Jo līdz vēlēšanām mazāk laika, jo politiķu diskusijas kļūst kaismīgākas.
Neatkarīgās redakcijā aci pret aci sastapās nikni konkurenti – Rīgas
domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks un Rīgas domes
priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kurš pārstāv Saskaņas
centra/Gods kalpot Rīgai! kopējo sarakstu.
– Kas jādara ar Rīgas brīvostu?
O. Pulks: – Uzskatu, ka Rīgas domes pārstāvjiem Rīgas brīvostas valdē vajadzēja balsot par Leonīda Loginova noņemšanu no Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata, kā to rosināja un balsoja valdības pārstāvji. Domāju, ka Valsts kontrole ir pietiekami autoritatīvs revīzijas orgāns, kam vajadzētu uzticēties. Un nevis gaidīt tiesībsargājošo iestāžu atzinumu. Es jau neprasu sodīt pārvaldnieku – tas nav brīvostas valdes kompetencē, bet brīvostas valdes kompetencē ir laba pārvaldība, rūpes, lai brīvostu pārvalda cilvēks, kas ievēro likumus. Tas atzinums ir pietiekami būtisks, tie skaitļi it īpaši, kas tur ir.
A. Ameriks: – Rīgas brīvosta ir ļoti būtiska Rīgai ar savām 20 000 darba vietām, un mēs ļoti atbildīgi izturamies pret to, lai mūsu lēmumi neradītu papildu sociālu spriedzi Rīgā, lai nerastos tāda situācija, kāda ir Liepājā Liepājas metalurga dēļ.
Es joprojām uzskatu, ka nav Latvijā vienas institūcijas, kurai piederētu monopols uz absolūto taisnību. Valsts kontroles fiksētie fakti tik tiešām ir nopietni un tie ir jāpārbauda, un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs pieņemtu tiešām izsvērtus lēmumus.
Loginovs, tāpat kā jebkurš valdes loceklis vai darbinieks, nav neaizvietojams, bet tajā pašā laikā es esmu pret to, ka lēmumi tiek pieņemti pēc revolucionārās sirdsapziņas vai pēc mēness fāzēm.
Ja konkrēti par tiem skaitļiem, kas fiksēti un kurus kopā saskaitījuši atsevišķi Reformu partijas politiķi – 41 miljonu latu –, tad gribu pateikt, ka no šā 41 miljona nekas nav pazudis un nekas nav nozagts – tie ir ieguldīti trīs gadu programmā ostas padziļināšanā, tie ir līdzekļi, kas ieguldīti Kundziņsalas dzelzceļa izbūvē, iegādājoties velkoņus. Un tā informācija, kas pašlaik ir mūsu rīcībā, ir tāda, ka tiek pārbaudīts 500 tūkstošu latu izlietojums – nauda, ko brīvosta ir iedalījusi Liepājas jūrskolai, ostas darba veterānu dāvanu kartēm un citiem sociālās atbildības un mārketinga pasākumiem
Tā pārbaude ir veikta par 2009. līdz 2011. gadu, un arī Pulka kungs ir balsojis gan par ostas padziļināšanu, gan par velkoņu iegādi...
O. P.: –Par velkoņu iegādi es neesmu balsojis, jo tie tika iegādāti, pirms es kļuvu par valdes locekli, bet, kas tad izriet no Amerika kunga teiktā: ka Valsts kontroles atzinums ir kaut kāds revolucionārs paziņojums vai arī, ka Valsts kontroles darbinieki to rakstījuši, iespaidojoties no mēness fāzēm? Tas ir nopietns apvainojums šai institūcijai. Lai tas paliek uz jūsu sirdsapziņas.
Ja mēs skatāmies par Dienvidu tiltu – 27 miljoni, arī Valsts kontroles atzinums. Arī pašreizējā Rīgas domes vadība neko nav darījusi, lai izmeklētu šo lietu, lai mēģinātu atgūt līdzekļus, kas ir pārmaksāti. Šeit ir divi gadījumi. Tāds acīmredzot Rīgas domes vadībai ir priekšstats par to, kā strādā Valsts kontrole – varētu teikt, tiesiskais nihilisms lielā mērā. Es nedomāju, ka Loginova kungs ir ķīla šiem 20 tūkstošiem, kas strādā ostā. Diezin vai tā ir, ka, ja Loginova nebūtu, tad šiem 20 tūkstošiem nebūtu darba... Tas no Amerika puses ir tāds ļoti drosmīgs apgalvojums. Šķiet, nevienā nolikumā, pantā vai punktā nav minēts, ka konkrētais pārvaldnieks ar konkrēto uzvārdu ir tas, kurš nodrošina 20 tūkstošiem darbu ostā. Un tas ir tiešām jānodrošina, lai cilvēki ostas teritorijā varētu netraucēti strādāt.
A. A.: –Pulka kungs savas domas jauc ar faktiem, to, ko viņš ir redzējis sapnī, jauc ar to, kas ir bijis, pieraksta man to, ko es neesmu teicis. Bet es gribu paskaidrot dažas lietas. Valsts kontrolei ir savas funkcijas, un es runāju nevis par Valsts kontroles revolucionāro sirdsapziņu vai mēness fāzēm, bet par to valdes locekļu iesniegumu, kurā tika rosināta brīvostas pārvaldnieka atcelšana. Es domāju, ka tur ir šīs problēmas.
Var jau šai lietai piepīt klāt visu ko, kaut vai sākot no mūsu valsts dibināšanas laika. Ja par Dienvidu tiltu, tad divas reizes pēc mūsu iesniegumiem, ko parakstījis Rīgas mērs Nils Ušakovs, Ģenerālprokuratūra izvērtēja, bet neatjaunoja izmeklēšanu. Bet pēc trešā iesnieguma izmeklēšanu Dienvidu tilta lietā atjaunoja.
O. P.: – Mēs runājam tiešām par divām dažādām lietām. Man nav tādas spējas kā Amerika kungam – ielīst viņa sapņos, es nezinu, ko viņš sapņo, vai viņš sapņo un ko viņš vispār naktī dara. Bet šeit tiek jauktas lietas. Ir viena lieta, ko tiesībsargājošās institūcijas izmeklē jeb domā, vai ierosināt kriminālprocesu, sākt kriminālvajāšanu, bet otra lieta ir, kas jādara politiķiem – rūpēties par labu pārvaldību, negaidīt tiesas spriedumu, bet pašiem skatīties, vai viņi ir izdarījuši visu iespējamo, lai uzlabotu labu pārvaldību, lai uzlabotu cilvēku uzticību institūcijai, lai atgūtu līdzekļus, lai novērstu vai vismaz minimizētu pārkāpumu iespējamību. Dienvidu tilta gadījumā – domes Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacis. Tikai tad, kad 1,2 miljoni netika atgūti, viņš tika attālināts no domes struktūrām. Ja nē, viņš vēl tagad strādātu. Andris Ameriks arī ir bijis gan pie pāļu dzīšanas iekšā, gan pie visām citām lietām, viņš ir viens no, ja ne vienīgais, kurš ļoti labi pārzina visu Dienvidu tilta vēsturi. Es neatceros, ka viņš būtu izskaidrojis visas šīs lietas, vai arī domes priekšsēdētājs būtu viņam kaut ko jautājis. Tā ka tas nav saistīts ar Latvijas valsts dibināšanu. Mēs varam par to ironizēt. Dienvidu tilts noteikti nav Latvijas Republikas simbols.
A. A.: – Pulka kungam šis ir otrais sasaukums, un iepriekšējā sasaukumā viņš ļoti aktīvi strādāja pozīcijā...
O. P.: – Jūs jau arī tur bijāt...
A. A.: – Es arī tur biju, un par Dienvidu tiltu kopā balsojām. Bet es gribu teikt, ka, ja ir kādi nepareizi lēmumi, tad uzrodas tiesātāji, Un it īpaši to grib darīt Vienotība un grib būt vienīgā patiesības instance. Pastāv objektīva izmeklēšana, un katram jāatbild pēc nopelniem – arī Pulka kungam un Amerikam, un visiem pārējiem...
O. P.: – Protams, bet te mēs atšķiramies. Es neuzskatu, ka jāgaida tiesībsargājošo iestāžu atzinumi. Es uzskatu, ka politiķa pienākums ir ātrāk reaģēt, es neesmu teicis, ka mēs esam pēdējā instance. Ar to mēs atšķiramies.
A. A.: – Protams, ka atšķiramies. Jūs balsojat vienā reizē pret, citā
par – attiecīgi pēc konjunktūras. Tiklīdz, kā esat nonākuši opozīcijā, tā esat pret visu.
O. P.: – Bet jūs esat vienmēr balsojis par...
A. A.: – Bet jūs toreiz par, bet tagad izliekaties, ka vienmēr esat bijuši pret.
O. P.: – Es neatbalstīju lielāko sadārdzinājumu par Dienvidu tilta 2. kārtu.
– Namu siltināšana...
O. P.: – Liels kauns, ka Rīgas namu pārvaldnieks nav nosiltinājis nevienu māju un tāpēc rīdzinieki ir spiesti maksāt lielus apkures rēķinus, mēs uzskatām, ka namu siltināšana ir vienīgais veids, kā samazināt rēķinus, kā piešķirt mājām lielāku mūžu un lielāku vērtību. Mēs gribam izveidot Mājokļu fondu, kurā būtu gan pilsētas, gan valdības, gan Eiropas Savienības nauda, gan nauda no kredītiestādēm, lai varētu īstenot māju siltināšanas programmu. Es domāju, tas būtu ļoti labs devums, tas būtu ļoti draudzīgs ģimenēm.
A. A.: – Jebkuras darbības, kas vērstas uz rēķinu samazināšanu, ir vērtējamas pozitīvi, bet atšķirībā no Pulka kunga gribu runāt konkrēti. Paņemsim 602. sērijas māju, kurā ir 100 dzīvokļu. Lai māju nosiltinātu, nepieciešami apmēram 400 tūkstoši latu. Noteikumi paredz to, ka, ja iedzīvotāji piekrīt tam un vēlas to darīt, tad var saņemt 50% Eiropas līdzfinansējuma. Tātad atlikušie 200 tūkstoši nav valsts finansējums, nav pašvaldības finansējums – tas jāmaksā iedzīvotājiem pašiem. Tas ir apmēram 2000 latu uz katru dzīvokli. Ja iedzīvotāji ir gatavi uzņemties šīs saistības – izvilkt šo naudu no kabatas vai aizņemties bankā –, tad viss ir kārtībā. Atsevišķi politiķi nodarbojas ar tādu pseidoaktivitāti... Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai mājas siltinātu, taču jāsaprot tas, ka iedzīvotājiem, kuriem jau tāpat ir lieli parādi, uzņemties vēl papildu saistības ir grūti. To viņiem var uzspiest tikai ar varu. Ar varu varbūt Vienotība kaut ko uzspiež savā sapulcē, bet iedzīvotājiem lēmums jāpieņem pašiem.
O. P.: – Principā tas, ko teica Ameriks, ir noziegums, jo viņš... Cilvēki, izlasījuši šo diskusiju, būs pārbiedēti par kaut kādām kredītsaistībām, kuras patiesībā nevienam individuāli nav jāuzņemas. Tā var gadīties, ka kādā mājā, kur iedzīvotāji jau ir gandrīz pieņēmuši lēmumu par siltināšanu, varbūt pārdomās. Tas ir ļoti slikti. Jo šis ir neizdarīts darbs. Jo komunālajā saimniecībā Saskaņas centra vadītajai koalīcijai ir ļoti daudz nepadarītu darbu. Tāpēc šī baidīšana tiešām ir noziegums. Rīgas namu pārvaldnieks tā vietā, lai strādātu un siltinātu mājas, vēl vairāk mūk projām no darba.... Piemērs par māju Dārza ielā 41a.. Cilvēki jau bija sagatavojuši protokolu, visi bija jau nobalsojuši, bet Rīgas namu pārvaldniekā šis dokuments tika marinēts vairāk nekā gadu. Pusotru mēnesi nevarēja valdes locekļi parakstīties, jo bija laikam ļoti aizņemti. Tas ir slikti. Vismaz būtu atzinuši, ka šeit ir kļūda. Tas, ko jūs darāt, ir ļoti nepareizi. Nevajag cilvēkus biedēt, vajag viņiem palīdzēt, vajag apmaksāt energoauditus, darīt visu, lai mājas tiktu nosiltinātas.
A. A.: – Energoauditi izmaksā 200–300 latu uz māju. Enerģētikas aģentūra tos veic. Par to nav runas. Papildus vēl arī juridiskie pakalpojumi tiek apmaksāti. Par to nav runas. Mēs runājam par to, ka māju siltināšanas izmaksas ir vairāki simti tūkstoši latu.
O. P.: – Jums varbūt 200 latu nav nauda; jums tā tiešām nav nauda, jo domē 12 gadu laikā esat nopelnījis vairāk nekā miljonu eiro. Oficiāli nopelnījis. Es par tām neoficiālām lietām nerunāšu, bet jums tiešām tā nav nauda. Bet jebkurš atspaids iedzīvotājam ir ļoti svarīgs. Mēs to vēl stiprināsim, stiprināsim Rīgas Enerģētikas aģentūru, lai šie darbi tiktu darīti. Nekur, nevienā vietā, ne Liepājā, ne Valmierā, kur ļoti labi ir veikusies siltināšana, iedzīvotājiem nav pieaudzis rēķins – ieskaitot arī kredīta maksājumus. Nevajag cilvēkus mānīt! Neviens individuāli neuzņemas kredītsaistības.
A. A.: – Mēs laikam runājam dažādās valodās. Šobrīd Enerģētikas aģentūra jau apmaksā šos auditus – par to nav runas. Runa ir par to, ka jūs gribat piespiest iedzīvotājus – bez vismaz 51% iedzīvotāju piekrišanas vispār nekas nevar notikt.
Ja jau Pulka kungs tā pievērsās naudas jautājumam, tad varbūt siltināšanai vajadzēja lietot to naudu, ko partija Vienotība pašlaik tērē melnajā kampaņā? Tas vispār ir kaut kas unikāls. Līdz šim neviena partija tā nav darījusi. Tas tikai liecina par viņu mazspēju.
O. P.: – Melnās kampaņas, ja tām ir zināms autors, tad tās nemaz nav melnas. Melnās kampaņas ir melnas, ja nav zināms, kas tās apmaksā. Turklāt tie ir tikai fakti.
A. A.: – Partija pret partiju parasti kampaņas netaisa. Partija stāsta par saviem darbiem.
– Ir žurnālists Lato Lapsa, kurš izdod avīzes ar partijām ļoti nepatīkamu saturu. Kā jūs vērtējat šos izdevumus?
A. A.: – Man žēl, ka partija, kas ir varas partija un no kuras ir premjers, nolaižas līdz Lapsas līmenim.
O. P.: – Es nelasu Lapsas izdevumus, un man nav īpaši daudz, ko komentēt...
– Bet jūsu partijas pārstāvji ļoti komentēja, bija sašutuši.
O. P.: – Ja Lapsa grib kaut ko rakstīt par Vienotību, lai viņš uzraksta, ka mums ir ģimenei visdraudzīgākā programma.
– Ja par programmām, tad pastāstiet, kas jūsu programmās ir būtiskākais?
O. P.: – Mūsu programma ir visdraudzīgākā rīdziniekiem, visdraudzīgākā ģimenei. Centrā ir strādājošā ģimene, triju paaudžu ģimene, kura var aizbraukt uz darbu par vienu cenu par stundas biļeti šajā stundas laikā. Kurai ir pietiekami daudz naudas, lai varētu palīdzēt arī saviem vecākiem. Senioriem ir brīvbiļete, un šo biļeti viņi var izmantot, arī apmaksājot komunālos maksājumus, un izmantot kā kultūras pasi, apmeklējot kultūras pasākumus. Bērniem un skolēniem arī saglabājas brīvbiļetes. Šai ģimenei mēs piedāvājam drošu un siltu mājokli. Siltinot mājas, tiek samazināti komunālie rēķini. Vēl mēs piedāvājam izglītību – labu izglītību. Mēs vēlamies aptuveni gada laikā dubultot budžetu izglītībai – tas nav neiespējami, jau šobrīd astoņu gadu laikā tas ir pieaudzis no 38 miljoniem līdz 80 miljoniem. Arī apmaksātas grāmatas. Un palielinātas algas skolotājiem, lai skolotāju prestižs būtu augstāks un viņiem būtu lielāka motivācija strādāt.
A. A.: – Kad veidojās Pulka pārstāvētais politiskais spēks, bija tāds spārnots teiciens: «Kā var
nesolīt?» To arī viņi pašlaik dara.
Mēs kā viena koalīcija esam strādājuši četrus gadus bez kašķēšanās, bez savstarpējiem pārmetumiem. Stāstīsim, ko esam izdarījuši Rīgā un ko plānojam izdarīt. Turpināsim to, ko esam darījuši ar bērnudārziem un skolu remontiem, turpināsim atbalstu sociālajā jomā gan pensionāriem, gan skolēniem, gan skolotājiem. Arī tagad pirmo gadu darbojas atbalsta programma mācību grāmatu iegādē, lai katram skolēnam skolas bibliotēkā ir nepieciešamās grāmatas. Labiekārtosim iekšpagalmus. Remontēsim un būvēsim ielas. Atbalsts visam tam, kas ir saistīts ar drošību. Atbalsts tam, lai rīdzinieks justos pasargāts no dažādām sociālām likstām, programmas, kas skar dzīvokļu un sociālo māju būvniecību. Kamēr mūsu oponenti sola, mēs jau darām.
– Ielas, bedres, ceļi, transports. Kādas jums ir idejas šajā jomā?
A. A.: – Prioritāte ir tās ielas, kurās kursē sabiedriskais transports, – to drošība. Otrs ir katru gadu tās ielas, kurās nepieciešams kapitālais remonts, nodrošināt tajās kanalizācijas, ūdensvada un citu novecojušu tīklu nomaiņu. Trešais – viadukti un tilti, kuru būve un rekonstrukcija prasa ļoti lielus resursus. Ceturtais – iekšpagalmu ielu programma, kas līdz 2017. gadam paredz ieguldīt 21 miljonu latu no Rīgas budžeta, lai iekšpagalmu ielas būtu savestas kārtībā.
O. P.: – Mēs plānojam izveidot speciālu Rīgas ceļu fondu, lai šo nozīmību uzsvērtu vēl vairāk, kur būtu gan pašvaldības, gan valsts, gan ES fondu nauda. Jo pašlaik Rīgas ielas ir ļoti sliktā stāvoklī. Tā ir otra joma aiz komunālās saimniecības, kurā valdošā Rīgas koalīcija ir darījusi ļoti maz vai nemaz. Piekrītu, ka tās ielas, kur ir sabiedriskais transports, varētu būt prioritāras ielas. Bet mums tilti ir gandrīz sabrukšanas stāvoklī, piemēram, Salu tilts ir pussabrucis, Ulmaņa gatves pārvads, kur tikai divi miljoni bija vajadzīgi. Domāju, ka varēja ātrāk to salabot. Par diviem gadiem vēlāk, nekā plānots, rīdzinieki saņems Dienvidu tilta trešo kārtu – domāju, ka tieši domes vadības dēļ vēlāk.
– Premjera Einara Repšes laikā tika likvidēts ceļu fonds valstī. Valstī jūs neatjaunojāt, bet Rīgā radīsiet ceļu fondu?
O. P.: – Tas ir vairāk gan ar simbolisku, gan prioritāru nokrāsu, tur varētu ieskaitīt naudas, kas Rīgas satiksmei tiek iekasētas par stāvēšanu...
– Bet kādēļ valstī nē, bet Rīgā jā?
O. P.: –Par valdības lietām nerunāsim – to es nezinu, kāpēc nav atjaunots. Rīgas ceļu fonds ir mūsu piedāvājums Rīgai. Es domāju, ka tas ir labs piedāvājums.
A. A.: – Es tikai mazliet par skaitļiem. Ir divi naudas avoti ceļiem. Viens ir akcīzes nodoklis un nodeva, ko maksā, izejot tehnisko apskati. Tas tā glīti veidojas atbilstoši tam, cik mums Latvijā ir transportlīdzekļu un cik tie patērē degvielu. Es uzskatu, ka nolikvidēt ceļu fondu bija liela kļūda. Bet ne par to runa. Lūk, Rīga kā dotāciju no šīm summām – no akcīzes un nodevas – saņem apmēram 2,5%. Jā, es saprotu, ka naudu vajag daudz kam, ka tā aiziet valsts budžetam un dažādām vajadzībām, bet tajā pašā laikā satiksmes intensitāte Rīgā ir ievērojama, ļoti daudz ir arī iebraucēju automašīnu. Taču ar valdības svētību mēs saņemam 2,5%.
O. P.: – Protams, tas ir viens no avotiem – no valdības. Taču Rīga ir bagāta pilsēta, Rīga var atļauties vairāk saviem ceļiem. Un tas bija šīs koalīcijas politisks lēmums – novirzīt četrus miljonus iekšpagalmiem, nevis ceļu remontam. Tur varēja divus Ulmaņa gatves pārvadus saremontēt.
A. A.: – Es domāju, ka rīdzinieki domā citādi, bet, Pulka kungs, jūsu viedoklis ir jūsu viedoklis.
– «Puteņa biļetes»...
A. A.: – «Puteņa biļetes» bija tam, lai sekmētu sabiedriskā transporta regulāru kustību. Ja ieviesīs stundas biļeti, tad lielākā problēma šādā stundas biļetes ieviešanā var būt tas,. ka pusi no šīs stundas cilvēks pavadīs sastrēgumā. Un tad būs jāpērk nākamā stundas biļete. Lai samazinātu sastrēgumus puteņa laikā, iespēja braukt sabiedriskajā transportā, uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību, bija viens no veidiem, kā risināt problēmu – lai samazinātu sastrēgumus, lai dotu iespēju notīrīt ceļu.
O. P.: – Ir vajadzīgas sabiedriskā transporta joslas, un es negribu teikt, ka tādu nav. Jāskatās, kur vēl var ieviest.
Mums ir divas pretenzijas pret šīm «puteņa biļetēm». Pirmā ir tas, ka nav iespējams noskaidrot, kas tās vispār ieviesa. Rīgas satiksme saka, ka viņi tie nebija, domes priekšsēdētājs klusē. Lai gan tviterī izplatīja šīs ziņas: «Šodien brauciet par brīvu!» Es zinu, ka ir KNAB ierosināta lieta, vai nav nodarīti zaudējumi Rīgas satiksmei. Es zinu arī to, ka Rīgas vadība ļoti kūtri sarakstās ar KNAB, ļoti lēni, nesniedz atbildes.
Ja jau ir tik traki, ka zeme ar debesīm jūk kopā, lai tad visiem ļauj braukt bez maksas! Kāpēc māmiņai ar bērniem ir jāmaksā, bet tumīgs, liels onkulis, džipa īpašnieks ar tehnisko pasi zobos, brauc par brīvu? Es uzskatīju, ka tas nav godīgi, tas nav pareizi. Tā ir mūsu atšķirīgā nostāja.
– Ko, kam, cik jūs dodat un dosiet bez maksas?
A. A.: – Jau četrus gadus esam nodrošinājuši atbalstu konkrētām rīdzinieku grupām. Pašlaik tie, kas brauc sabiedriskajā transportā bez maksas, ir skolēni, arodskolēni, pensionāri. Arī citas sociālās palīdzības formas ir ļoti izplatītas – ir mēneši, kad 80 tūkstoši rīdzinieku tā vai citādi saņem no Rīgas domes sociālo palīdzību. Mērķis nav iedot kaut ko bez maksas, mērķis ir palīdzēt tām grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams.
O. P.: – Brīvbiļetes senioriem un skolēniem mēs piedāvājam saglabāt. Senioriem un skolēniem bija Vienotības ierosinājums, un tas tikai vēlāk tika atbalstīts. Par brīvpusdienām skolās – sociālai palīdzībai jābūt tādai, lai tā tiktu piešķirta nevis kādam vienam gadagājumam, bet tiem, kam tā visvairāk vajadzīga.
***
OLAFA PULKA ATZIŅA
«Liels kauns, ka Rīgas namu pārvaldnieks nav nosiltinājis nevienu māju un tāpēc rīdzinieki ir spiesti maksāt lielus apkures rēķinus»
ANDRA AMERIKA ATZIŅA
«Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai mājas siltinātu, taču jāsaprot tas, ka iedzīvotājiem, kuriem jau tāpat ir lieli parādi, uzņemties vēl papildu saistības ir grūti»
Rādīt reklāmu
