Par sarežģīto, bet valstiski nozīmīgo maksātnespējas procesu jomas
regulējumu, par likumiem, kas palīdzētu cīnīties pret blēdībām ar
sarunātiem sporta spēļu rezultātiem, par paveikto un darāmo, lai Latvija
mazāk zaudētu Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvās, un citām
aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru
Rasnaču (nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK).
– Oktobrī izcēlās futbola spēļu rezultātu ietekmēšanas skandāls – tika aizturētas astoņas Daugavpils Daugavas komandas vadības personas, no kurām viena tika arestēta. Kurš vainīgs un vai ir vainīgs – to lems tiesa, taču šajā sakarā ir viena problēma. Blēžus var apsūdzēt vienīgi par krāpšanu, naudas atmazgāšanu, nodokļu nemaksāšanu vai citiem Krimināllikumā paredzētiem pantiem, bet ne par blēdībām, manipulējot ar sporta spēļu rezultātiem, jo šādu pantu nav. Saeimas komisijā ir radīti priekšlikumi attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, taču tie ir iestrēguši Tieslietu ministrijā. Vai piekrītat jūsu ministrijas ierēdņiem, ka grozījumi nav vajadzīgi, ka tie nav aktuāli?– Diemžēl problēmas ir ne tikai futbolā. Futbols ir tikai redzamākā daļa.
– Futbolā dažs labs ir pieķerts...– Jā, ar Daugavu problēma ir aktualizēta. Jautājums ir, vai Krimināllikumā nepieciešama speciāla norma par krāpšanu sporta spēlēs? Tieslietu ministrija atbalsta viedokli, ka šāda norma ir nepieciešama, bet tādā gadījumā Sporta likumā vispirms ir nepieciešams precīzi pateikt, kas ir aizliegts un kas ir sodāms. Ja Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir atbildīgā par sporta nozari, šādu definīciju dos, tas atvieglos jaunas normas ieviešanu Krimināllikumā. Tas pirmām kārtām būs prevencijas līdzeklis pret šādām krāpšanām sportā. Un, ja šādi pārkāpumi būs, tas draudēs ne tikai ar diskvalifikācijām un mūža diskvalifikācijām, bet draudēs arī ar kriminālsodiem, īpaši jau tiem, kuri to visu organizē. Es domāju, tas ir tuvākā laika jautājums – jaunus pantus Krimināllikumā varēs ieviest pavisam drīz.
– Izglītības un zinātnes ministrija gan nav bijusi pārāk steidzīga un darbīga – tajā ir iestrēgusi pievienošanās starptautiskai konvencijai par cīņu pret manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem.– Tas, ka trūkst pievienošanās konvencijām, netraucē mums pieņemt normas savos nacionālajos likumos. Tas ir arī Latvijas starptautiskā prestiža, goda jautājums. Ja pie mums notiek šādas sarunātas spēles, tad tas ir liels negods. Ja Latvija starptautiskajā sporta telpā redzama kā valsts, kurā var sarunāt sporta spēļu rezultātus, tad nekavējoties ir jādara viss, lai to novērstu.
– Oktobrī tika izsludināti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām. Tas savukārt nozīmē, ka iespēja nodarboties ar maksātnespējas administrēšanu tiek apgrūtināta zvērinātiem advokātiem, kuri nedrīkst būt vienlaikus arī valsts amatpersonas. Šogad pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā esot tikai sākums – reforma turpināšoties. Kā tā turpināsies?– Uzskatu, ka ir atbalstāmi pašreizējie pasākumi, kas ir vairāku iepriekšējo ministru un Saeimas deputātu virzīti. Pašlaik ir pārejas periods uz daudz kardinālāku reformu īstenošanu maksātnespējas administrēšanas sistēmā. Kardinālākais pasākums būs tāds, ka mēs maksātnespējas administratorus pakāpeniski virzīsim no izpildvaras uz tiesu varu. Viena līdz divu gadu laikā maksātnespējas administratori tiks iekļauti tiesu varai piederīgo lokā, līdz ar to viņu darbā izpildvarai, tajā skaitā – politiķiem, nebūs nekādas ietekmes – tie būs zvērināti maksātnespējas administratori. Šī iecerētā reforma būs līdzīga tai, kāda bija tiesu izpildītāju reforma tālajā 1998. gadā. Tas tika darīts pēc tā saucamā Francijas modeļa. Nekāds divritenis te nebija jāizgudro. Pieredze ir.
Zvērinātu maksātnespējas administratoru pašpārvaldei būs plašas pilnvaras gādāt un rūpēties par administratoru regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu un tās eksamināciju, kā arī par savu rindu tīrību. Neliela saikne ar izpildvaru būs, līdzīgi kā zvērinātiem notāriem vai zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Maksātnespējas administratoru valsts amatpersonas statusa iegūšana un noteikšana ir jautājums, kas atrisināms līdz nākamā gada 1. jūlijam. Liela nozīme būs Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumam – vai padome ļaus advokātiem savienot administratora statusu ar advokāta statusu. Bet pašlaik ir tikai pārejas periods.
Vienlaikus, virzot maksātnespējas administratorus tiesu varas virzienā, liela nozīme būs Maksātnespējas konsultatīvajai padomei, kurā ir ļoti plašs sociālo partneru un nevalstisko organizāciju loks. Šai padomei būs pirmais un izšķirošais vārds. Ja tas būs pozitīvs, tad tālāk virzīsimies uz Tieslietu padomi un tālāk aizstāvēsim koncepciju Saeimā. Ir izveidota ekspertu darba grupa, kas sagatavos un piedāvās konsultatīvajai padomei savu redzējumu, kā reformējama šī neefektīvā sistēma. Tās darbam vajadzētu būt gatavam decembra vidū.
– Vai ar šo modeli piestrādāja jeb ielobēja bankas vai kāda ārvalstu investoru padome?– Pie šā modeļa nepiestrādāja bankas. Pat nezinu, vai viņi šo modeli atbalstīs. Latvijas Jurista šā gada 42. numurā iespējams izlasīt visu svarīgāko par maksātnespējas administrēšanas problēmām – viss numurs veltīts šai tēmai. Tur ir plaša intervija arī ar Maksātnespējas administratoru asociācijas (lūdzu nejaukt ar Maksātnespējas administrāciju) priekšsēdētāju Olavu Ceru. Viņa viedoklim lielākoties piekrītu. Izrādās, ka diskusijas par iekļaušanos tiesu varā jau ir ilgušas daudzus gadus, tikai nav bijusi politiskā griba šādu reformu īstenot.
Rādīt reklāmu
