Otro recesiju triju gadu laikā piedzīvojošā Spānija, saņemot eirozonas finanšu ministru solījumu par 100 miljardu eiro aizdevumu, starptautiskajos tirgos vismaz uz mirkli iedvesusi optimismu. Arī pašmāju eksperti lēš, ka šis aizdevums Latvijai dos iespēju savus aizdevumus apkalpot par mazākiem līdzekļiem, bet ietekme uz eiro likteni visticamāk būs īslaicīga.
Draudi eksportam
To, ka Spānijas finanšu sistēmas glābšana ir noderīga arī Latvijai, atzīst ekonomists Ojārs Kehris. „Īstermiņa šī glābšana vērtējama pozitīvi, jo tā šoreiz bijusi ātra un precīza. Ja tas nebūtu noticis, tad eirozonas nestabilitāte un draudi mūsu eksportam tikai palielinātos. Kā tas būs ilgtermiņā, ir grūti spriest, jo Eiropas Savienībai un eirozonai pašreiz jārisina īstermiņa problēmas,” uzskata eksperts.
O. Kehris atgādināja, ka Eiropai beidzot ir jāizlemj, kādu likteni nākotnē tā vēlas vienotajai valūtai. Viens no variantiem – ļaut eiro ieviest vai saglabāt tikai tajās valstīs, kas spēj pildīt kaut kādus noteikumus; otrs – eiro ieviest ikvienai ES dalībvalstij. „Tuvākie mēneši eirozonai būs izšķirīgi. Var gadīties, ka pēc tam mums nebūs iespējas izvēles un nāksies turpināt tajā virzienā, kas būs palicis,” stāsta O. Kehris.
Lētāki aizdevumi
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas rezultātā uz kraha sliekšņa nonākušo Spānijas banku glābšana nomierinās situāciju eirozonas finanšu tirgos, kas arī Latvijai pavērs pieeju lētākiem aizņēmumiem, bet tas, savukārt, nozīmē lētāku parādu apsaimniekošanu.
Bankas speciālistu redzējumu apliecina arī fakts, ka jau agrā pirmdienas rītā kļuva skaidrs – starptautiskie tirgi Austrumos un Rietumos novērtējuši Spānijas finanšu sistēmai apsolīto aizdevumu – eiro kurss pret ASV dolāru un Japānas jēnu strauji palecās, pieaugumu uzrādīja arī tirgus indeksi.
Ari premjerministrs Valdis Dombrovskis uzskata, ka aizdevums Spānijai var sniegt pozitīvu efektu, jo šādi eirozona spērusi vēl vienu soli uz priekšu sevis stabilizēšanai un prognozējamībai. Savukārt, „lielāka stabilitāte starptautiskajos finanšu tirgos ir priekšnosacījums straujākai izaugsmei Latvijā, un citās Ziemeļeiropas valstīs, kas ir mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri,” uzskata premjers.
Optimistisks, vērtējot Spānijas finanšu sistēmas glābšanu, ir arī finanšu ministrs Andris Vilks, kas līdzīgi citiem ekonomistiem prognozēja, ka līdz ar atbalstu Spānijai vajadzētu celties eiro kursam un tirgum jānomierinās, bet tas solot lētāku Latvijas aizņēmuma apsaimniekošanu.
Īslaicīgs risinājums
Fakts, ka mūsu nacionālā valūta stingri piesaistīta eiro, nozīmē, ka palīdzība Spānijas finanšu sistēmai neizbēgami ietekmēs arī norises Latvijā, populārajam viedoklim pievienojas arī ekonomists Edmunds Krastiņš. „Norises pasaulē skars arī mūs,” saka eksperts. Tomēr arī viņš skeptiski vērtē, cik ilgu laiku pietiks ar šo finanšu injekciju. „Tas ir tikai kārtējais eirokrīzes solis. Palīdzība Spānijai tirgus nomierinās, bet ir vēl Portugāle, Itālija – vesela virkne valstu. Cik radikālu soļu vēl būs nepieciešams, lai pārliecinātu finanšu tirgus, ka eiro ir ilglaicīga valūta. Līdz šim visu centienus nomierināt un pārliecināt tos, tirgi to uztvēruši kā īslaicīgi nomierinošu zāļu devu,” par eiro sadzīvošanu ar starptautiskajiem tirgiem nav pārliecināts E. Krastiņš.
Viņaprāt Eiropa ir pārāk kūtra, lai tiktu galā ar fundamentālajām, eirozonu plosošajām problēmām. Proti, ir izveidota vienota valūta, bet nav vienotas fiskālās pārvaldes un eirozonas dalībvalstīm saistošais fiskālās disciplīnas līgums, kuru pieņēmusi arī Latvija, neatrisina šos jautājumus. „Tie ir tikai pussoļi, ir vajadzīgi precīzi, vienoti mehānismi, piemēram, vienoties par vienotām eiro obligācijām, kuras garantētu visas eirozonas valstis,” saka E. Krastiņš.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Šī summa ir būtiski lielāka nekā Starptautiskā Valūtas fonda sākotnēji nosauktie 40 miljardi eiro. Tas kļuva skaidrs pēc sestdien notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.
Rādīt reklāmu
