05. maijs,
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Sākuma lapa » Intervijas » Sandra Kalniete: Āboltiņa bija gatava nolikt pilnvaras un iet mājās cept kotletes
Sandra Kalniete: Āboltiņa bija gatava nolikt pilnvaras un iet mājās cept kotletes
Autors: NRA.lv / 22. oktobris 2014, 10:06
Intervija ar Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupas deputāti, partijas Vienotība domes priekšsēdētāju Sandru Kalnieti.


Pēc vēlēšanām Vienotība ir nonākusi neapskaužamā situācijā – partija veido valdību, bet tajā pašā izveidojusies konfliktsituācija starp diviem grupējumiem, kas cīnās par varu partijā. Kā jūs vērtējat šos notikumus?

– Nekad nebeigšu brīnīties, kā gluži normālu situāciju partijā mediji var atspoguļot teju kā kataklizmu. Ja laikā, kad Vienotība veidojās no trim partijām, mēs spējām palikt vienoti, tad tagad, pēc tik grūtiem attīstības posmiem, nav ne mazāko šaubu, ka mēs paliksim vienoti. Spriedzi un virmošanu, protams, rada valdības veidošana un tas, ka politiķiem ir sapņi par savu nākotni. Un dažiem politiķiem tie ir līdzīgi. Arī Nacionālajā apvienībā un ZZS.

Bažām par Vienotības nākotni es neredzu pamatu. Vienīgā neskaidrā situācija saistās ar to, ka Solvita Āboltiņa nav ievēlēta parlamentā. Bet tas nenozīmē, ka partija ir bez vadības. Jo partijas valde ir lūgusi Solvitu Āboltiņu pēc vēlēšanām palikt amatā līdz partijas kongresam un piedalīties valdības veidošanas procesā. Viņa tiešām bija gatava nolikt savas pilnvaras un iet mājās cept kotletes, kā viņa partijas valdei teica. Bet Āboltiņai ir gan pieredze, gan iemaņas valdības veidošanas procesā rast kompromisus un saskaņot intereses, tāpēc valde neuzskatīja, ka viņai jāiet prom.

– Jūs uzskatāt, ka partijas vadībā var palikt cilvēks, kam nav formālas saites ne ar Saeimu, ne valdību? Vai atbalstāt to, ka tiek spiests viens vai otrs, vai trešais likt nost mandātu, lai Āboltiņai būtu vieta parlamentā?

– Partijas vadības izvēle ir kongresa rokās. Neņemos spriest, kas notiks Saeimā. Tagad pirmais uzdevums ir izveidot rīcībspējīgu valdību, un tas ir Laimdotas Straujumas un Solvitas Āboltiņas rokās. Pārējais viss nāks pēc tam. Es domāju, ka cilvēks, kas bauda partijas biedru uzticību, var vadīt partiju, arī nebūdams ievēlēts Saeimā.

– Kā jūs vērtējat Dzintara Zaķa balsu pirkšanas skandālu?

– Katrā ziņā tas, kas ap šo skandālu ir savērpies, met neglītu ēnu uz Vienotību, uz tās biedriem, tajā skaitā mani. Un man tas nepatīk. Jo mēs vairākkārt esam piedzīvojuši neskaidras situācijas saistībā ar Dzintaru Zaķi, un, lai gan viņš ir ļoti pieredzējis politiķis sadarbībā ar citām frakcijām, tomēr viņam nepiemīt spēja kritiski novērtēt situācijas, kuras viņš rada. Tas ir slikti. Jo politiķim jādomā ne tikai par likuma burtu, bet arī par to, kā viņa rīcība rezonē sabiedrībā, kā to novērtē. Viņš jau it kā nepārkāpa likumu, pērkot automašīnu, viņš jau nepārkāpa likumu dīvainajā braucienā uz Gruziju, arī dīvainos balsojumos parlamentā ne. Bet savu rīcību sekas uz partiju viņš acīmredzami nenovērtē, un man tas nav pieņemami. Es nevēlos, lai mēs visi nestu šo ēnu.

– Jūs pieminējāt sarežģīto Vienotības tapšanu no trim partijām. Bet vai sevi ir attaisnojusi Reformu partijas bijušo biedru pievienošanās? Tā dēvēto olšteiniešu individuālā kampaņa vēlēšanās, piemēram, izstūmusi pieredzējušus Vienotības biedrus no Saeimas.

– Olšteina sešnieks vispār ir dīvains veidojums. Un tā deputāti vēlēšanās ar savām kampaņām ir ne tikai metuši ēnu uz Vienotību, bet apdraudējuši partiju. Par to jau spriedīs kompetentas iestādes, un partija šim lēmumam pakļausies. Bet mums tomēr bija gan iekšējas vienošanās, ka individuālu kampaņu nevar būt, ar Vienotību sadarbojās vēlēšanu kampaņas niansēs kompetents jurists, kas ļoti precīzi mums izklāstīja likumu nianses, lai partija nenonāktu ar tām pretrunā. Mēs nekādā gadījumā nevēlējāmies pieļaut, lai kāds no deputātiem ar individuālo kampaņu pārkāpj kopējā finansējuma apjomu, jo tas partijai izraisa smagas sekas. Bet viņi ir tā rīkojušies – pārkāpuši ne tikai iekšējās partijas vienošanās, bet arī radījuši nopietnas nepatikšanas partijai. Viņi it kā valdei atvainojās. Bet turpmāk viņiem jāsaprot, ka nevar darīt tā, kā ienāk prātā, saskaņā ar savu maziņo plāniņu.

– Kā jūs vērtējat ES komisāra Andra Piebalga izredzes Latvijas politikā nākotnē?

– Tas, pirmkārt, jāprasa viņam pašam. Es domāju, ka šobrīd viņš rīkojies pareizi, uzreiz neiesaistoties un nemeklējot amatu. Jo viņš astoņus gadus ir bijis ārpus Latvijas politikas un Latvijas realitātes. Viņam vajadzīgs pārejas laiks. Bet, ka viņš būtu potenciāli ļoti piemērots Ministru prezidenta amatam, kurš gan to noliegtu. Piebalgam ir tāda līmeņa izpildvaras darba pieredze, kāda nevienam citam Latvijā nav. Viņš ir attīstījis labus sakarus ar citu valstu vadītājiem, būdams komisārs, un tas arī ir liels pluss – iespēja pacelt klausuli un piezvanīt jebkuras valsts vadītājam. Savulaik Vaira Vīķe-Freiberga bija izcila šajā jomā – attīstot personīgo starptautisku kontaktu tīklu augstu valsts amatpersonu vidū. Protams, Andrim [Piebalgam] ir gan vieta, gan pienākums kalpot Latvijai.

– Nupat par izstāšanos no eiroskeptiskās Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas grupas Eiropas Parlamentā paziņojusi Latvijas deputāte Iveta Grigule ( ZZS). Vai jūsu pārstāvētā EP Tautas partijas grupa viņu varētu ņemt savā paspārnē?

– Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām man bija saruna ar Zaļo un zemnieku savienības vadību, par to, ka viņiem pašiem ir jāizlemj, pie kuras no Eiropas politiskajām ģimenēm tā vēlas piederēt. ZZS ļāva Grigulei rīkoties autonomi un pieņemt absolūti zaļzemniekus kompromitējošu lēmumu. Jo, lai gan viņa iestājās Naidžela Faridža vadītajā grupā individuāli, tomēr varēja uzskatīt, ka ZZS ir labēji radikāla partija, ja to vērtētu pēc Grigules izdarībām Eiropas Parlamentā. Vienīgais, kas mūs glāba, bija tas, ka to mazo eiroskeptiķu grupiņu īpaši neņēma vērā.

Tas, ka Grigule izstājās no šīs grupas, ir labi. Es ceru, ka tas bija arī partijas ieteikums viņai – izstāties, lai nekompromitētu savu politisko spēku ar darbību EP grupā, kuras līderis Naidžels Faridžs ir atklāts Putina aizstāvis EP.

Es šaubos, ka mēs, Latvijas pārstāvji EP Tautas partijas grupā, varētu piekrist Grigules uzņemšanai savā grupā pēc viņas ekskursijas pa parlamentu pie antieiropeiskas, daļēji rasistiskas un proputiniskas partijas. Tas ir būtisks traips Grigules politiskajā biogrāfijā, kas varbūt daļai Latvijas vēlētāju šķiet mazsvarīgi, bet man tas šķiet ļoti svarīgi. 


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Sandra Kalniete

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats