29. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas:
Sākuma lapa » Intervijas » Straujuma populistiskus tēriņus nepieļaus
Straujuma populistiskus tēriņus nepieļaus
Autors: Juris Paiders / NRA.lv / 5. februāris 2014, 10:31
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).


– Vienotība izvirzījusi Valdi Dombrovski kandidēšanai Eiroparlamenta vēlēšanām. Vai jūs būtu gatava viņu virzīt arī eirokomisāra amatam, un vai tiks izskatītas citas kandidatūras?

– Ja mēs skatāmies uz Latvijas piedāvājumu eirokomisāra amatam, tad ir ļoti svarīgi, lai kandidatūra būtu profesionāls, Latvijas sabiedrībā un arī Eiropas Savienībā atzīts cilvēks. Es domāju, ka Valdis Dombrovskis tieši tāds ir. Protams, ka šis jautājums tiks apspriests koalīcijā, bet es uzskatu, ka jā. Es būtu gatava izvirzīt Valdi Dombrovski. Taču tas automātiski nenozīmē, ka citas kandidatūras netiks vērtētas.

– Kā jūs esat iejutusies Vienotībā? Jūs tikko iestājāties, bet partijā ir daudz vecbiedru. Kas ir jūsu tuvākie domubiedri?

– Visvairāk esmu kontaktējusies ar Valdi Dombrovski un ar Sandru Kalnieti. Tos divus gadus, kopš es esmu zemkopības ministres amatā, jautājumā par Eiropas tiešajiem lauksaimniecības maksājumiem cieši sadarbojos ar Sandru Kalnieti, bet Valdis Dombrovskis bija pirmais, kurš mani uzrunāja šim amatam. Tagad es kontaktējos ar visiem Vienotības biedriem.

– Kāda ir jūsu vīzija, kas var būt Latvijas ekonomiskās izaugsmes motors tuvāko gadu laikā?

– Latvija ir maza valsts, un tas, ko es redzu, tās ir – mūsu zināšanas un pievienotā vērtība. Resursu neietilpīgi produkti – IT, farmācija, lauksaimniecība. Pašlaik 37 procentus no Latvijas eksporta veido Zemkopības ministrijas pārziņā esošās nozares – pārtika, zivsaimniecība, meži. Perspektīvā Latvijas lauksaimniecība klimata pārmaiņu rezultātā būs vēl labāk piemērota pārtikas bloka precēm. Protams, arī loģistika un tranzīts, mūsu ostas, mūsu dzelzceļi. Produkti ar augstu pievienoto vērtību, kuri ir zināšanu ietilpīgi, ir perspektīvi, bet lauksaimniecība mums dod tradicionālus eksporta produktus, kāpēc lai mēs to nesaglabātu.

Attīstot eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, ir zināma drošība, nav politisku risku. Taču no lauksaimniecības precēm 27 procenti no eksporta iet uz Krieviju.

27 procenti, tas ir pietiekami liels skaitlis. Tāpēc Latvijas 2015. gada prezidentūrā viena no prioritātēm būs bijušās PSRS valstis. Tirgi ir dažādi, bet es uzskatu, ka mums jādomā arī par tirgiem ārpus Eiropas Savienības. Taču ir jāveicina arī iekšējais patēriņš. Deklarācijā mēs ierakstījām atbalstu kokmateriālu izmantošanai iekšējam patēriņam. Jo ir valstis, piemēram, Somija, kur īpaši atbalsta vietējo kokmateriālu izmantošanu būvniecībā. Dažas pašvaldības pat konkursu nosacījumos ieraksta prasību izmantot vietējās izcelsmes kokmateriālus. Es domāju, ka ir svarīgi attīstīt vietējo produktiem iepirkumus skolu un citu pašvaldību iestāžu vajadzībām. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, lai aizstātu importu ar mūsu pašu ražojumiem.

– 29. janvārī, kad Kazahstānas ārlietu ministrs tikās ar latviešu žurnālistiem, viņš teica, ka Kazahstānu interesē zināšanu un tehnoloģiju pārnese pārtikas pārstrādē no Latvijas uz Kazahstānu.

– Es piedalījos Valsts prezidenta vizītē Kazahstānā pagājušā gada jūnija sākumā. Šāda interese patiešām tika izteikta, gan par mūsu ciltsdarbu lopkopībā un zivsaimniecībā, gan par mūsu pārstrādes tehnoloģijām. Zināšanu eksports ir sācies arī medicīnā, zāļu ražošanā. Es varbūt nepieminēju, bet zināšanu eksports varētu būt viena no mūsu precēm. Mūsu augstskolas varētu plānot izaugsmi, veidojot grupas, kas varētu mācīt tieši NVS valstīs.

– Jūs sakāt – zināšanu eksports, bet tajā pašā laikā kā jūs vērtētu to, ka lauksaimniecības sfēras zinātniskās institūcijas nav augstu novērtētas Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā?

– Es izskatīju vērtējumus. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR ir ļoti augstu novērtēts, jo ir 4 punkti ielikti. Ar 5 punktiem ir vērtēta tikai viena institūcija – Organiskās sintēzes institūts. Četri punkti ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava, kas ir ļoti augsts novērtējums. Trīs punkti, kas ir Koksnes ķīmijas institūtam. Mani pārsteidza, ka, piemēram, Latvijas Valsts Augļkopības institūtam Dobele ir divi punkti. Bet viens, ko es redzu, ir, ka mūsu mazajiem institūtiem vajadzētu apvienoties, lai pētniecība tomēr tiktu saskaņota. Šīs institūcijas to apzinās un jau pašas meklē ceļus, kā koordinēt savu darbību, veidojot vienu lauksaimniecības institūtu, kas būtu lielāks, kur varētu līdzekļus efektīvāk izmantot. Tad zinātņu doktoru skaits institūcijā būtu lielāks un tas ļautu efektīvāk piedalīties starptautiskos konkursos. Manuprāt, ir jāveic lauksaimniecības institūtu koncentrācija. No otras puses – es nevaru piekrist, ka mums nav vajadzīga tā pati Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija, kas ir pilnīgi privāts institūts, vai Latvijas Valsts Augļkopības institūts Dobele, kas ir ienesis augļkopībā lielu progresu, jo veic biznesa dārzu, komercdārzu šķirņu eksperimentālo pārbaudi, lai pēc tam tās ieviestu ražošanā.

Es esmu priecīga, ka, atbilstoši Inas Druvietes teiktajam, lēmumi par šo izvērtējumu nebūs ļoti drastiski griezoši pret zinātni.

Varbūt tāpēc, ka nāku no zinātnes sfēras, es uzskatu, ka izglītība, zinātne ir tas virziens, kas mums ir jāattīsta.

– Latvijā sacēlās milzīgs skandāls ap kūpinājumiem. Vai jūs kopumā netracina tas, cik daudz ir Eiropas regulējumu attiecībā uz Latvijas pārtikas rūpniecību?

– Jāsaka godīgi, es esmu jau paspējusi šādu vērtējumu izteikt Ministru kabinetā, būdama zemkopības ministre, kad man bija jāziņo par regulējumiem sakarā ar nitrātu direktīvām. Man šķiet, regulējumi ir pārāk stingri. Eiropas Savienībā ir 28 valstis, un katrai valstij ir savas tradīcijas no gadu gaitā radušās vēsturiskas īpatnības. Es uzskatu, ka ir jāsamazina regulējumu skaits. Mēs Eiropā Lauksaimniecības ministru padomē visi runājam – «vienkāršosim, vienkāršosim». Nez kāpēc, kad tiek pieņemti gala lēmumi, tad mēs tik un tā ejam uz sarežģītību. Ja mēs runājam par jauno lauksaimniecības politiku, tad virzienam jābūt uz vienkāršošanu. Tagad ir pieņemti tādi grāmatu kalni, ka zemnieki nesaprot, kas viņiem jādara. Kūpinājumu ierobežojumu regula tika pieņemta vēl laikā, kad par zemkopības ministru bija Jānis Dūklavs, un tad neviens no gaļas nozares necīnījās pret to. Zivsaimnieki gan cīnījās par atbilstošām normām. Tagad, kad pienāk

2014. gads un normas ir jāievieš, tad gaļas nozarē ir sācies satraukums. Bet ministrija ir teikusi, ka viņi izvērtēs, cik ļoti tas skar nozari. Šmita kungs dosies lobēt arī gaļas nozari. Es arī atbalstu Dūklava kungu, kurš teica, ka katram ir jāpārbauda, vai tiešām jaunas normas viņus ierobežo, jo lielie pārstrādes uzņēmumi pārsvarā to saprot un nesatraucas. Satraukumu pauž nelielie un māju ražotāji. Iespējams, ka, lietojot tādus terminus kā nacionālais, tradicionālais vai kādu citu apzīmējumu, problēmas tiks atrisinātas.

– 29. janvārī Kazahstānas ārlietu ministrs minēja nosacījumus, kas ir vajadzīgi, lai Kazahstānas graudu tranzīts caur Latviju pieaugtu: pirmais ir Krievijas dzelzceļa tarifu politika, bet otrs – zemāki Latvijas ostu tarifi. Valdības ostu politika – palielināt maksājumus valstij, kas faktiski nozīmē, ka ostām nav iespējama elastīga tarifu politika.

– Maksājumu ieviešanas mērķis bija saņemt ienākumus budžetā. Valdības deklarācijā nav ierakstīts un es arī neesmu saņēmusi no nevienas partijas priekšlikumus, ka mums būtu jāpārskata iepriekšējās valdības lēmumi par ostu maksājumiem. Līdz 10. februārim mēs saņemsim priekšlikumus no visām ministrijām, kā konkrēti realizēt deklarāciju. Valsts budžetu mēs nepārskatīsim, tas ir skaidrs. Gadā, kad notiek divas vēlēšanas, nevajag plosīt budžetu. Tiklīdz atver budžetu, to ir grūti aizvērt.

– Vai tiek plānots mainīt ostu valdes?

– Par šo jautājumu mēs neesam diskutējuši. Iespējams, ministri nāks ar priekšlikumiem par kādām citām kandidatūrām, bet viens ir skaidrs, ka tiem ir jābūt profesionāļiem bez īpašām ambīcijām.

– Jūs domājat – partijiskās ambīcijas?

– Jā! Es gan arī nenoliedzu, ka partiju pārstāvji var būt profesionāļi. Es zinu, ka daži ministri izvērtēs kandidātus, kas ir izvirzīti. Piemēram, VARAM varētu pārvērtēt. Vismaz to es esmu dzirdējusi no ministra. Bet mēs neesam runājuši par kandidatūrām...

– Kad jūs pēdējoreiz bijāt Tilžā? Vai tur jūt VARAM īstenoto Latgales programmu?

– Tilžā esmu bijusi pēdējo reizi pirms diviem gadiem, kad apmeklēju pirmā septembra svinības. Tilžā mani vecāki bija ienācēji, un es tur mācījos no 6. līdz 11. klasei. Sanāk pieci gadi, un mums Tilžā nav neviena radinieka. Mani vecāki ir cēlušies no Rēzeknes puses, kur viņi ir apglabāti, četras reizes gadā es tur arī aizbraucu un braucu caur Rēzekni.

Latgales pašvaldību vadītāji man teica, ka viņi ir pozitīvi noskaņoti par Sprūdža kungu, jo viņi uzskata, ka Latgales programma ir devusi papildu naudu. Programmu var pamanīt. Kad no Balviem braucu uz Kārsavu pa ceļu, kas iet gar robežu, šis ceļš bija neizbraucams. Tagad tur ir asfalta segums. Redzēju, ka Rēzeknē tiek būvēts jauns tilts. Bet tas nav tikai VARAM, tas ir visu ministriju kopdarbs. Jaunās valdības deklarācijā mēs pievienosim Latgales programmai arī bijušo Alūksnes rajonu. Es nevarēju atbalstīt visas Edmunda Sprūdža idejas par pašvaldībām, bet Latgales programma ir devusi rezultātus.

– Kā, jūsuprāt, veidosies situācija pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas? Šobrīd ir skaidrs, ka nelieliem elektroenerģijas patērētājiem tarifs var pieaugt pat par 48%. Vai jūs redzat, ka valdība spēs amortizēt šo triecienu pa patērētājiem?

– Jā, ir skaidrs, ka visvairāk to šobrīd izjutīs tās mājsaimniecības, kurām ir starta tarifs. 2014. gada valsts budžetā ir ieplānoti 3,8 miljoni eiro trūcīgām ģimenēm, bet nākamajos gados ir paredzēta lielāka summa – virs 5 miljoniem eiro gan 2015., gan 2016. gadā. Latvenergo vadība man solīja, ka viņi gatavos speciālas atlaides daudzbērnu ģimenēm, līdzīgi tam, kā bija krīzes laikā. Šādi amortizācijas instrumenti ir iestrādāti. Es esmu arī lūgusi Vjačeslavu Dombrovski tikties ar Uldi Auguli, lai, iesaistot pašvaldības, izstrādātu mehānismu, kā šo naudu novadīt līdz trūcīgām ģimenēm.

– Vai Eiropa ir gatava finansēt mums šo ieviešanu?

– Nē, Eiropa mums nav gatava neko finansēt.

– Bet lielā liberalizācija ir ES prasība.

– Tā ir Eiropas prasība, bet, ja runājam par gāzes tirgus liberalizāciju, tad būtu jāievēro tas, kas ir ierakstītas valdības deklarācijā. Es nolasīšu: «Uzsāksim dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos līdz 2014. gada aprīlim. Sastādīsim ceļakarti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši ES likumdošanas prasībām, lai to pilnībā īstenotu ne vēlāk kā 2017. gada aprīlī, kad beidzas AS Latvijas gāze privatizācijas līgumos noteiktie ierobežojumi, tostarp paredzot skaidrus Inčukalna pazemes gāzes krātuves turpmākās pieejamības un izmantošanas principus.»

Ievērojot visus noslēgtos līgumus, zinot par iespējamo mūsu kaimiņu gāzes vada būvniecību, pēc 2017. gada Baltijā varētu ienākt arī citi spēlētāji un liberalizācijas rezultātā gāzes cena varētu kristies. Elektrības tirgū tie spēlētāji, kas šobrīd var ienākt, ir mazi, un liberalizācija nedod gaidīto rezultātu, kas būtu cenu kritums. Šobrīd diemžēl cenas kāpj, bet nosacījumi ir radīti, lai perspektīvā šie citi nozīmīgie spēlētāji ienāktu un nodrošinātu konkurenci Latvijas enerģētikā.

– Dažās intervijās paskarbi izteicāties par iespējamiem algu palielinājumiem.

– Nē, es neesmu pret algu palielinājumiem. Es esmu vienmēr uzskatījusi, ka iestāžu vadītājiem ir jādod tiesības samazināt cilvēku skaitu, pieliekot algas tiem, kuri ir augstas klases eksperti. Es neredzu, kā šobrīd mēs varētu palielināt kopējos izdevumus valsts pārvaldei, bet esmu par to, lai augstas kvalifikācijas speciālistiem mēs varētu maksāt vairāk. Tas attiecas uz visām ministrijām. Labāk lai darbinieku ir mazāk, bet tie ir patiešām augsti kvalificēti.

– Iepriekšējās valdības laikā ministrs Andris Vilks žēlojās, ka ministriem ir maza alga. Vai pirmās nedēļas laikā kāds ministrs paspējis «piemiegt ar aci» un pateikt, ka «es tā šausmīgi pūlos, bet»...

– Nē, nav. Kad es biju ministre, tad es un arī citi ministri tā teica, ka algas ir neadekvātas. Taču premjers tad bija stingrs savās pozīcijās. Un man šķiet, ka es arī tagad būšu tikpat stingra savās pozīcijās. Es nedomāju, ka jebkurš premjers uzņemtos īsi pirms divām vēlēšanām atnākt un pirmajā valdības sēdē pateikt: «Es tagad palielināšu algas ministriem.»

– Einārs Repše tā spēja!

– Bet tas notika uzreiz pēc vēlēšanām, un tad tā var pateikt.

No otras puses, ir jāsaprot, ka sabiedrībā ir gan pensionāri, gan maznodrošinātie, gan minimālās algas saņēmēji, kuriem ienākumi nepieaug. Es saprotu šīs sabiedrības daļas sāpi, kuriem šķiet, ka ministri saņem ļoti lielas algas. Un viņi nesaprot, kāpēc viņiem nepieaug, bet ministriem pieaug. Politiski ir grūti dabūt sabiedrības atbalstu algu palielināšanai. Manuprāt, perspektīvā ministru algas būs jāpiesaista vidējai algai ar noteiktu koeficientu, kas ļautu ministru veiksmīga darba rezultātam atspoguļoties arī ministru algās.

– Jūs ienācāt politikā vienā laikā ar Štokenberga kungu. Tagad Štokenberga kungs no jums ir norobežojies. Vai ar šo norobežošanos viņš varētu zaudēt amatu a/s Pasažieru vilciens valdē?

– Nē! Norobežošanās dēļ pilnīgi noteikti ne. Štokenberga kungs norobežojās no manis Pabrika kunga dēļ. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss nav arī šādu priekšlikumu izteicis par Pasažieru vilciena valdi.

– Pagājušo nedēļu skolās norisinājās Draudzīgā aicinājuma noslēgums. Kāda ir pēdējā latviešu autora grāmata, kuru izlasījāt?

– Ingas Jērumas grāmatu No Zentas līdz Zentai par seriāla UgunsGrēks galvenās varones Zentas lomas atveidotāju aktrisi Regīnu Devīti. Tad Oļģerta Krodera grāmatu Mēģinu būt atklāts. Man vispār patīk biogrāfiskas grāmatas. Pašlaik lasu Valtera Aizaksona grāmatu Stīvs Džobss, bet tā nav latviešu autora grāmata.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Laimdota Straujuma

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats