Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) noliedz, ka viņam būtu radušās problēmas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar aizņēmumu no pašam piederošā uzņēmuma.
Arī nesenā VID vizīte ministram piederošā uzņēmumā esot noslēgusies veiksmīgi, raksta
NRA.LV.
No E. Sprūdža paustā izriet, ka viņa realizētā, par nodokļu optimizāciju sauktā shēma, no pašam piederoša uzņēmuma SIA Sensum Solutions saņemot nevis dividendes vai darba algu, bet gan apjomīgu aizņēmumu, ir atbalstāma prakse. No E. Sprūdža paustā arī izriet, ka VID samierinājies ar gada pārskata neiesniegšanu likumā noteiktā kārtībā un nekādu sodu par pārkāpumiem nav piemērojis.
E. Sprūdžs, vaicāts, ar ko noslēgusies VID pārbaude šā gada 10. oktobrī viņam piederošajā uzņēmumā un arī viņa dzīvesvietā, skaidroja, ka VID apciemojums nekādas problēmas viņam neesot radījis. Šī vizīte esot saistīta nevis ar viņu pašu, bet gan uzņēmējdarbību: «Pārbaudes uzņēmumos notiek regulāri. Man par to nekādu komentāru nav. Pārbaudes uzņēmumos notiek visā Latvijā, ne tikai manos uzņēmumos.»
Uz jautājumu, kāpēc viņam piederošais uzņēmums SIA Sensum Solutions kavē likumā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ministrs skaidroja, ka viņš par to neko nezinot. Ja ar gada pārskatu būtu radušās problēmas, uzņēmuma darbinieki viņam par to paziņotu.
Vaicāts, vai viņam izdevies atdot no SIA Sensum Solutions ņemto aizņēmumu, E. Sprūdžs atbildēja: «Nē. Šobrīd to pilnā apjomā noteikti neesmu atgriezis. Manā amatpersonas deklarācijā būs precīzi skaitļi, kā tā bilance ir mainījusies. Tā noteikti ir mainījusies, bet uz šo dienu es precīzi nepateikšu.»
Ministrs pauda izbrīnu, kādēļ viņa aizņēmumu no uzņēmuma Neatkarīgā dēvē par sabiedrībā diskutablu darījumu, un interesējās, kurš konkrēti par šo darījumu diskutē, ar to liekot manīt, ka viņš pats šādu aizņēmumu uzskata par ierastu saimnieciskās darbības praksi. Jāpiebilst, ka, vaicāts par aizņēmumu no SIA Sensum Solutions, ministrs ilgi nespēja atminēties, par ko vispār ir runa.
Uz jautājumu, vai no aizņēmuma darījuma visi valstij pienākošies nodokļi ir nomaksāti, ministrs atbildēja lakoniski: «Protams.»
Jāatgādina, ka, jau būdams valsts amatpersonas statusā, E. Sprūdžs pērnā gada beigās no viņam piederošās SIA Sensum Solutions aizņēmās 108 408 latus, kas ministra jau tā lielās kopējās parādsaistības palielināja līdz 409 000 latu. Vienlaikus, kā Neatkarīgajai iepriekš atzina E. Sprūdžs, darba algu viņš no sev piederošiem uzņēmumiem nav saņēmis.
Ministra lietotā shēma ļauj optimizēt obligātās sociālās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%). Visbiežāk ar šādas shēmas palīdzību tiek izmaksātas t.s. sintētiskās dividendes (angliski – constructive dividends). Ja paņemtais kredīts tiek atdots no dividendēm, tad Latvijas gadījumā būs jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (15%) un kapitāla pieauguma nodoklis (10%), bet sociālās iemaksas vienalga paliks «optimizētas». Ja kredīts tiks atdots no naudas, kas saņemta par uzņēmuma pārdošanu, E. Sprūdžam būs jāsamaksā 15% kapitāla pieauguma nodoklis (protams, ja šāds kapitāla pieaugums tiks konstatēts).
Neatkarīgās aptaujātie nodokļu eksperti, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, bijušais VID priekšnieks Kārlis Ketners un zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, skaidroja, ka aizņēmumu no sava uzņēmuma var traktēt gan kā centienus ātrāk tikt pie dividendēm, ja uzņēmumam prognozējama peļņa, gan kā izvairīšanos no apjomīgā nodokļu sloga, ar kādu tiek apliktas gan dividendes, gan darba alga.
Pirms mēneša Neatkarīgā atklāja, ka uzņēmums, no kura ministrs ņēma aizņēmumu, būtiski iekavējis gada pārskata iesniegšanu VID.
Šā gada 10. oktobrī, divas dienas pirms ministra skarbā paziņojuma par nodomiem atlaist no Ventspils mēra amata Ventspils mēru Aivaru Lembergu, VID E. Sprūdžam piederošā uzņēmumā veica procesuālu darbību, kuru VID formulēja kā «plānotu tematisko pārbaudi juridiskām personām». VID vizīte tika veikta uzņēmuma juridiskajā adresē, kas sakrita ar ministra dzīvesvietas adresi. Pēc ministram piederošā uzņēmuma apmeklējuma VID sīkākus paskaidrojumu Neatkarīgajai nesniedza, vien norādot, ka par notikušo var taujāt pašai juridiskajai personai.
Rādīt reklāmu
