Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.
Par to liecina RVR līdzīpašnieka un vadītāja Valērija Igauņa izteikumi, RVR un Latvijas Krājbankas gada pārskati, raksta
DB.LV.«RVR bija vajadzīga papildu kredītlīnija, Latvijas Krājbanka pēc nosacījumiem nevarēja palielināt RVR kredīta apmēru, tāpēc arī četri minētie RVR līdzīpašnieki reģistrēja kompāniju Kiprā - Mysea Enterprises Limited, kuras īpašumā bija 67% RVR akciju, kas tad arī tika izmantotas kā sava veida ķīla (0,7 milj. Ls), kura pēc tam arī bija jāatmaksā tiem pašiem akcionāriem,» DB iepriekš stāstīja V. Igaunis.
Par to, kādu cenu vai arī ko piesolīja samaksāt RVR līdzīpašnieki Krājbankai, kurā šāda veida kredīti, kā liecina Db.lv rīcībā esošā informācija, tika tieši kontrolēti no V. Antonova puses,V. Igaunis neatklāja. Tikmēr Krājbankas 2010. gada pārskats atklāj, ka, iespējams, šāda kredīta izsniegšana, kas var draudēt bankai ar licences anulēšnu, tomēr paredzēja kādu atlīdzību.
Proti, Krājbankas 2010.gada pārskats atklāj visai sarežģītu shēmu un nosacījumus, pie kādiem notika šis darīijums: «2009. gada beigās pie Krājbankas un tās meitas uzņēmuma SIA Krājinvestīcijas vērsās Latvijā reģistrēta uzņēmuma akcionāri, piedāvājot veikt investīcijas uzņēmuma akciju kapitālā, iegādājoties 67% uzņēmuma akcijas par 696 130 latiem». Pārskatā norādīts, ka šādas investīcijas neatbilda bankas pamatdarbībai, tomēr banka ieteica kādu citu klientu – investoru, kurš bija ar mieru iegādāties minētās akcijas. Papildu akciju pirkšanas līgumam iepriekšējie akcionāri noslēdza iespējas līgumu (call option) par tiesībām iegādāties Krājinvestīcijām pārdotās akcijas. Akciju pirkšanas cena, par kādu varētu tikt realizēts minētais iespējas līgums, ir 40 miljoni latu. Tā kā akcijas tika pārdotas akcionāram, iespējas līguma saistību izpildes pienākums jeb faktiskā akciju nodošana personai, kura pieprasa pildīt iespējas līgumu, arī pēc tam tika nodots investoram, bet Krājinvestīcijas šajā ziņā ir atbrīvotas no jebkādām saistībām. Šajā finanšu darījumā nebija iesaistīta neviena ar banku saistīta persona vai uzņēmums. Par starpniecības pakalpojumiem grupa (Krājbankas) saņēma 700 000 Ls jeb viena miljona eiro kompensāciju, skaidrots pārskatā. Skaidrību šajā shēmā ieviest nevēlējās arī V. Igaunis.
V.Igaunis iepriekš DB noliedza, ka šāda akciju atpirkšanas darījuma summa būtu 40 mil. Ls. «Tie ir runa kādas 40 reizes mazākām summām. Tas ir absurds par Antonovu, kā RVR īpašnieku un S. Fiščenko kā «viņa cilvēku». Muļķības! Nekādu 40 milj. akciju atpirkuma naudas,» sašutis iepriekš par spekulācijām norādīja V. Igaunis.
Tikmēr Sergejs Fiščenko RVR akcionāru sapulcē 2010. gadā parādās kā Mysea pārstāvis. S. Fiščenko vārds līdz šim parādījies saistībā ar vairākiem uzņēmumiem, kam bija saistība ar Krājbanku un tās izsniegtiem aizdevumiem, tajā skaitā S.Fiščenko sākotnēji parādījās kā airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) viens no patiesā labuma guvējiem.
Db.lv rīcībā ir neoficiāka informācija, ka S. Fiščenko bija uzticības persona V. Antonovam un viņa sabiedrotajiem – S.Fiščenko ir bijušā Krājbankas valdes locekļa un pēcāk Snoras bankas Latvijas filiāles vadītāja Andreja Surmača sievas tēvs.
RVR šobrīd gaida risinājumu daudzmiljonu latu vērtajam vilcienu iepirkumam, kas var veicināt kompānijas strauju atlabšanu.
Rādīt reklāmu
