22. jūlijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Nepiekrīt atcelt prokuroru imunitāti
Nepiekrīt atcelt prokuroru imunitāti
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 23. janvāris 2013, 12:50
Kārtējā opozīcijas ideja, triecoties pret koalīcijas mūri, sašķīdusi drumslās. Ieceri atcelt prokuroru administratīvās atbildības imunitāti nav atbalstījusi ne tikai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, bet arī Tieslietu padome.


Prokuratūras likums nosaka, ka prokurors par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir sodāms nevis saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet disciplinārā kārtā. Tas nozīmē, ka, atstājot automašīnu neatļautā vietā, prokurors var uzrādīt savu apliecību, bet protokola sastādītājs būs spiests palaist vainīgo bez sodīšanas. Tas gan nenozīmē, ka prokurors no soda būs izsprucis sveikā, jo pārkāpumu fiksējošai amatpersonai par notikušo jāinformē sava vadība, kurai savukārt jāinformē prokurora priekšniecība. Tālāk par pārkāpējam piemērojamo disciplināro sodu jau lemj viņa vadība.

Opozīcijas deputāti no Saskaņas centra Andrejs Elksniņš, Valērijs Agešins, Ņikita Ņikiforovs un Artūrs Rubiks uzskata, ka šāda kārtība pieļauj situāciju, kurā likumu pārkāpušais prokurors no soda var izbēgt vispār, jo, izmantojot savu amatu, var pārliecināt kārtības sargu, lai tas par notiekošo neinformē savu priekšniecību. Arī Kārlis Seržants (ZZS) piekrīt, ka šāda situācija ir pat ļoti iespējama un arī pasaulē esot jau pierādīts, ka izvairīšanās no soda, izmantojot dienesta stāvokli, ir ierasta lieta.

Tomēr ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru šādi argumenti nepārliecina. Par labu esošajai sistēmai viņš kā piemēru minēja teorētisku situāciju, kurā kāds prokurors uztur valsts apsūdzību lietā pret kādu ceļu policistu. Saskaņā ar ģenerālprokurora iztirzāto scenāriju neesot ne mazākās garantijas, ka apsūdzētā policista kolēģi necenšas atriebties vai prokuroru ietekmēt, vajājot to uz visiem Latvijas autoceļiem un sodot par katru iespējamo sīkumu.

Ģenerālprokurors arī uzstāja, ka pašreizējā situācija garantē – prokurors, par kura pārkāpumu informācija ir saņemta, bieži tiek sodīts bargāk, nekā to paredz Administratīvo pārkāpumu kodekss. Likums nosaka, ka disciplinārsoda kārtībā no algas tiek atvilkta identiska summa Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajai. Savukārt fakts, ka prokurors saņēmis disciplinārsodu, radot vairākas tiesiskas sekas. Piemēram, to, ka gada laikā disciplināri sodīts prokurors nesaņems ne naudas balvu, ne prēmijas, ja arī to piešķiršanai būtu pamats. Šādi sodītam prokuroram neesot arī cerības gadu pēc saņemtā soda saņemt nākamo amata pakāpi, pat tad, ja pienācis likumā noteiktais termiņš.

«Pēc būtības, prokuroru sodot disciplināri, sekas ir vēl smagākas nekā tad, ja viņš būtu samaksājis tikai administratīvo sodu un prokuratūra par to nebūtu vispār informēta. Kļūdains ir uzskats, ka administratīvā imunitāte ir privilēģiju piešķiršana, kura atļauj prokuroram palikt nesodītam. Tieši pretēji – prokurorus, kuri izdarījuši administratīvo pārkāpumu, soda atbilstoši prokuratūras likumā noteiktajiem disciplinārsodiem, sākot no piezīmēm un beidzot ar atlaišanu no amata,» skaidro ģenerālprokurors.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: prokuroru imunitāte, Saskaņas centrs, Tieslietu padome

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats