Intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču.
– Vai pēdējā laika aktīvā Ogres novada domes nomelnošanas kampaņa ne tikai vietējā, bet nu jau arī nacionālā mērogā ir saimniecisks vai politisks strīds?
– Pašvaldību vēlēšanās pagājušogad Nacionālā apvienība Ogres novadā ieguva otru lielāko balsu skaitu, tādēļ sākotnēji koalīcijas partneriem bija pat bažas par viņu palikšanu opozīcijā. Tagad savukārt redzam, ka šis lēmums sevi pilnībā attaisnojis, jo Nacionālās apvienības pārstāvji opozīcijā strādā daudz aktīvāk, nekā atrodoties amatos iepriekšējā Ogres novada domes sasaukuma laikā.
Kritizējot pašvaldības darbu visās jomās, turklāt arī par iepriekšējo sasaukumu periodu, opozīcija pieskandina ne tikai vietējos, bet nu jau arī nacionālos medijus, – tiesa, ne jau vienmēr par ieguvumu pašam novadam. Tomēr mēs nevairāmies no kritikas, ja tās mērķis ir uzlabot pašvaldības darbu iedzīvotāju interesēs, tieši otrādi, mēs esam uzklausījuši un ieviesuši daudzus ieteikumus domes darba procedūru uzlabošanā.
Bet mēs esam spiesti norobežoties no kritikas, kuras pamatā ir meli un puspatiesības, kuru mērķis ir diskreditēt pašvaldību gan Ogres novada, gan visas Latvijas iedzīvotāju acīs. Mēs negrasāmies atspēkot visus šos neskaitāmos nepamatotos apmelojumus, kuru izplatīšanā opozīcijai aktīvi līdzdarbojas ar Nacionālo apvienību saistītie vietējie mediji portāls Ogrenet.lv un laikraksts Ogres Vēstis Visiem, kuri jau sen nodarbojas ar politisko pasūtījumu, nevis kritiskas žurnālistikas funkciju pildīšanu sabiedrības interesēs. Laikraksta Ogres Vēstis Visiem gadījumā pat nav jārunā par kādu politisku pasūtījumu nepieciešamību, jo izdevuma redaktore pati vienlaikus ir arī Ogres novada domes deputāte no Nacionālās apvienības saraksta. Gan portālam Ogrenet.lv, gan laikrakstam Ogres Vēstis Visiem domes amatpersonas iesniegušas jau vairākus lūgumus atsaukt publicētās nepatiesās ziņas, uz ko šie mediji nav reaģējuši nekādā veidā.
– Tad jau var teikt, ka viss kārtībā...
– Pašvaldībā nav tik daudz darbinieku, turklāt mūsu speciālistiem ir daudz svarīgāku pienākumu, ko darīt – savu darba laiku mēs nevaram atļauties tērēt savstarpējiem politiskiem ķīviņiem, regulāru apmelojumu atspēkošanai un atbilžu sniegšanai uz neskaitāmiem opozīcijas pieprasījumiem. Tādēļ novēlam Nacionālās apvienības Ogres nodaļas pārstāvjiem būt kritiskākiem pašiem pret sevi un vērīgākiem dokumentu un faktu izpētē, bet tajā pašā laikā aicinām droši turpināt konstruktīvu pašvaldības darba kritiku, lai iedzīvotāji būtu ieguvēji no mūsu visu kopīgā darba novada labā.
Jāatzīmē, ka MK noteikumi pašvaldībām uzliek ļoti daudz funkciju un pienākumu, kam pretī nav paredzēts finansējums, līdz ar to cilvēku resursu. Jau ikdienas darbu veikšanai, lai skrupulozi ievērotu visus MK noteikumus, mums būtu nepieciešams vairāk darbinieku. Lai izskatītu un sniegtu detalizētas atbildes uz visiem neskaitāmajiem iesniegumiem tam paredzētajā laikā, mēs papildus esam spiesti algot auditoru. Es domāju, ka ar šādu opozīcijas rīcību pašvaldība tiek spiesta tērēt līdzekļus tur, kur to varētu nedarīt, jo jautājumi jau nav par kādiem būtiskiem pārkāpumiem no pašvaldības puses, bet gan par niekiem.
– Tuvojas pavasaris, bet laikam jāsaka: paldies Dievam, ka šogad nav daudz sniega un plūdu draudi ir minimāli. Cik tālu ir pavirzījušies Ogres upes dambja būvniecības darbi?
– Līdz 31. decembrim pabeidzām visu, kas bija ieplānots avārijas seku novēršanas plānā, kura realizācijai finansējumu valsts piešķīra no neparedzēto gadījumu līdzekļiem. Veicot pilnu ģeodēzisko un tehnisko izpēti, ir pierādījies, ka iepriekšējais uzbērums neatbilst dambju būvniecības pamatprincipiem, respektīvi, esošais aizsargvalnis ilgstoši nespēj pasargāt blakus esošo teritoriju no applūšanas.
Patlaban ir izmantoti visi šim mērķim pieejamie līdzekļi, tostarp jau pieminētais valsts finansējums, pašvaldības kredīts avārijas seku novēršanai, kā arī pašvaldības budžeta līdzekļi. Pirms dažām dienām saņēmām Kreditēšanas padomes apstiprinājumu jaunam pašvaldības kredītam 1,4 miljonu eiro apmērā. Tas dos mums iespēju sakārtot dambi atbilstoši visām drošības prasībām, tostarp veikt sūknētavas izbūvi, kas palu laikā ūdeņus sūknēs Norupītē un atslogos Ogres upi. Lai šos darbus pabeigtu, ir nepieciešams vēl apmēram pusotrs mēnesis. Ja mēs to nedarīsim, tad jau tuvākie plūdi atkal aizskalos visu līdz šim padarīto.
Nākamais posms ir aizsargvaļņa rekonstrukcija līdz pat Rūpnieku ielai. Tam būs vajadzīgi vēl apmēram 1,5 miljoni eiro. Esam jau uzsākuši sarunas ar ministriju par iespējamā finansējuma piesaistīšanu no ES struktūrfondiem.
– Jāsaka, ka dārgs prieks ir tāds dambis...
– Nenoliedzami! Turklāt cēlonis ir meklējams citur – Rīgas HES, jo Ogres upe ietek Rīgas HES ūdenskrātuvē, faktiski upes straume beidzas pie Bērzu alejas tilta. Vislielākais bieds ir ledus biezums ūdenskrātuvē – ja upē sāk iet ledus, tas atduras pret ūdenskrātuvi, kas laika gaitā ir aizaugusi ar sanesām un kļuvusi ļoti sekla. Līdz ar to veidojas ledus krāvumi līdz pat ūdenskrātuves dibenam, kas dažviet ir vairs nepilnu metru dziļa, ūdenim un upes ledum fiziski nav, kur palikt.
Esam runājuši gan ar Ekonomikas ministriju, gan Latvenergo – nevienu tas neinteresē. Tajā pašā laikā esam veikuši izpēti un sagatavojuši slēdzienus, kas vēsta, ka lielu daļu problēmu var atrisināt, ja tiks iztīrīta ūdenskrātuves gultne, kas pieder valstij. Jautājums ir iestrēdzis varas gaiteņos – neviena ministrija negrib uzņemties atbildību. Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā, lai iegūtu tiesības rekonstruēt Ogres upes dambi, mēs no valsts pārņēmām apsaimniekošanā Ogres upes tauvas joslu, jo, kā zināms, tauvas joslas lielākoties ir valsts pārziņā. Diezin vai mēs sagaidītu, ka šo dambi rekonstruētu valsts.
– Vai visi iepriekšējā ES finanšu plānošanas perioda Kohēzijas fonda projekti ir pabeigti?
– Palicis pēdējais darbs – jauno notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība. To uzsākām pagājušajā gadā – ekspluatācijā nodosim 2015. gada jūlijā.
– Kāds izskatās ES struktūrfondu nākamais plānošanas periods, kas sācies jau šogad?
– Cik noprotams, fondu piešķiršanas kārtība paliks iepriekšējā – respektīvi, pēc ministriju kompetences, nevis reģionālās attīstības plānošanas principiem. Tomēr ir iezīmētas prioritātes – galvenā no tām: ekonomikas izaugsme. Ja gribam kādreiz labi dzīvot, tad jau nav citas alternatīvas, kā atbalstīt uzņēmējdarbību, piedāvājot viņiem adekvātu infrastruktūru. Tas ir: lielie ceļi un pievadceļi, kā arī komunikācijas, tostarp elektrības pieejamība.
Diemžēl atkal fondu noteikumos daudz naudas ir ieplānots pētījumiem, stratēģijām un vēl visādām lietām bez reālas pievienotās vērtības. Tas nozīmē, ka pastāv risks lielu daļu naudas vienkārši izkaisīt vējā bez nekādas atdeves.
– Vai ir jau padomā projekti, kas šajā kontekstā būtu jāveic?
– Jā, tie pirmām kārtām ir ceļi, kuru stāvoklis neatbilst uzņēmēju prasībām. Tie visi ir projekti, par ko ilgstoši ir runājuši uzņēmēji, tātad konkrēti projekti, kas uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir dzelzceļa šķērsojuma izbūve, jo esošā situācija, kad dzelzceļa pārbrauktuve bieži ir ciet, bendē ne tikai nervus, bet sāk reāli traucēt arī uzņēmējdarbībai – tiek zaudēts laiks un tērēta degviela. Ieplānots ir tunelis, kam skiču projekts jau ir sagatavots. Aktuāls ir arī transporta tilts pār Ogres upi, kas savienotu Ogri ar Pārogri. Jārisina arī jautājums par Suntažu–Lauberes–Madlienas ceļu, jo šajā virzienā attīstās uzņēmējdarbība.
Arī uzņēmēji gaida konkrētas ziņas par struktūrfondu pieejamību – kam, kādiem mērķiem tie būs pieejami.
– Vai esat izvirzījuši kādas prioritātes Ogres novada attīstībā?
– Patlaban tiek aktualizēts Ogres novada Attīstības programmas rīcības plāns periodam līdz 2017. gadam. Šajā procesā maksimāli cenšamies iesaistīt arī novada iedzīvotājus, lai kopīgi lemtu par prioritātēm novada attīstībā. Es uzskatu, ka visai Latvijai ir jāatbalsta ražošana un mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Pamatu pamats ir ekonomika – darba vietas un atalgojums, tikai pēc tam nāk pārējās lietas – sports, kultūra un tamlīdzīgi. Jāteic gan, ka arī šajās jomās ir jau daudz izdarīts.
Galvenais ir saglabāt cilvēkus Latvijā, radīt apstākļus veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Ja cilvēki izbrauc, tad mazāk arī nodokļu ieņēmumu un pat ceļa kilometra uzturēšana izmaksā dārgāk.
– Vai Rīgas domes iniciatīvas rezultātā, piesolot lētāku transportu Rīgā deklarētajiem, arī ogrēnieši pārdeklarējās uz Rīgu?
– Mums nav precīzu skaitļu par pārdeklarēšanos tieši uz Rīgu, taču redzam, ka šāds process notiek. Esam aplēsuši, ka apmēram 5000 ogrēniešu strādā Rīgā – Ogre jau vēsturiski bijusi darbaspēka donors Rīgai. Iedzīvotājiem jau ir vienalga, kur ir Rīgas vai Ogres administratīvā robeža. Tomēr mums būtu jāpanāk, lai katra pašvaldība neuzvestos kā maza grāfiste un nekarotu par savu nodokļu daļu, bet gan jāizdomā, kā mēs kopā šajā mazajā zemītē, ko sauc par Latviju, izdzīvojam un attīstāmies.
– Cik daudz gaidāt no pašreizējās valdības, kam dots īss laiks – līdz oktobrim?
– Kaut arī laika periods nav ilgs, valdībai jāizdara daudz – pirmkārt, jau ES partnerības līguma parakstīšana struktūrfondu saņemšanai. Pat Pašvaldību savienība ir piekāpusies un vairs nerunā pa tiešo ar EK, lai nekavētu kopējo procesu. Mēs nevaram gaidīt Saeimas vēlēšanas – ēst vajag šodien. Ļoti gribētos, lai samazinātos birokrātiskais slogs, MK noteikumus atstājot kā vadlīnijas. Es pateikšu godīgi – šobrīd mēs visi imitējam lielu daļu MK noteikumu izpildi, jo skrupulozi tos izpildīt vienkārši nav iespējams! Konkrēts piemērs: puķu pušķa, kurš maksā dažus latus, iepirkuma procedūra izmaksā vairākus desmitus latu. Vai tas ir normāli?
Rādīt reklāmu
