Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis.
– Izvēloties Latvijas Radio ģenerāldirektoru, diskusija Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē bija par radio attīstības koncepciju. Ko rakstījāt savā koncepcijā, un ko radioklausītāji var sagaidīt tuvākajā laikā?
J. Siksnis: – 12. janvārī es kopā ar pārējiem pretendentiem piedalījos diskusijā ar radio kolektīvu. Tobrīd secināju, ka konkurentiem nav nekādu lielu revolucionāru piedāvājumu. Ko es solīju? Manuprāt, galvenajam attīstības virzienam ir jābūt interneta vidē. Latvijas radio ētera produkcija lielā mērā tomēr ir kārtībā. To uzsver gan klausītāju vairākums, gan arī mediju ekspertu vairākums. Savukārt interneta vidē mums tiešām ir daudz darāmā.
Man ir liels gandarījums par to, ka ir jau sākušās diskusijas par manu piedāvājumu attiecībā uz 1. programmu – palielināt satura ziņu un informatīvo raidījumu apjomu uz mūzikas apjoma samazinājuma rēķina. Šobrīd 1. kanāls mums ir jaukta tipa kanāls, kur skan gan mūzika, gan raidījumi. Manuprāt, muzikālās pauzes, kas nav tieši saistītas ar raidījuma tematiku, ir liekas. Klausītāji zvana un sūdzas – kāpēc jūs spēlējat tikai dziesmas angliski, ir par maz latviešu dziesmu, varētu taču arī krieviski un franciski. Bet dažam atkal ir par daudz šlāgeru, vēl kādam rokmūzika nepatīk un tamlīdzīgi. Manuprāt, sabiedriskajam medijam ir skaidri jāfokusējas, ka šī ir vieta, kur klausītājs vienmēr atradīs saturiskas pārraides un dzirdēs atbildes uz jautājumiem, kas viņu interesē. Protams, tas lielā mērā ir arī naudas jautājums. Es nevaru apsolīt, ka pārmaiņas būs uzreiz. Jāskatās, kā pildīsies mūsu budžets. Es ļoti ceru, ka valsts palielinās dotāciju vai kādā citā veidā nodrošinās papildu finansējumu.
– Es kā sens radioklausītājs vēlētos iebilst. Muzikāla pauze ir arī veids, kā pāriet no vienas tēmas uz otru. Tas ir tā kā Zviedrijas karaļa izsmalcinātās pusdienās – pirms pasniegt nākamo pamatēdienu, tiek pasniegti salātu lapu salāti, kuriem jāatbrīvo garša nākamajam ēdienam. Tad tie, kas neklausās mūziku, var padomāt par iepriekšējo sižetu.
– Jau šobrīd mums darbadienās ir divas stundas – no 12.00 līdz 14.00, kad mūzika neskan vispār. Un klausītāji, cik es zinu, to ļoti labi ir novērtējuši. Tā ir viena no izmaiņām, ko mēs ieviesām krīzes laikā, – palielinājām informatīvi analītisko raidījumu apjomu. Pirms ieviesām pārmaiņas, 12.00 sākās programma Pusdiena – tīrs ziņu raidījums pusstundas garumā, tad 12.30 sākās raidījums Dzīves ritmi mūzikā (ļoti kvalitatīvs muzikāls raidījums par kāda mākslinieka vai grupas daiļradi), bet 13.00 – raidījums Krustpunktā, kas ilga vienu stundu. Ko mēs izdarījām? Izņēmām no programmas Dzīves ritmus mūzikā, un Krustpunktā tagad ir pusstundu garāks. Cik es zinu, tad visi – gan klausītāji, gan eksperti – to ir tikai apsveikuši. Neviens nav sūdzējies, ka šīs divas stundas būtu garlaicīgas vai ka būtu grūti pārslēgties no vienas tēmas uz otru. Programmā Pusdiena ir kādi astoņi vai deviņi sižeti par dažādām tēmām. Un pusotrā stundā, kas ir Krustpunktam, parasti ir trīs vai divas tēmas. Manuprāt, cilvēkiem nav problēmu pārslēgties. Man liekas, ka garas pauzes nav nepieciešamas. Galvenais ir saturs. Tematiem ir jābūt aktuāliem un sabiedriski nozīmīgiem un, protams, programmu vadītājiem ir jābūt profesionāliem, bet viesiem – interesantiem.
Piemēram, tagad divas stundas no 9.00 līdz 11.00 ir raidījums Kā labāk dzīvot, kura laikā aptuveni 15 minūšu stundā skan mūzika. Šīs 15 minūtes stundā var izmantot kādai jaunai, aktuālai rubrikai. Manuprāt, to var darīt.
Pauzes ir nepieciešamas. Taču tās var būt pašreklāma, arī reklāma, vismaz šobrīd mūs neviens no reklāmas nav atbrīvojis, ziņas arī kaut kādā veidā ir atslodze. Es pieļauju, ka ar laiku klausītājs pats sapratīs, kas viņu interesē un kas viņu neinteresē. Un, ja viņu interesē sociālpolitika, ekonomikas analīze, viņš klausīsies to. Tajā brīdī, kad sāksies kaut kāds dzīvesstila raidījums, viņš vienkārši atslēgsies, un tad viņš padomās, ko iepriekš dzirdējis par sociālpolitiku. Tie klausītāji, kurus interesē dzīvesstila, veselības, sporta un kultūras raidījumi, viņi vairāk koncentrēsies uz tiem, un brīdī, kad skanēs, viņuprāt, neinteresanti raidījumi, tos vienkārši laidīs gar ausīm un domās par to, kas viņiem ir svarīgi. Bet tas, ko mēs tiešām būsim iedevuši visai sabiedrībai, nepieciešamo saturu, ko var izvēlētie.
– Ja runā par interneta attīstību, ir divi jautājumi. Savulaik, kad Lielbritānijas valsts TV un radio korporācija BBC sāka lielu izrāvienu kvalitatīva interneta ziņu portāla izveidē, sekoja milzīga pretreakcija – no Rūperta Merdoka un ne tikai no viņa, ka, lūk, tas notiek par valsts naudu. Kur te brīvais tirgus? Mēs šādi nevaram konkurēt? BBC bija spiesta apturēt attīstību šajā virzienā. Otrs jautājums, ja raugāmies uz to pašu BBC. Viņi piedāvā savas pārraides klausīties nevis tad, kad tās skan ēterā, bet ļauj tās lejuplādēt iPod vai kādā citā ierīcē, un klausītājs var pārraides klausīties tad, kad viņam ir iespēja – brauc ar divriteni uz skolu, vilcienā utt. Ko jūs saprotat ar interneta attīstību? Vai tas virziens būs kā BBC vai kaut kas cits?
– BBC ir paraugs ļoti daudzās jomās, tas varētu būt etalons, uz ko tiekties. Pirmais, ko mēs gribētu izdarīt ar internetu, panākt to, lai mūsu portāls latvijasradio.lv ir vietne, kurā ieejot cilvēks redz koncentrētā veidā visu to, kas notiek visos četros radio kanālos. Savienojot visus četrus radio kanālus kopā, tas saturs tiešām ir ļoti bagātīgs. Šobrīd cilvēks, kas ir pieradis klausīties LR1, reti pārslēdzas uz LR4, lai gan (un par to esmu pilnīgi pārliecināts) LR1 klausītājus varētu interesēt arī LR4, jo šis kanāls pēc sava formāta ir līdzīgs kanāls LR1. Tāpat LR3 ir interesanti un pat unikāli raidījumi par kultūru, un – galu galā – jaunākie latviešu mūzikas jaunumi – LR2. Un ja visas šīs lietas mēs saliekam kopā savā portālā, kur tas viss būtu labi pārskatāms.
Mums nupat bija ražošanas sapulce, kur nospriedām, ka ir jāizveido interneta redakcija, kurā strādājošie domātu interneta vides kategorijās. Šobrīd par internetu jārūpējas tiem pašiem darbiniekiem, kuri rūpējas par ētera produktu. Bet ir jāsaprot, ka tas, kas ir noderīgi ēteram, ne vienmēr ir labi un derīgi internetam. Turklāt internets dos arī multimediālās iespējas.
– Par to iespēju lejuplādēt raidījumus. Vai to plānojat?
– Jā, to mēs noteikti gribam darīt. Un šeit ir vēl viena lieta – mēs vispirms gribētu izcelt savas stiprās puses un vispirms jau kultūras raidījumus. Jo LR3 pēc savas būtības jau tagad ir kultūras kanāls, kas vēl ir jāpilnveido. Mēs plānojam vienu no latvijasradio.lv apakšsadaļām veltīt kultūrai, izveidojot, ja tā var teikt, specializētu kultūras portālu. Nākamajos posmos sekotu ekonomika, politika, starptautisko jautājumu apakšsadaļas vai atdalīti portāli utt.
Interneta ienākšana radio klausītāju ikdienā ir realitāte, un tā ir jau izmainījusi radio un arī citu mediju uzdevumus. Sociālās aktivitātes arvien vairāk izpaužas interneta vidē. Šobrīd ikviens internetā var komentēt, katrs pats var veidot savas ziņas tviterī. Izplatās aplamas un nepārbaudītas ziņas, un tas ietekmē kopējo informatīvo telpu. Tradicionālie mediji ar to ne vienmēr tiek galā. No vienas puses, informācijas aprite ir kļuvusi ātrāka, un tas ir liels ieguvums. Taču, no otras puses, – informācijas apjoms ir milzīgs un žurnālisti ir spiesti sekot līdzi milzīgai informācijas gūzmai, kurā ir ļoti daudz neobjektīvas informācijas. Tas var arī parādīties pārraidēs. Par to ir jādomā visiem, kas par to ir atbildīgi – gan par saturu, gan par finansēm. Gan sabiedriskajiem medijiem, arī visiem tradicionālajiem medijiem – avīzēm, radio, TV. Medijiem ir jāuzņemas analizētāja un skaidrotāja funkcija. Informatīvā telpa ir ļoti mainījusies.
Rādīt reklāmu
