Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
– Laiku pa laikam tiek izteikta kritika par Latvijas komercbanku sistēmu. Ikvienai sistēmai ir savi trūkumi, bet, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas komercbanku sektorā dominē liela konkurence. Vairākās ES valstīs ir pilsoņu grupas, kurām nevar tikt atvērts rēķins bankā. ES vēl tikai gatavo noteikumus par tiesībām uz bankas kontu. Latvijā šādas tiesības faktiski ir. Kādas, jūsuprāt, ir banku sistēmas stiprās un vājās puses?– Latvijas komercbanku sistēma izveidojās salīdzinoši nesen, tāpēc mums ir moderna banku norēķinu sistēma. Banku sektorā konkurence ir pietiekami nopietna. Labs uzņēmuma biznesa projekts Latvijā šodien var saņemt vairāk banku kreditēšanas piedāvājumu nekā Zviedrijā. Latvijā var nosaukt kādas septiņas komercbankas, kas piedāvās labam uzņēmumam konkurētspējīgu priekšlikumu kreditēšanā vai apkalpošanā. Privātpersonu segmentā konkurence varbūt ir mazāka, jo ne visas komercbankas konkurē tieši šajā segmentā, bet par labiem klientiem cīņa ir pietiekami asa. Otra liela Latvijas priekšrocība ir augsti attīstītas tehnoloģijas. Latvijas komercbanku sistēma veidojās no nulles un varēja ņemt pašu labāko un modernāko no banku sistēmām un IT tehnoloģijām. Tas ļāva mums ļoti operatīvi ieviest mūsdienīgus banku rēķinu apstrādes rīkus, internetbanku u.c. Pie tā mūsu klienti jau ir pieraduši, un viņiem tas šķiet kaut kas pats par sevis saprotams.
– Komercbankas elektronisko parakstu ieviesa pirms valsts sektora.– Diemžēl Latvijā šis jaunievedums vairāk izpletās privātpersonu segmentā, tāpēc vienota identifikatora fiziskām un juridiskām personām joprojām nav. Bet vienots identifikators būtu ieguvums visām sfērām, sākot no internetbankas un noslēdzot ar pieeju informācijai. Banku sistēma nodrošina modernus un ērtus pakalpojumus.
Vienlaikus visi Latvijas pakalpojumu sniedzēji, gan tirgotāji, gan aptiekas, gan bankas, gan arī citi, saskaras ar problēmu, kuru rada mazapdzīvotība Latvijas teritorijas lielākajā daļā. Iedzīvotāju blīvums ārpus lielajām pilsētām nenodrošina rentabilitāti kvalitatīviem pakalpojumiem.
– Internetbanka jau ir pieejama visur, kur ir mobilo sakaru pārklājums.– Internetbanka ir moderna un efektīva klientu apkalpošanas forma, kas ir ekonomiski izdevīga un efektīva.
Ja runājam par klientu apkalpošanu ārpus lielajam pilsētām, tad internetbanka un attālinātā apkalpošana ir banku darbības stiprā puse. Lielā problēma ir klātienes pakalpojumi. Visu klientu tiešā tuvumā nav iespējams nodrošināt banku infrastruktūru – filiāli vai bankomātu. Izskan mīts, ka bankas nav pietiekami pretimnākošas tirgotajiem un pašvaldībām, ka nenodrošina visu skaidrās naudas apriti vai prasa par to pārāk lielu cenu. Daudzi ir pieraduši, ka skaidras naudas aprite ir par velti. Tirgotāji nav pieraduši, ka par drošu skaidras naudas apriti kādam ir jāmaksā. Inkasācijas pakalpojumus piedāvā specializēti uzņēmumi, un par šiem pakalpojumiem un drošības garantijām, ko tie sniedz, ir jāmaksā. Teorētiski ir divi veidi, kā padarīt visus pakalpojumus pieejamus visā Latvijas teritorijā. Pirmais – Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji maksā par pakalpojumiem nedaudz vairāk, lai tie būtu pieejami un nebūtu pārlieku dārgi mazāk apdzīvotajā Latvijas daļā. Otrs variants – valdība nosaka pieejamo garantēto pakalpojumu standartu un subsidē minimālo pakalpojumu apjomu.
Tad reģionālās politikas ietvaros ir jāvienojas par minimālo pakalpojumu klāstu un valstij ir jākompensē pakalpojumu sniedzējiem daļa no izmaksām, lai minimāli pakalpojumi būtu pieejami.
– Komercbanku piesaistīto noguldījumu atlikums 2014. gada maijā palielinājās par 2,4%. Tostarp rezidentu noguldījumi pieauga par 3,7%, jo valdība komercbankās kā depozītus izvietoja daļu no aprīļa beigās veiktās eiro obligāciju emisijas. Ja vērtējam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumus, tad tie nedaudz samazinājās, bet par 103,7 miljoniem eiro pieauga nerezidentu noguldījumi.Uz pirmo jūniju rezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās bija 10 miljardi eiro, bet nerezidentu noguldījumi – 9,6 miljardi eiro. Vai tik liela nerezidentu naudas daļa rada papildu risku finanšu sistēmas stabilitātei?– Latvijas komercbanku sistēmai ir jau 20 gadu pieredze darbā ar ārvalstu klientiem. Vietējo un ārzemnieku noguldījumu apjoma attiecība ir visai līdzīga. Tā nedaudz mainījās banku krīzes laikā, bet pamatā attiecība svārstās puse pret pusi. Attiecībā uz komercbanku sistēmas stabilitāti Eiropas Komisija un Latvijas regulators nosaka arvien augstākas prasības. Komercbankām, kas apkalpo ārvalstu klientus, likviditātes un kapitāla prasības ir augstākas, regulators darbības ar nerezidentu naudu kopumā vērtē ar augstāku risku. Bankām, kas apkalpo ārvalstu klientus, lielāki līdzekļi ir jātur kontos vai likvīdos, viegli pārdodamos vērtspapīros, lai bankas varētu bez īpaša riska izmaksāt klientu naudu. Vērtējot vēsturisko pieredzi, Latvijas banku krīzes vai atsevišķu banku maksātnespējas gadījumos galvenais iemesls nekad nebija nerezidentu līdzekļu apjoma lielums. Vienmēr bija kāds cits – ekonomisks iemesls vai bankas vadības kļūdas. Darbs ar nerezidentiem ir ar lielāku risku, bet ārvalstu klientu apkalpošana ir ar augstāku rentabilitāti un nodrošina lielākus ienākumus banku akcionāriem.
– Piesaistīto noguldījumu daudzums uz vienu klientu nerezidentiem ir daudz augstāks...– ...daudz, daudz augstāks. Līdz ar to noguldījumu garantiju fonda izmantošanas risks ir mazāks, salīdzinot ar vidējo Latvijas rezidentu noguldījumu lielumu.
Rādīt reklāmu
