19. jūlijs, Piektdiena
Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila
Sākuma lapa » Intervijas » Straujuma: partijām trūkst stratēģisko mērķu
Straujuma: partijām trūkst stratēģisko mērķu
Autors: Baiba Lulle / NRA.lv / 2. decembris 2014, 11:51
Par budžeta diskutablajiem jautājumiem, ekonomikas attīstības formulas meklējumiem, valdības komandu un sabiedrības nemīlēto partiju stratēģiju trūkumu Neatkarīgās intervija ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība).


NRA: – Satversme nosaka, ka valdība sastāv no premjera aicinātiem ministriem, bet zinām, kādos ietekmju zonu dalīšanas strīdos partijas dala ministrijas, virza ministrus. Vai šo valdību varat saukt par savu, labāko?

– Viennozīmīgi, uzskatu šo valdību par savu. Pirmo reizi budžeta veidošanā redzēju, ka ministri no vienas partijas aizstāvēja citas partijas ministra prioritātes, bija konstruktīva runāšana, aizmirstot partiju piederību. Koalīcijas valdība top kompromisos, bet kopumā esmu apmierināta ar cilvēkiem. Ministri grib strādāt, pie budžeta strādāja ar lielu aizrautību, jo īpaši jaunie ministri.

– Ja jums nebūtu šo kompromisu ierobežojumu, valdības sastāvs būtu tāds pats?

– Neesmu domājusi, vai kāda vietā vēlētos redzēt kādu citu, bet, iespējams, būtu savādāka valdība. Galvenais, lai tā būtu komanda, neatkarīgi no tā, vai valdības sastāvu apstiprina Saeima vai, kā piedāvā prezidents Bērziņa kungs, parlaments apstiprina valdības vadītāju, par kura izvēlētiem ministriem parlaments vairs nebalso.

– No jūsu iepriekšējās valdības ir palikušas kādas neīstenotas prioritātes, jālabo kāds nenokārtots parāds?

– Lielā mērā rīcības plāna uzdevumi, kam bija konkrēti termiņi, ir izpildīti. Nav izpildīta enerģētikas programma, kur Ekonomikas ministrija varēja aktīvāk darboties, bet ietekmēja arī ārējie izaicinājumi; nevienojās par sašķidrinātās gāzes termināli ar Somiju, kas bija jāpieņem jau iepriekšējai valdībai. Tikai nesen pieņēmām Uzņēmējdarbības rīcības plānu, ko bija paredzēts pieņemt agrāk. Termiņa nobīdes ir, bet lielie darbi ir izpildīti, tostarp dots politiskais akcepts fondu darbības programmai, pieņemti Būvniecības likuma grozījumi un noteikumi. Uzklausīsim informatīvo ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu – gribu zināt ministru viedokli, vai jāveic kādas izmaiņas.

– KNAB vadībā?

– Likumdošanā.

– Jūsuprāt, KNAB efektīvi strādāt traucē likumdošanas trūkumi?

– Protams, arī personāliju jautājums, bet ir iespējams ko uzlabot arī likumdošanā, ko jau konstatējušas darba grupas.

– Ko var darīt personāliju jautājumā?

– Personāliju izmaiņas pašlaik netiek plānotas, runāsim par sistēmu.

– Bezgalīgajā Jutas Strīķes un Jaroslava Streļčenoka strīdā neiejauksieties?

– Jāpilnveido vietnieka atskaitīšanās sistēma priekšniekam, ir vēl daži momenti, ko Valsts kanceleja fiksējusi likumdošanas izvērtējumā. Streļčenoka kungu ir apstiprinājis parlaments, divas komisijas ir vērtējušas KNAB darbu, un, ja tas novērtēts kā apmierinošs, man nav pamata virzīt jautājumu par viņa nomaiņu. Protams, jādomā, vai apmierinoši ir pietiekami.

– Ja budžetu uzskatām par instrumentu valsts mērķu sasniegšanai, ko sasniegsim ar 2015. gada budžetu?


– Ir divas galvenās prioritātes – sociālā un nacionālā drošība.

– Lai arī kā prioritāte atkal tiek deklarēta nevienlīdzības mazināšana, progresīvais neapliekamais minimums netiek ieviests, kas kopā ar Ilzes Viņķeles Labklājības ministrijas vadīšanas laikā sociālo iemaksu griestu atcelšanu liek šaubīties par vēlmi patiesi mazināt nevienlīdzību.

– Nezinu, kā citādi var novērtēt 44 miljonus ģimenēm ar bērniem un minimālās algas celšanu! Progresīvais neapliekamais minimums tiks ieviests ar 2016. gada 1. janvāri – to nevar nepilna mēneša laikā sakārtot datorsistēmās.

– Nevienlīdzības mazināšana bija arī iepriekšējo valdību prioritāte – koalīcijas sastāvs nav mainījies, varējāt nepilnu gadu kārtot un rēķināt!

– No Vienotības puses šī prioritāte parādījās vasaras vidū, kad sākām runāt par priekšvēlēšanu programmu.

– Nevienlīdzības mazināšana bija prioritāte arī iepriekšējām valdībām, un neapliekamais minimums ir būtiskākais instruments.

– Arī minimālās algas celšana!

Savukārt, runājot par sociālo iemaksu griestiem, ir nepieciešams ilgāks laiks, pirms to atjaunošanas, lai netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Saistīts jautājums ir, vai paliek arī neierobežotas pensijas – tam vēl nepieciešami aprēķini.

– Lielāko traci par nākamā gada budžetu ceļ pedagogi, kuri 11. decembrī plāno streikot, jo netiek plānoti solītie līdzekļi pedagogu algu paaugstināšanai.

– Kas viņiem ir solījis?

– Bijusī izglītības ministre Ina Druviete (Vienotība) pirms vēlēšanām pauda, ka argumentēti pieprasīti 111 miljoni eiro, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Vienotība ar Izglītības darbinieku arodbiedrību pirms vēlēšanām noslēdza vienošanos par ikgadēju finansējuma pieaugumu valsts budžetā izglītībai un zinātnei (arodbiedrības projektā – par 10%, kas nav Vienotības parakstītajā dokumentā), pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu...

– No arodbiedrības projekta šo 10% paaugstinājumu izņēmām, jo nevaram tādu pieaugumu parakstīt un visu prasīto summu piešķirt – tad nevaram iedot papildu naudu vairs nevienam citam!

– Tad pedagogiem neko neesat solījuši un arī nedosiet?

– Nē, es tikai negribu attaisnoties par pārmetumiem, ka nepildām solījumus! Bez trīs miljoniem, kas varētu būt reformas realizēšanai, līdzekļi pedagogu algām nākamgad pieaug par desmit miljoniem par kvalifikācijas kategorijām, ko pedagogi jau saņem no 1. septembra. Pēc tam, kad būs pārbaudīti praksē divi jaunie finansēšanas modeļi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos jauno finansēšanas modeli pedagogiem no nākamā gada septembra.

– Bet pedagogi saka, ka ar pašreiz rezervētajiem trīs miljoniem eiro jauno sistēmu nevar ieviest – labi, ja paaugstināt algas par vienu eiro.

– Gribu redzēt šo modeli līdz 1. jūlijam – ja būs nepieciešami pieci vai seši miljoni, valdība atradīs, bet vajadzīga skaidrība. IZM saskaitījusi, ka pedagogu algu aprēķināšanai jāņem vērā 80 dažādu rādītāju – tas nav normāli! Gaidu pilotprojektu rezultātus, un tad naudu atradīsim, ja vajadzēs, arī vairāk nekā trīs miljonus.

– Atradīsiet, cik vajadzēs, vai, kā teicāt, piecus sešus miljonus?

– Protams, var dažādas likmes uztaisīt, kādas nekad nevaram finansēt, bet jābūt skaidram mērķim un sistēmai, kā to sasniegt.

– Mērķis ir skaidrs – cienīgs atalgojums un apmaksāti līdz šim neapmaksātie darbi.

– Jā, jā, piemēram, skatoties procentuālos rādītājus no IKP, izdevumi izglītībai mums ir augstāki neā sociālajā aizsardzībā, veselībā, aizsardzībā salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm. Bet, protams, pedagogu algas absolūtos skaitļos, salīdzinot ar Eiropu, ir mazas, un svarīgi, lai pedagogi nebūtu nomocīti. Vienlaikus jāskatās, kādas ir valsts iespējas. Jāpalielina algas arī ugunsdzēsējiem, mediķiem, vairāk jāiegulda valsts aizsardzībā.

– Arī mediķi satraukušies par to, ka veselības nozarei plānotais budžets pat ar papildus piešķirto 31 miljonu eiro attiecībā pret IKP būs mazāks nekā šogad.

– Tāpēc, ka pieaug IKP.

– Tāpēc proporcionāli jāsamazina veselības budžets?

– Kam tad mēs noņemsim – izglītībai, aizsardzībai, iekšlietām, ceļiem, zemniekiem?

– Tas jādomā budžeta veidotājiem.

– Bet kādam ir jānoņem!

– Pāris mēnešus pildījāt veselības ministra pienākumus – redzat, ko ar nozarei atvēlēto naudu var uzlabot, no kuras turklāt vairāk nekā astoņi miljoni aiziet minimālās algas paaugstināšanai, nevis sistēmas, pakalpojumu uzlabošanai?

– Tas jājautā veselības ministram. Bet vairāk mēs neesam nopelnījuši! Mums jābūt lielākam IKP, jādod lielākas iespējas uzņēmējiem, lai valsts varētu vairāk ieņemt naudu.

– Ir idejas, kā IKP būtiski paaugstināt? Valdības deklarācijā minētajam 5% pieaugumam arī pagaidām neredz segumu!

– Tas ir mērķis četros gados! Labāk uzlikt mērķus, kuri ir augstāki, uz kuriem tiekties, nekā zemākus, kurus sasniegt un lielīties, ka tie pārsniegti.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Laimdota Straujuma

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats