«Šobrīd 66% no Latvijas ceļiem ir tādi, kuri 20 gadu laikā nav nekad remontēti. To labošanai vajadzēja ieguldīt 4,6 miljonus latu, bet tas līdz šim nav noticis. Ja nekas netiks darīts, pēc astoņiem gadiem šī summa dubultosies,» satraukumu pauda biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, uzsverot, ka ik gadu slikto ceļu dēļ aptuveni 585 miljonu latu zaudējumus izjūt arī autoceļu lietotāju maciņi. Situāciju vēl traģiskāku padara tas, ka, ļoti iespējams, 2014. gadā dažādu iemeslu dēļ aizkavēsies un par aptuveni pusmiljardu latu saruks Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim bijis lielākais Latvijas autoceļu balsts. «Skaidrs, ka diskusijas par ES budžetu nākamajam finanšu periodam (2014.–2020. gadam) ievilksies un to varbūt izdosies pieņemt tikai gada vidū, tāpēc reāla nauda, visticamāk, būs pieejama tikai 2015. gadā,» pieļāva A. Bērziņš. Viņš norādīja: lai glābtu nozari no pilnīga sabrukuma, jāpalielina valsts budžeta investīciju apjoms. Ar Satiksmes ministrijas (SM) solītajiem papildu 20% situācija netiks glābta, jo tie ir tikai vēl 1,5 miljoni latu, ar ko pietiks uzturēšanai, nevis būvēšanai. Vislabākais risinājums būtu, ja šim nolūkam – valsts pamatbudžeta programmai Valsts autoceļu fonds – tiktu piešķirti 60% no transportlīdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas pērn bijuši gandrīz 327 miljoni latu, bet par kuru izlietojumu nekas nav zināms.

Ceļu būves uzņēmuma Strabag direktors Māris Paiders netaupīja kritiskus vārdus līdzšinējam satiksmes ministram Aivim Ronim. Sliktākais, ka līdz šim nav tapis arī stratēģisks dokuments ceļu sakārtošanai.