par pirmreizējiem pacientiem uzskatāmi arī tādi, kuri līdz tam jau ārstējušies, tomēr tagad noteikta jauna diagnoze un pacientam ir tiesības uz valsts kompensētām zālēm. «Pacientus vieno viena un tā pati diagnoze, bet zāles katram izsniedz un kompensē citādāk,» norāda E. Ikvilds. Jaunajiem pacientiem nav arī iespēju izvēlēties citas zāles, piemaksājot cenas starpību – ja atsakās ņemt vislētākās, tad vispār nekādu valsts kompensāciju saņemt nevar. «Tas nozīmē, ka vienai grupai ir sliktāki noteikumi nekā otrai, un gadās pat situācijas, ka var vispār nesaņemt valsts garantēto veselības aprūpi, jo aptiekā šo lētāko zāļu nav,» saka jurists. Kad tiesā izskan arguments, ka pēc tam, kad aptiekās sākumā nebija vislētāko zāļu, mainīta kārtība un gadījumā, ja lētāko nav, izsniedz nākamās lētākās, E. Ikvilds saka: jā, tā pašlaik ir, taču pacientam, nevis ražotājam, lieltirgotavai vai valstij, ir jāmaksā starpība, arī tad, ja zāles it kā kompensē 100% apmērā. Viņš ir pārliecināts, ka finansiālais ieguvums ir fikcija; daudz lielāks ļaunums tiek nodarīts pacientam, kurš vispār nesaprot, kas ir vispārīgais nosaukums, kādas zāles izsniegs šodien un kādas nākamajā reizē.
Sistēmas mērķis – cenas
VM Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis, tiesā skaidrojot, kāpēc jaunā kārtība bija nepieciešama, sacīja: bija būtiski indikatori, ka sistēma jāmaina. Ideja neesot radusies pati par sevi, paralēli valdībā tika iesniegts ziņojums par cenu samazinājumu zālēm, kur viens no mērķiem bija samazināt farmācijas firmu mārketinga ietekmi uz pacientiem, proti, ja nosaka tādu kārtību, kur izraksta vispārīgo zāļu nosaukumu, farmācijas firmām nav jātērē nauda reklāmai un mārketingam, lai tikai viņu konkrētās zāles ārsts izrakstītu vai pacients tās pieprasītu. Pēc VM pārstāvja teiktā, līdzšinējā prakse sadārdzinājusi medikamentus par 30% dēļ šī mārketinga.
Otrs mērķis ir samazināt zāļu cenu, lai varētu nosegt pieaugošās pacientu vajadzības pēc kompensējamām zālēm. «Valstij ir jāveic optimizācija, lai segtu pacientu vajadzības, arī lai iekļautu jaunus medikamentus, kurus apmaksā valsts, tāpat likumīgs mērķis ir arī samazināt iedzīvotāju izdevumus par zāļu iegādi, samazināt līdzmaksājumus un taupīt budžeta līdzekļus,» uzskaita jurists. Tomēr VM skaidrojumā ir pretrunas. R. Osis atzina, ka valsts nevar nodrošināt finansējuma pieaugumu kompensējamo zāļu budžetam, tāpēc izvēlas šādu pieeju – jauno kārtību (kas būtībā paredz tikai esošo garantiju minimālu nodrošinājumu), nevis samazina pacientu garantijas, kas, iespējams, būtu jādara, ja ne izmaiņas. Taču tiesas sēdes laikā vairākkārt no VM izskan arguments, ka jaunā kārtība ir tik laba, ka dod pamatu samazināt pacienta līdzmaksājumus, ka cilvēki var saņemt vairāk un pat jaunus, inovatīvus medikamentus var iekļaut, lai gan līdz ar jaunās kārtības stāšanos spēkā pacientiem nav samazināti līdzmaksājumi un daudzām pacientu grupām kā krīzes laikā palielināja maksājumus, tādi tie ir pašlaik.
Zāles labas, prakse turpināma
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš tiesas sēdē piesauca krīzi, kas bijis kā iemesls, kāpēc sistēma jāmaina, citādi pacienti būtu cietuši, nesaņemot vispār medikamentus. Uz jautājumu, kādas vēl bija alternatīvas, viņš atbild: pacientu līdzmaksājuma pacelšana un «lētākā medikamenta sistēmas» ieviešana attiecībā uz visām pacientu grupām. «Šis bija saudzējošākais variants,» uzsver R. Muciņš. «Šī prakse ir turpināma. Visi medikamenti – vai dārgāki, vai lētāki, ir atzīti par drošiem.» Par to, ka sistēma bija jāmaina, liecinot arī fakts, ka iepriekš tikai 30% medikamentu no A saraksta (savstarpēji aizvietojamas zāles) bija references (lētākas), bet 70% – dārgāki analogi, kas, pēc R. Muciņa teiktā, liecinot par farmācijas firmu interesi virzīt tirgū dārgākus medikamentus.
Arī Nacionālais veselības dienests uzskata, ka jaunā sistēma sevi ir attaisnojusi pilnībā: par
12 latiem samazinājušies izdevumi uz vienu pacientu, viena recepte izmaksā par 92 santīmiem lētāk. «Jaunā kārtība veicināja konkurenci, kritās cenas,» tiesā teica NVD pārstāvis Artūrs Pušmucāns. Jā, pašā sākumā bijušas problēmas, kad aptiekās nebija vislētāko medikamentu, taču NVD situāciju esot atrisinājis burtiski dienas laikā, un pacientiem nekāds kaitējums neesot nodarīts.
Tiesā līdz šim neizskanēja atbilde uz jautājumu – ja VM un valdības mērķis bija budžeta sabalansēšana, arī papildu nauda budžetā un jaunu inovatīvu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, tad kur gan ir papildu finansējums un kuri ir tie inovatīvie medikamenti, kuri pēdējā gada laikā ir iekļauti sarakstā, kā arī kur ir pacienta līdzmaksājuma samazinājums? Satversmes tiesa spriedumu šajā lietā paziņos aprīļa sākumā.
***
VIEDOKLIS
Valērijs VALDMANIS, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija:
– Ģimenes ārsti bija vieni no pirmajiem, kuri iebilda pret šo jauno sistēmu. Uzreiz bija skaidrs, ka būs problēmas – pacientiem, ārstiem un farmaceitiem. Tas ierobežo ārstu profesionālo darbību, jo mēs nezinām, kādas konkrēti zāles pacienti saņem aptiekā un vai vispār saņem. Kad viņš nākamreiz atnāk, varbūt pat nezina, kādas lietojis, jo paciņu izmetis laukā. Līdz šim nekad nav bijis aizliegts pret recepti izsniegt lētāko, ja ārsts atļāvis aizvietot, taču atsevišķās situācijās ārsts var uzskatīt, ka jālieto konkrēts medikaments. Man nav skaidrs, kāpēc tik nozīmīgas izmaiņas veselības aprūpē tiek jauktas ar politiku un ekonomisko situāciju, kas, kā rādās, bijis galvenais priekšnoteikums izmaiņām.
Rādīt reklāmu
