Uz valsts dotāciju rēķina var arī paziņot, ka Latvijas pasts pagājušo gadu noslēdzis ar 0,7 miljonu latu peļņu un šā gada pirmo pusi – jau ar 1,14 miljonu latu peļņu.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs izmantoja masu saziņas līdzekļus, lai darītu zināmu Satiksmes ministrijai, valdībām un partijām, ka viņš attaisnojot uz viņu liktās cerības. Proti, pasts pirmo reizi kopš 2004. gada esot sācis pelnīt. Tas laikam jāsaprot kā lūgums nedzīt viņu projām no amata, kā tas pastā pēdējos gados bija iegājies. Tāda tradīcija gan nesākās uzreiz 2004. gadā līdz ar uzņēmuma zaudējumiem, jo tad satiksmes ministrs Ainārs Šlesers spēja sev patīkamu pasta vadītāju kļūdas apmaksāt no valsts budžeta. Kolīdz A. Šlesers bija prom, sākās pasta vadītāju nomaiņas ik pēc pāris mēnešiem, bet pasta problēmas tas nerisināja.
M. Kleinbergs tagadējā amatā strādā kopš 20. janvāra.
Neatkarīgā uzskaitīja viņa priekštečus 27. februārī saistībā ar to, ka Valda Dombrovska trešā valdība bija sarosījusies panākt, lai pasts turpmāk nebūtu jādotē. Tomēr nebija un joprojām nav skaidrības, kā valdība to varētu panākt.
Valdības uzdevums ir pāradresēts Satiksmes ministrijai. Tai jāuzraksta projekts Ministru kabineta noteikumiem, pēc kuriem tiks iekasēta īpaša nodeva valsts uzņēmuma Latvijas pasts uzturēšanai, kas tiks uzlikta privātuzņēmumiem, kuri arī nodarbojas ar dažādu sūtījumu piegādi. Kāpēc tas būtu jādara, ja jau pasts pelnot pats? Vienīgais iespējamais secinājums ir tāds, ka uzņēmums pelna tikai tik ilgi, kamēr tiek dotēts. Satiksmes ministrijas un Latvijas pasta atbildes Neatkarīgajai var uzskatīt par jebko, bet tikai ne par atbildēm uz jautājumu, kāpēc pelnošam uzņēmumam ir vajadzīga vēl papildu nauda līdzās tai, ko tas nopelnījis ar saviem pakalpojumiem.
Mēģinājumi dotēt valsts uzņēmumus uz valsts kopējā budžeta vai privāto uzņēmumu un galu galā privātpersonu rēķina ir sen zināma prakse, ko Eiropas Savienībā mēģina apkarot Eiropas Komisija. Parasti tā prasa saskaņot Briselē katru dotāciju atsevišķi kā, piemēram, Parex gadījumā Latvijā. Valstīm tomēr ir izdevies panākt izņēmumu – dotāciju saskaņojumu uz priekšu ar nosacījumu, ka dotējamo darbību nosauks par «universālo pakalpojumu» (UP). Kas tas tāds – nav ne jausmas: Ekonomikas ministrijai kopš 2006. gada bija uzdots to aprakstīt, bet šogad atklājās, ka ministrija to nav spējusi. Tomēr termins tiek lietots, lai Rīgā rakstītie dokumenti atbilstu Briseles standartiem.
«UP sniedzējam ir noteiktas saistības nodrošināt noteikta līmeņa kvalitāti. Saistību izpildes rezultātā rodas zaudējumi, tādēļ tiks izveidots kompensācijas fonds, kurā būs jāveic iemaksas ikvienam pasta komersantam, kurš sniedz UP pielīdzināmos pakalpojumus,» teikts Satiksmes ministrijas skaidrojumā Neatkarīgajai. Tātad zaudējumi pastam ir un tiek plānoti arī uz priekšu. Tomēr «pasta tirgus liberalizācija nenotiks uz kādu konkrētu uzņēmumu rēķina», rakstiski apgalvoja kāds Satiksmes ministrija ierēdnis, kuram birokrātiskā sistēma ļauj palikt anonīmam. Ministrijas preses pārstāvei Diānai Ļahai nācās atzīt, ka arī viņa nesaprot, kā Latvijas pasts tiks uzturēts uz «nekonkrētu uzņēmumu» rēķina.
Rādīt reklāmu
