«Rīgas Brīvostā notiek strauja attīstība,» – ar šādiem vārdiem Rīgas brīvostas mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna atklāja Rīgas attīstības komitejas izbraukuma sēdi uz kuģīša Jelgava.
Rīgas brīvosta ir Latvijas ekonomiskās attīstības avots. Ik gadu valstij tiek maksāti nodokļi, pērn 46 miljoni valsts un Rīgas pašvaldības budžetos, nodrošināts 20000 darba vietu, kā arī piesaistīti tūristi, pārvadājot apmēram 2 miljonus pasažieru gadā. Rīgas brīvostas un pilsētas attīstība ir cieši saistīta, jo tādējādi ietekmēta ne vien ekonomiskā attīstība, bet arī pilnveidota pilsētas infrastruktūra. Izstrādāti vairāki projekti, kurus paredzēts īstenot līdz 2020. gadam. Kā vienu no svarīgākajiem E. Sūna minēja kuģošanas kanāla padziļināšanu līdz 17 metriem, «ko plānojam izdarīt līdz 2018. gadam, lai būtu iespējams apkalpot pašus lielākos kuģus, kas kuģo Baltijas jūrā».
Pēc mēroga lielākais attīstības projekts esot paredzēts Krievu salā, to plānots pabeigt jau nākamajā gadā. Projekta mērķis ir ostas aktivitāšu pārcelšana no pilsētas centra, izveidojot četras piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru. Šādas pārmaiņas izmaksās 153 miljonus eiro. Tā kā osta nesaņem finansējumu ne no valsts, ne pašvaldībām, piesaistīti struktūrfonda līdzekļi. Plānota arī ostas dzelzceļa tīkla modernizācija, piestātņu renovācija, jauna dzelzceļa tilta būvniecība, loģistikas parka izveide Kundziņsalā, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveide Daugavgrīvā un citi projekti, kas ne vien attīstīs ostas infrastruktūru, bet arī dos ieguldījumu galvaspilsētā. Rīgas brīvosta aizņem 11% no pilsētas administratīvās teritorijas. Tā ir lielākā Latvijas un trešā lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma.
Rādīt reklāmu
