2008. gada 6. novembrī Neatkarīgā formulēja redakcijas viedokli par
valsts garantiju piešķiršanu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM)
modernizācijas kredītam.
Tolaik tika norādīts, ka 2008. gadā LM jau saņēma netiešu dotāciju – elektroapgādes sistēmas rekonstrukcijai, kas bija nepieciešama tikai LM ražošanas vajadzībām, 20 miljoni latu tika iekļauti elektroenerģijas tarifā un bija jāsedz pilnīgi visiem elektroenerģijas lietotājiem. 2008. gada novembrī, kamēr visi vēl nezināja, ka Pareks banka ies pa skuju taku, par gaidāmo valsts bankrotu, tie, kas zināja, bīdīja savus privātos projektus un darīja visu, lai paspētu ielēkt aizejošā vilciena pēdējā vagonā.
Tolaik Neatkarīgā aizrādīja, ka garantijās pieprasītā summa ir samērojama ar žurnāla Kapitāls, IBS Prudentia un Rīgas Fondu biržas 2008. gadā veikto uzņēmuma vērtības aprēķinu. Neatkarīgās secinājums bija viennozīmīgs, ja uzņēmums vēlas, lai valsts garantē kredītu, kas ir lielāks par uzņēmuma kopējo vērtību, tad šāds uzņēmums vairāk nevar pilnībā piederēt privātajiem īpašniekiem. Neatkarīgās slēdziens bija skaidrs: Latvijai ir jādod garantijas aizdevumam ar noteikumu, ka īpašnieki piekrīt nacionalizēt uzņēmumu. Nacionalizācija un valsts pārvalde būtu pilnīgi loģisks solis, ņemot vērā, ka uzņēmuma modernizāciju jau tā apmaksā pilnīgi visi elektrības lietotāji.» Šāds bija viedoklis 2008. gadā.
Tagad, 2013. gadā, skan tieši tāds pats aicinājums nacionalizēt LM. Nozare jāglābj.
Ko darīsim? Nacionalizēsim? Atbilde nav patīkama. Vienā upē divreiz nevar iekāpt! LM vajadzēja pārņemt 2008. gadā vai, vēlākais, 2009. gadā. Tad bija ko pārņemt. Tagad ir jau par vēlu. Privātīpašnieks, kurš uzņēmumu bija nosaimniekojis 2008. gadā, četrus gadus turpināja nosaimniekot valsts garantēto kredītu. Tagad, ja ticam Polijas TV , no LM čaulas tiek izslaukta pēdējā dzīvības sula. Nacionalizējot LM, tiks pārņemta tukša čaula un īpašnieka sataisīti parādi.
Diemžēl LM pārņemšana ir nokavēta. Turklāt vēlreiz grūst valsts atbalstu rīklē tiem pašiem īpašniekiem ir līdzvērtīga valsts naudas nolaišanai atejas bedrē. LM īpašnieki un LM vadītāji jau divkārt pierādījuši savu nespēju vadīt privātu uzņēmumu. Pašreizējā LM vadība ir perfekti apliecinājusi prasmi tērēt valsts garantētos kredītus. Turpināsim to atbalstīt?
Turklāt LM bankrots neradīs lielu fiskālu efektu. Kā liecina pašlaik publiskotie LM finanšu dati, tad 2012. gadā LM apgrozījums bija 301 miljons latu, eksporta potenciāls 98%, bet kopējā nodokļu nomaksa (2012. gadā) – 9,4 miljoni latu.
Salīdzinājumam koncerna Latvijas dzelzceļš apgrozījums 2011. gadā bija 319 miljoni latu, eksporta potenciāls 95%, bet kopējā nodokļu nomaksa (2012. gadā) – 82,7 miljoni latu. Līdzīga mēroga valsts uzņēmuma fiskālā ietekme teju desmit reižu pārsniedz LM ietekmi. Ja Finanšu ministrijai ir brīvi resursi, tad atbalstām Dzelzceļu, bet Metalurga īpašniekiem sakām: «Piedodiet, jūsu uzticības kredīta limits ir izsmelts!»
Tomēr – LM bankrots atstās graujošu ietekmi uz Liepāju. Visiem Metalurgā nodarbinātajiem ir ģimenes, un Metalurgā nopelnītās algas tiek iztērētas, pērkot preces un pakalpojumus Liepājā. Metalurga ietekme uz Liepājas IKP ir vērtējama kā mīnus 20% gada laikā. Vai valsts budžetam ir jānāk talkā? Kā līdzīgos gadījumos rīkojās valsts pārvalde neatkarīgajā Latvijā? Vai valdībai ir jāpalīdz glābt pilsētu un tās talantīgo mēru?
Latvijai ir viens precīzs vēsturisks precedents. 2003. gadā, kad tika aizgriezta naftas caurule, līdzīgs IKP krituma (20%) drauds piemeklēja Ventspili. Kā izpaudās valsts pārvaldes palīdzība krīzes skartajai pilsētai? T. s. liberālā prese (Ēlerte un kompānija) spiedza aiz sajūsmas. Tā tiem ventspilniekiem vajag, lai saprot, kas ir tirgus ekonomika un Lembergs! Savukārt valsts pārvalde sāka pret pilsētas mēru fabricēt krimināllietas, organizēt arestus un kratīšanas.
Ventspils pārvarēja 20% IKP kritumu. Ventspils vadība diversificēja pilsētas ekonomisko specializāciju. Latvijas industriālā osta dažos gados kļuva par tūrisma galvaspilsētu. Tas bija smags laiks, bet ventspilnieki tika pāri.
Ja valdība atteiks pumpēt nodokļu naudu Metalurgā, tad Uldim Seskam un visiem liepājniekiem tas būs liels izaicinājums. Arī nodokļu maksātāji nekur nepazudīs, jo Valūtas fonda parādiem un citiem valsts parādiem tiks pieskaitīts arī LM īpašniekiem sagarantētais.
Rādīt reklāmu
