Par Valda Dombrovska izredzēm, kandidējot uz Eiropas Komisijas
prezidenta amatu, par Vienotības izredzēm Eiropas Parlamenta un Saeimas
vēlēšanās, par darba Eiropas Parlamentā lietderību Latvijas ļaudīm
saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru KALNIETI (Vienotība).
– Vienotības saraksta Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidāts Nr. 1 Valdis Dombrovskis ir kļuvis par Baltijas valstu kopējo kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Kādā mērā tas uzskatāms par panākumu, un cik reālas ir viņa izredzes?
– Tas, ka jau apmēram gadu Eiropas Parlamenta lielākās – Tautas partiju – grupas vadība Valdi Dombrovski apspriež kā potenciālo kandidātu EK prezidenta amatam, jau ir nopietns panākums Latvijai. Šobrīd savas kandidatūras bez Dombrovska ir pieteikuši vēl divi pretendenti – Mišels Barnjē, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komisārs, un Žans Klods Junkers – Luksemburgas ilggadējais, 19 gadu valdījušais premjers. It kā lielākās izredzes saņemt Eiropas Tautas partiju grupas atbalstu, par ko būs balsojums 7. martā kongresā Dublinā (Īrija), būtu Junkeram. Taču ļoti daudzos komentāros pēdējā laikā Eiropā izskan, ka Junkers un Barnjē pārstāv «vakardienas Eiropu» un tās politisko stilu. Esmu runājusi ar EP deputātiem no citām valstīm: arī viņos nav entuziasma šo kandidatūru atbalstam. Abas eiropiešiem saistās ar noietu posmu, pat neraugoties uz to, ka laikā, kad Junkers vadīja eirogrupu, tā spēja iziet no krīzes. Bet visu izšķirs 7. marta balsojums, lai gan zinu, ka līdz tam notiks konsultācijas starp Tautas partiju frakcijas un valdību vadītājiem. Vēl pirms pāris nedēļām man šķita, ka Junkera kandidatūras virzīšanai nevar būt nekādu šķēršļu, bet šobrīd man tā vairs neliekas. Katram no trim kandidātiem ir sava programma šajā izvirzīšanas kampaņā – Junkers pārstāv eirozonas ciešākas politiskās savienības ideju, Barnjē iet ar savu banku uzraudzības un caurspīdīguma programmu, savukārt Dombrovskis – ar pieredzi, kādas reformas jāīsteno, lai valsti varētu izvest no krīzes. Dombrovska programma atbilst Eiropas Savienības tuvākajiem izaicinājumiem – tā paredz konkurētspējas paaugstināšanu kā vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai atjaunotu izaugsmi, radītu vairāk pienācīgi atalgotu darbavietu un mazinātu nevienlīdzību Eiropā. Dramatiski, ka vidusšķira sākusi kust, – un tas nav tikai pie mums, bet Eiropā (Francijā, Spānijā) kopumā.
Varu teikt, ka Valda Dombrovska izredzes ar katru nākamo dienu palielinās. Protams, tas nav mērāms procentos. Bet situācijā, kad pretī stāv divi tik spēcīgi kandidāti kā Junkers un Barnjē, vienoties nav viegli. Un šeit var būt izredzes trešajam kandidātam. Tā savulaik par EK prezidentu kļuva Žozē Manuels Barrozu.
Tā ka Valdim ir jāturas šajā cīņā. Un jāņem vērā, ka bez EK prezidenta ir vēl citi nozīmīgi amati, – runā par EK prezidenta vietnieka finanšu un ekonomikas jautājumos pilnvarām, kā arī par to, ka ir vajadzīgs arī spēcīgs Eiropadomes prezidents – vidutājs un kompromisu meistars. Nu, lielāku kompromisu meistaru nekā Valdi Dombrovski jau grūti iedomāties – kā viņš pēdējo gadu valsts budžetu dabūja cauri – tā bija augsta pilotāža.
– Tagadējais EK prezidents Barrozu pēdējā laikā cītīgi centās sākt runāt par Eiropas nākotni nevis ierēdnieciski, bet gan kā vizionārs, jo tas tiek sagaidīts no tik augsta līmeņa ES amatpersonas – redzējums par šīs kopienas nākotni. Vai Valdis Dombrovskis to spēs? Otrs – jūs minējāt, ka viņš spējis izvest Latviju no krīzes. Taču Dienvideiropai taupības metodes, kuru piekritējs viņš ir, ir nepieņemamas. Tas acīmredzami ir šķērslis Dombrovskim ceļā uz augstiem amatiem.
– Kas attiecas uz Barrozu vizionārismu, sākotnēji, stājoties amatā, viņš ne tuvu tāds nebija. Un kopumā es ļoti skeptiski skatos uz šiem vizionāriem, jo no viņu runām varētu veselu parodiju nospēlēt – vizionāru slengs ES apritē ir jau 15 gadus, un tam bieži nav bijis sakara ar reālo dzīvi. Tā ir viena no ES lielākajām problēmām – pļāpāšana par vīzijām un nespēja īstenot kaut ko konkrētu. Un šeit arī ir Dombrovska spēks – skaistas, puķainas frāzes no viņa neizspiedīsi, bet viņš kā tehnokrāts ļoti labi redz savu lēmumu sekas un tālāko attīstību.
Par Dienvideiropu – jā, bažas ir pamatotas. Jo Dienvideiropa tiešām dzīvo pēc it kā cita Eiropas modeļa, un tas nav tikai ekonomisks, bet lielā mērā arī politisks jautājums. Ārkārtīgi smagās reformas, ko Latvijas ļaudis, dusmojoties un zobus sakoduši, īstenoja, tagad dod rezultātu: mēs esam atkal atgriezušies pie pirmskrīzes vidējās algas un cilvēki izaugsmi nupat jau sāk just savos maciņos. Dienvideiropas valstu valdībām līdzīgus lēmumus pieņemt ir bijis daudz grūtāk – cilvēku protesti uz ielām noskaņo citādi, un tas mudina uz īstermiņa domāšanu politikā. Tomēr, piemēram, Portugālē reformas jau dod pozitīvas pārmaiņas. Tā ka Dombrovskim cerēt uz atbalstu no Dienvideiropas valstīm varbūt tiešām ir vēl mazliet par agru. Bet tas neizslēdz viņa iespēju kandidēt uz nozīmīgu atbildību Eiropā.
– Latvijas iedzīvotājs gan tagad jautātu: kas man no tā, ka Dombrovskim būs labs amats Eiropā?
– Daudzi cilvēki, protams, nesaskatīs sarkano starta līniju no Dombrovska amata līdz savam makam. Taču saprātīga Eiropas vadība novērš jaunas krīzes briesmas un atjaunos ekonomisko izaugsmi. Un tas ir svarīgi visiem Eiropas valstu, arī Latvijas iedzīvotājiem, jo iepriekšējā krīze bija ārkārtīgi smaga mācība, Latvijas ļaudīm īpaši. Un vēl – augsts amats un ietekme Latvijas pārstāvim Eiropas institūcijās – tas ir nozīmīgi Latvijas cilvēkiem. Minēšu vienu piemēru no savas pieredzes: EK bija nolēmusi neatļaut Latvijai izņēmumu turpināt nacionālās piemaksas zemniekiem arī 2013. gadā. Faktiski trīs cilvēki panāca, ka tas netiek pieņemts, – Laimdota Straujuma Eiropas Padomē, Andris Piebalgs ar savu skaidrojumu Eiropas Komisijā un es Eiropas Parlamentā, pārliecinot deputātus. Ja nebūtu šādas sadarbības un kuluāru sarunu, tad nebūtu šāda nozīmīga lēmuma Latvijas labā. Jo augstāks amats, jo lielākas iespējas palīdzēt Latvijai nozīmīgos lēmumos.
– Vai Dombrovskis kā eirokomisāra kandidāts būs vienīgais?
– Es šobrīd labāku kandidātu neredzu. Arī Laimdota Straujuma ir gatava virzīt Valdi Dombrovski. Domāju, ka pret Dombrovska piemērotību eirokomisāra amatam nebūs iebildumu ne koalīcijas partneriem un pat Saskaņas centram nebūs kritisku iebildumu. Tas būtu neticami, ja kāds teiktu, ka viņš šim amatam neder. Kurš tādā gadījumā vispār no Latvijas der? Solvita Āboltiņa, kas arī tika minēta kā iespējamā kandidāte, ir publiski paziņojusi, ka redz savu turpmāko darbību Latvijā. Protams, kandidatūras apspriešanai Saeimas Eiropas lietu komisijā ir jānotiek.
Rādīt reklāmu
