Par investīciju ieplūšanu kavējošiem faktoriem, tradicionālo
tautsaimniecības nozaru nenovērtēšanu iepretim inovatīvo tehnoloģiju
uzņēmumiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)
reorganizācijas potenciālo efektu Neatkarīgās intervija ar LIAA
direktoru Andri Ozolu, kuram apbrīnojami ilgi izdevies noturēties amatā,
neraugoties uz atstādināšanas centieniem.
– Valdība lielas cerības ekonomikas izaugsmē saista ar investīciju piesaisti un eksportu – redzat tam arī segumu nākamā gada budžeta projektā un citos normatīvajos aktos?– Esam savus plānus pieteikuši Ekonomikas ministrijā (EM), un nedomāju, ka atbalsts eksportam samazināsies. Bet bažas raisa pērn decembrī pieņemtais lēmums reorganizēt LIAA un Eiropas Savienības (ES) atbalstu vairs nevirzīt caur uzņēmējiem tik ierasto LIAA, bet caur Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), kas nozīmēs lielu darbinieku rotāciju un daudz neskaidrāku sistēmu. Ieceres autora, bijušā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aleksandra Antonova ideja bija visu struktūrfondu administrēšanu koncentrēt vienuviet, nedublēt funkcijas. Tagad, manuprāt, pieņemts sliktākais iespējamais lēmums – noņemt LIAA jauno fondu administrēšanu, bet atstāt iepriekšējā perioda līdzekļu apguves uzraudzību, kur lielākā slodze būs nākamgad, kad paredzēta lielu rūpnīcu celtniecība. Šo iepriekš piešķirto līdzekļu izlietošanas uzraudzība jānodrošina līdz pat 2018. gadam.
Šāda sistēma, kad visu fondu naudu administrē tikai viena aģentūra, nav citās ES valstīs, un argumenti par labāku kvalitāti neiztur kritiku. Varbūt administratoram tā būs vieglāk, bet klientam labāk gan ne. CFLA apgalvo, ka tiks īstenota vienāda pieeja visiem klientiem, savukārt EM uzstādījums LIAA bija tāds, ka nevar būt vienādi smagas birokrātiskas prasības uzņēmumam, kas saņem 500 eiro dalībai izstādē, un uzņēmumam, kas saņēmis pāris miljonu eiro atbalstu rūpnīcas celtniecībai.
Domāju, ka šīs reformas dēļ nākamgad uzņēmējiem ES finansējums nebūs pieejams vispār.
– Jo?– Prognozējams ļoti liels fondu naudas apguves kavējums, fondu pieejamība uzņēmējiem, uzņēmēji nākamgad varēs tikt klāt tikai iepriekšējā perioda atlikumu naudai. Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem paredzēto atbalstu sāks piešķirt jau decembrī, bet pārējās nozarēs tas nenotiks.
– Kāpēc domājat, ka CFLA to nevarēs izdarīt, bet LIAA varētu?– CFLA šā uzdevuma veikšanai šobrīd darbā nav pieņemts neviens darbinieks. Mūsu pieredze rāda, ka programmas izstrādāšana, ieviešanas mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju (EK) aizņem apmēram gadu. LIAA jaunās programmas varētu ieviest jau pēc mēneša.
– Ja sakāt, ka formālie argumenti neiztur kritiku, kas, jūsuprāt, ir patiesie reorganizācijas iemesli?– Pieļauju, ka tie varētu būt politiski motīvi. Ir dīvaini, ka mums vēl vairākus gadus jānodrošina projektu uzraudzība, bet ar jauniem projektiem uzņēmēji vairs nenāks. Daļu no 230 LIAA darbiniekiem pārvilinās CFLA, jo tur būs vajadzīgi darbinieki ar pieredzi, bet mums nāksies uzraudzībai pieņemt darbā jaunus, nepieredzējušus.
– Kas ir «politiskie motīvi»?– To labāk neminēt...
– Tieši otrādi – es gribētu to paturpināt.– Tad varbūt man sāksies jauna darba meklējumi.
– Varbūt. Bet līdz šim jums apbrīnojamā kārtā izdevies noturēties LIAA vadītāja krēslā jau 11 gadus, un vēl neilgi pirms sava amata termiņa beigām ekonomikas ministra amatā jūs vēl uz pieciem gadiem pārapstiprinaja Vjačeslavs Dombrovskis. Pirms tam nesekmīgi no jums atbrīvoties centās ekonomikas ministri Krišjānis Kariņš, Artis Kampars, pērn – Daniels Pavļuts. Vienlaikus redzam, ka caur LIAA pie ES fondu naudām tikuši, citastarp, uzņēmēji – partiju sponsori. Tur izpaužas šie politiskie motīvi? Varbūt lielās fondu naudas pārcelšana uz citu iestādi ir reakcija uz to, ka nedabūja jūs nost no LIAA vadības?– Nedomāju. Jo šāda reforma skāra arī citas aģentūras, piemēram, Valsts izglītības aģentūru. Te jautājums jāskata ne tik daudz politiskā, cik izteikti centralizētas kontroles griezumā. Šo programmu administrēšana ir saistīta ar padziļinātu kompetenci, nozares politiku, bet šajā gadījumā ministrijas, nozares ar šo lēmumu zaudē savu lomu, attiecīgi arī kadri tiks pieņemti darbā FM. Tas ir stiprs trieciens nozaru ministrijām.
– Esat izjutis kādu politiķu pastiprinātu interesi par iespēju atbalstīt to vai citu projektu?– Nē. Bet esmu jutis izteiktu uzstādījuma spiedienu šajā lēmumā, nevis loģisku argumentāciju. Ja esošajā sistēmā ir kādas nepilnības, tās var novērst, bet nav jāsagrauj kopumā labi strādājoša sistēma. Parasti ir jāpierāda, kāpēc vajadzīga reforma, nevis, kā man jautāja premjere Laimdota Straujuma, kāpēc to neveikt. Zaudētājs būs Latvijas uzņēmējs, jo katra klienta grupa prasa padziļinātu izpratni. Turklāt arī naudu neietaupīs, bet gan izšķērdēs. Motivācija darba kolektīvā ir tuvu nullei, jo darbinieki zina, ka viņiem atlicis strādāt divus trīs gadus.
Tagad gan valsts pārvaldē klīst runas par to, ka vajadzētu ieslēgt atpakaļgaitu, tikai nav skaidrs, kā to izdarīt, nezaudējot seju. Bet domāju, ka brīdī, kad nāksies atzīt būtisku kavēšanos ar ES fondu pieejamību uzņēmējiem, būs jāatzīst, ka tā bijusi liela kļūda, vai arī klusām tiks noslēgts līgums ar LIAA, lai problēmu atrisinātu. Un tad varenā birokrātiskās ķēdes samazināšana būs beigusies ar vienu papildu posmu. LIAA jau pēc mēneša var gan izsludināt, gan administrēt jaunā perioda programmas, mums ir pilna gatavība.
Rādīt reklāmu
