Pāreja uz eiro jau arvien tuvāk un tuvāk. Līdz galīgam lēmumam palikušas
vien pāris nedēļas. Tagad var pārtraukt blefot un mānīties. Tagad ir
publikai jāskaidro, ka, lai iežēlinātu eirokomisārus un Eiropas centrālo
banku (un pa starpām slāpētu arī vietējo iedzīvotāju protestus),
Latvijā ilgstoši tika uzturēts mājsaimniecību elektroenerģijas tarifs,
kurš «nesedz ražošanas izmaksas».
Tas izriet no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atklāsmes LNT telekanālā 17. jūnija rītā. No ministra teiktā izriet, ka nākamgad mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu tāpēc, ka pašreizējais pamattarifs nesedz ražošanas izmaksas. Atbilstoši ministra teiktajam, situāciju var glābt divi risinājumi.
Pirmais. Elektrības ražotājs Latvenergo sagatavo un iesniedz regulatoram jaunu tarifu projektu, kas to nekavējoties apstiprina.
Vēl ir otrs variants. Pasludinām, ka Latvijā ir ieviests brīvais tirgus, un tad Latvenergo mājsaimniecībām var pacelt tarifu līdz jebkuram līmenim, nosaucot to kā brīvās konkurences izveidotu. Daniels Pavļuts beidzot atzinās, ka viņš par savu galveno uzdevumu izvirzījis laikus gatavoties elektrības cenu kāpuma brīdim.
Ministrs kā vienīgo vainīgo kārtējo reizi norāda iepriekšējo valdību laikā uzņemtās obligātās iepirkuma komponentes saistības. Patiešām – obligātajā iepirkuma komponentē ir iekļauts gan saimnieciski ļoti svarīgs atbalsta mehānisms, gan politiskās korupcijas triki ar atjaunojamiem resursiem. Obligātā iepirkuma komponente, kas attiecas uz TEC 2, nodrošina gan Latvijas enerģētikas drošību, gan Rīgā lētāku siltuma tarifu ziemās. Bez šī atbalsta mehānisma siltuma tarifs Rīgā būtu ievērojami lielāks. Savukārt pārējo obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu izraisa politiski pietuvinātā biznesa izdalītās naudas drukājamās mašīnas vēja ģeneratoru vai līdzīgu objektu izskatā, kad latvju bāleliņiem vai «starptautiskajiem investoriem» tiek maksāts divkāršs tarifs, salīdzinot ar to atbalsta mehānismu, kādu atjaunojamo resursu uzturēšanai spēj atļauties pat bagātā Vācija.
Jau nākamgad nodeva, ko visi elektrības lietotāji maksās korumpētā politiskā atjaunojamo resursu biznesa labā, būs viens santīms no katras elektrības kilovatstundas, un ar katru gadu šī nodeva palielināsies.
Daniels Pavļuts kritizē iepriekšējās valdības par izšķērdību obligātās iepirkuma komponentes dalīšanā, kas novedusi pie elektrības cenu kāpuma. Tikai viņš noklusē un neatklāj savus un citu Vienotības – reformistu līderu lēmumus, kuru sekas neizbēgami izraisa elektrības tarifa sadārdzinājumu.
Pirmais. Būtisku elektroenerģijas ražošanas un piegādes kopējo izmaksu apjomu pieaugumu rada forma, kādā notika Latvenergo sadalīšana un nodalīšana. Tieši uz šādu nejēdzību ir norādījuši igauņu ekonomisti. Formāli un burtiski izpildot Eiropas prasības par enerģētikas sektora uzņēmumu nodalīšanu, papildu izmaksas ir nenozīmīgas lielā valstī, bet nelielās valstīs rada ievērojamu izmaksu sloga pieaugumu uz vienu enerģijas vienību, kas sadārdzina gala tarifu.
Otrs elektrības izmaksu būtisks pieaugums rodas tāpēc, ka līdzekļus attīstībā un savām investīcijām Latvenergo aizliegts iegūt no peļņas. 90% no Latvenergo peļņas jāizmaksā dividendēs. 2012. gadā Latvenergo peļņa bijusi 31,7 miljoni latu, bet valstij dividendēs nomaksāti 28,5 miljoni latu. Latvenergo visas investīcijas ir jāveic tikai no komercbanku kredītiem vai obligāciju emisijas (kuras masveidā iepērk tās pašas komercbankas), palielinot attīstības izmaksas par kredītu vai obligāciju procentu.
Elektrības tarifā ir jāiekļauj procentu maksājumi bankām un obligāciju turētājiem, tad tas automātiski sadārdzinās elektrības gala tarifu. Tieši Pavļuta vadībā Latvenergo tiek pārvērsts par peļņas pumpi privātām bankām un citiem finanšu investoriem.
Elektroenerģijas ražošanas un sadales sektorā nav vajadzīgi korupcijas atbalsta fondi, lai kā nosauktu fondus atjaunojamo resursu biznesa superpeļņas garantēšanai.
Elektroenerģijas ražošanas un sadales sektorā ir vajadzīga valstiska pieeja, izbeidzot Latvenergo peļņas atslaukšanu. Valstij ir jānosaka Latvenergo sociāli un tautsaimnieciski mērķi. Ir jāizbeidz Latvenergo darba pakārtošana komercbanku un finanšu sektora spekulantu interesēm.
Rādīt reklāmu
