Par jaunām alkoholisko dzērienu markām un cīņu pret alkoholismu, par
krutkām, točkām un to apkarošanu, par norisēm Latvijas biznesa vidē
Neatkarīgās intervija ar a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētāju
Gunti Āboltiņu Āboliņu.
– Laiku pa laikam politiskajā vidē uzrodas jaunas idejas par alkohola pieejamības ierobežošanu. Tā arī pašlaik Saeimā noris diskusijas par šiem jautājumiem un tiek veikti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Kā vērtējat šīs idejas?
– Manuprāt, ir svarīgi sadalīt prioritātēs darāmo darbu kopumu, kas ir svarīgi sabiedrībai un nozarei. Alkoholisms ir problēma, tāpat kā jauniešu pārlieku vieglā piekļuve alkoholiskajiem dzērieniem. Taču problēmu kopumu nevarēs atrisināt, ja netiks mazināta nelegālā alkohola tirdzniecība. Bez būtiskas nelegālā tirgus apkarošanas liela daļa no pārējām metodēm nestrādās. Jebkuri ierobežojumi, ko uzliek legālajam tirgum, būtiski veicina nelegālo tirgu, padara atraktīvāku nelegālā tirgus piedāvājumu. Līdz ar to mēs vēlamies redzēt daudz aktīvāku valsts iesaisti nelegālā tirgus apkarošanā. Nevar noliegt, ka daudz tiek darīts, esam ļoti apmierināti ar pagājušā gada veikumu un aktivitātēm, kas ir bijušas šā gada sākumā, kad tika aizturēti lieli apjomi nelegālā alkohola. Taču ar to nepietiek. No visa alkohola patēriņa trešā daļa ir nelegālais alkohols, līdz ar to visi lieliskie sasniegumi attiecībā pret problēmas lielumu ir niecīgi, labi, ja ar tiem tiek atrisināti daži procenti no problēmas. Manuprāt, nepieciešams stipri lielāks atbalsts policijai, ne tikai resursu ziņā, bet arī no likumdošanas viedokļa – lai policijai būtu visi nepieciešamie līdzekļi nelegālā tirgus apkarošanai, lai pieķerts nelegālā alkohola tirgotājs pēc pāris dienām neatgrieztos atkal apritē. Pašlaik situācija ir tāda, ka, cik pūķim galvu nocērt, tik tās ataug – nelegālā alkohola tirgotāji samaksā niecīgu administratīvu sodu un turpina tirgošanos.
– Cik daudz nelegālā alkohola nonāk pie patērētājiem?
– Pēc mūsu aprēķiniem, ņemot par pamatu nelegālā tirgus īpatsvaru virs 30% un datus par legālo patēriņu, vidēji katru dienu Latvijā tiek pārdotas divas kravas automašīnas nelegālā alkohola jeb apmēram 2200 kastes ar puslitra degvīna pudelēm. Gadā tas ir aptuveni pieci miljoni litru. Tas ir ļoti nopietni – tie ir arī neiekasēti nodokļi valstij.
– Policijai ir grūti vērsties pret nelegālā alkohola tirgošanas vietu jeb točku īpašniekiem, kas saka: «Tas ir īrnieks, kas tirgo alkoholu. Es nezināju, ka viņš to dara, un nevaru viņam to aizliegt.» Ko likumdevējs var iegrozīt tā, lai tomēr nelegālo tirgošanos būtu iespējams apkarot?
– Bet ar autobraucējiem – dzērājiem varēja atrisināt. Agrāk tā bija milzu problēma, taču, tiklīdz kā tika ieviesti bargāki sodi, tā situācija ir būtiski mainījusies – ļaudis rēķinās, ka nepietiks nomaksāt kādu nelielu sodu, ka, ja tiks pieķerti braucam reibumā, tad būs ļoti nopietnas nepatikšanas.
– Tātad risinājums ir bargāki sodi nelegālā alkohola tirgotājiem?
– Acīmredzot jā – par alkohola aprites likuma pārkāpumiem jāpiemēro kriminālatbildība, jo pašlaik sodi ir nesamērojami mazi salīdzinājumā ar problēmas lielumu.
– Pieņemsim, ka točkas likvidēs, bet svēta vieta jau tukša nepaliks – tad varbūt tumšās pavārtēs vīriņi staigās un piedāvās no rokas zem mēteļa noslēptu pudeli.
– Varbūt staigās vīriņi, bet nelegālā alkohola pieejamība būs ievērojami mazāka. Pašlaik nelegālā alkohola tirdzniecība ir problēma, kas tiek apkarota vāji, līdz ar to ir nesodāmības sajūta un šis bizness plaukst. Ja tiks uzlikti papildu apgrūtinājumi šāda veida nodarbei, tad sagaidāmi pozitīvāki rezultāti. Tad patērētājs iegādāsies dzērienus legālajā tirgū likumā noteiktās stundās. Manuprāt, šī regulācija jau ir pietiekami stingra.
Statistika ir tāda, ka vairāk nekā septiņi no desmit aptaujātajiem cilvēkiem ir norādījuši to, ka nelegālo alkoholu ir ļoti viegli iegādāties, un zina, kur to var izdarīt. No vecuma ierobežojumu maiņas vai stundu maiņas nebūs pilnīgi nekāda efekta – tikai populistisks gājiens, kas neietekmēs kopējo alkohola patēriņu.
Rādīt reklāmu
