Braukšanas kultūru uz ceļiem jāmaina, bet to nedrīkst mainīt tā, kā šobrīd to iecerējusi valsts un policija, izvietojot, bieži vien slēpjot, jaunos fotoradarus, uzskata advokāts Aldis Gobzems.
Gobzems ir pārliecināts, ka tā vietā, lai tērētu naudu fotoradariem, tā būtu jāizlieto informatīvajām kampaņām, jo pagaidām fotoradari kalpo kā vēl viens nodokļa iekasēšanas veids Latvijas iedzīvotājiem, raksta
Apollo.lv.
Intervijā radio «Baltkom 93,9» Gobzems skaidroja: «Piemērs- pirms vairākiem gadiem valstī strīdējāmies – drīkst vai nedrīkst braukt dzērumā. Tagad situācija mainījusies. Tāpēc, ka tika izvērstas masveida informatīvās kampaņas, lai pastāstītu, kāpēc tas ir nepareizi. Tas pats ir ar ātrumu – mēs nevaram mainīt situāciju, ja vadītājs nevar redzēt radaru.»
Gobzems uzsvēra, ka fotoradaru parādīšanās nemaina situāciju uz ceļiem. «Ja cilvēkam ir laba alga, viņš tāpat brauks ātri - būs radari vai nē. Labāk šo naudu iztērēt informatīvām kampaņām, lai pastāstītu, kā uzvesties uz ceļa, kā labāk braukt, kādas nopietnas sekas ir lielam ātrumam. Tādā situācijā policija strādātu cilvēku labā, tagad tas nenotiek un tas ir bīstami valstij.»
Gobzems norādīja - ja Latvijas iedzīvotājiem nebūtu tik zems pašnovērtējums, tad viņi nekad neļautu, lai viņus apzog, liekot maksāt sodus ar slēptu fotoradaru palīdzību. «Viņi neļautu, ka policija kļūst par «mafijas» sastāvdaļu, kur var dabūt vieglu naudu,» teica Gobzems.
Gobzems uzsvēra, ka pirms nākamajām vēlēšanām cilvēkiem būtu jāvēršas pie politiķiem un jāuzdod tikai viens jautājums – vai esat par to, ka radari tiek slēpti vai nē. Ja politiķis atbild, ka ir par to, ka fotoradari tiek slēpti, par viņu nevajadzētu balsot.
Rādīt reklāmu
