Lielākā problēma esot tā, ka skandāls liek aizdomāties, vai patērētājs var uzticētie tādu produktu etiķetēm, kuras vēsta, ka konkrētais produkts cilvēkiem ar alerģijām ir nekaitīgs. Tā uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Zirga gaļas klātbūtne liellopu gaļas produktos ir sīkums, jo tā ir uzturā lietojama, taču bažas radot tas, ka tiek zaudēta ticamība arī citām produktu grupām. «Šis skandāls radīs milzīgas problēmas ticamībai pārtikas un lauksaimniecības nozarēm. Uz šā fona izrādās, ka nevar ticēt, piemēram, etiķetes solījumiem, ka produkts nesatur glutēnu, kas daudziem cilvēkiem ir dzīvības jautājums,» saka I. Gulbe, retoriski piebilstot, ka «Pārtikas un veterinārais dienests vienmēr teicis, ka ļoti uzmanīgi visu pārbauda, bet kā var būt tā, ka kautuvē nodeva zirgu, bet to pameta jau govs?»

Kontrole ir ārkārtīgi vienkārša

I. Gulbe ir pārliecināta, ka gaļas izcelsmes kontrole ir ārkārtīgi vienkārša – atliek vien izpētīt pavaddokumentus un neesot vajadzīgas arī nekādas DNS ekspertīzes, lai noskaidrotu, vai kādā produktā nav iemānīta neuzrādīta dzīvnieka gaļa. «Tagad ir jautājums, vai visas sarežģītās lietas tiek kontrolētas. Ticība vispār ar šo pazudīs. Kā es varu zināt, ka bērnu pārtikā nav ģenētiski modificētu produktu?» saka I. Gulbe.

Speciāliste, kas savulaik piedalījusies Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas Zaļā karotīte izstrādāšanā, ilūzijas par Latvijas gaļas pārstrādātāju godprātību nelolojot, jo ne velti nevienam gaļas pārstrādātājam šī atšķirības zīme netika piešķirta. «Mēģinājām noskaidrot, vai no vienas Latvijas cūkas neuztaisa 30 tonnu vietējās karbonādes,» sīkākās detaļās neieslīgstot, teica I. Gulbe.

Atbildība jādala

Vēlmē šmaukties ar marķējumu nevar vainot tikai gaļas pārstrādātājus, un atbildība esot jāuzņemas arī lielveikalu ķēdēm. «Spiediens jau nāk no lielveikaliem, kuri nosaka konkrētu iepirkuma cenu, un tad gaļas kombināti sāk shēmot, ko darīt, lai varētu pārdot produkciju un izdzīvot. Tajā ķēdītē nav tikai nabaga gaļas kombināti vainīgi,» uzskata I. Gulbe. Neesot arī izprotams, kādēļ skandālā neiesaistās neviena no ieinteresētajām profesionālajām organizācijām – ne Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, ne Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis līdzatbildību par gaļas pārstrādātāju šmaukšanos neuzņemas, jo par produkta atbilstību marķējumam pilnībā esot ražotāju atbildība. «Gaļas pārstrādātāji neražo tirgotājiem, bet iedzīvotājiem. Produkta sastāvu mainīt aizliedz gan ētiski principi, gan normatīvie akti, kuru izpildi uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests,» saka N. Krūzītis. Viņš atzīst, ka tirgotāji diktē savus noteikumus, taču tas nevar kalpot kā aizbildinājums, lai pārkāptu ētikas un sastāva atspoguļošanas standartus.

Gaļinieki nav vienīgie

Tam, ka vajadzētu sākt satraukties un zaudēt uzticību tiem produktiem, kuru etiķetes sola, ka tajos nav veselībai un dzīvībai bīstamas, alerģijas izraisošas vielas, nepiekrīt Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane. Viņa uzskata, ka šo produktu kontrolei tiek veltīta pietiekami liela uzmanība gan ražotnēs, gan ievedot tos Latvijā. Taču pārtikas ražotāju negodīgo attieksmi pret patērētāju viņa konstatējusi arī savā akadēmiskajā darbā ar studentiem, analizējot dažādu pārtikas preču etiķetes. Īpaši grēkojot dažādi mazie ražotāji.

«Kā var būt trīs dažādas desas ar dažādām sastāvdaļām, bet ar identiskiem uzturvielu daudzumiem, vai arī maize ar vienkārši nereāli zemu kaloriju daudzumu,» stāsta L. Neimane, kas atzīst, ka visnoslēpumainākie savā darbībā ir tieši gaļas pārstrādātāji.