Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM),
ignorējot tādu punktu kā sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, ir
izstrādājusi un valdībā iesniegusi jaunu teritorijas attīstības indeksu
pašvaldībām. Jaunajam indeksam būs jāaizstāj pašreizējais. Līdzšinējo
četru attīstības pamatrādītāju vietā (bezdarba līmenis procentos,
iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums uz vienu iedzīvotāju latos,
demogrāfiskās slodzes līmenis un pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas
procentos) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
piedāvā pāriet uz desmit pamatrādītājiem.
Tikai teritorijas attīstības indekss nav abstrakta statistikas uzskaites kategorija, kura tiek lietota no dzīves atrautās teorētiskās studijās. Šis ir rādītājs, kas nosaka, kurai pašvaldībai ir lielākas priekšrocības ES līdzekļu piešķiršanā. To labi apzinās arī ministrs. Tomēr bez sabiedrības līdzdalības, bez pašvaldību viedokļa uzklausīšanas un izvērtēšanas tiks noteikts viens no būtiskiem kritērijiem Eiropas Savienības fondu sadalē plānošanas periodā jau no nākamā – 2014. gada. Šis kritērijs tiks izmantots, lemjot par līdzekļu piesaisti gan normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācijai, gan daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem, gan tūrisma aktivitāšu veicināšanai, gan atbalstam uzņēmumu radīšanai un attīstībai, ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu, utt.
Kādas tad ir galvenās pārmaiņas, kas tiek ieviestas jaunajā indeksā, kas no indeksa ir izslēgts un kā Sprūdžs aicina stimulēt pašvaldības?
Jaunais VARAM piedāvājums paredz atstāt divus rādītājus pilnīgi nemainītus – bezdarba līmeni un iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielumu. Savukārt pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas ir plānots aizstāt ar ilgtermiņa migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem, kas neko lielu nemaina.
Radikālas izmaiņas ir jautājumā, vai nestrādājoši bērni rada papildu slodzi pašvaldībām vai nerada. No Sprūdža iesniegtā dokumenta MK izriet, ka nerada. Sprūdžs piedāvā demogrāfiskās slodzes līmeni aizvietot ar skaiti, kas parāda iedzīvotāju skaitu virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
Līdz šim demogrāfiskās slodzes lielums tika rēķināts, saskaitot kopā bērnus un vecos ļaudis, aprēķinot šo skaitli uz 1000 personām darbspējas vecumā. Jaunajā vērtējuma aprēķinā vairāk netiek iekļauti bērni! To nevajag! Bērni nerada nekādu slodzi pašvaldībām! Bērnus padzīt prom no ES naudas sadales principiem! Kas tas ir – genocīds pret bērniem? Mājiens, ka bērni jau no knauķu vecuma jāliek pie darba, lai ražo eksportspējīgas preces ar augstu inovatīvu vērtību?
Pilnīgi nezinātniska ir Sprūdža pieeja arī citiem kritērijiem ES naudas sadalē. Izlīdzinātie nodokļu ieņēmumi pašvaldībās ir rādītājs, ko nosaka ministrija. Izvēloties šādu kritēriju, ministrijas ierēdņi izlems, kam pienākas labs indekss, kam slikts.
Reģistrēto uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir bezjēdzīgs skaitlis, ja nestrādājošas SIA netiek izslēgtas no Uzņēmumu reģistra. Šis skaitlis parāda slinkuma vai uzņēmējdarbības vilšanās līmeni. Saprātīgi būtu iekļaut uzņēmumu kopējo peļņu, uzņēmumu nomaksātos nodokļus vai kādu reālās ekonomikas rādītāju.
Savukārt pilnīgi amorāla ir noziedzības līmeņa iekļaušana, padarot ES fondu saņemšanu saistītu ar noziegumu skaitu. Ja kritērijs būs lielāka nauda pašvaldībām ar lielāku noziedzības līmeni, tad tas var būt signāls pašvaldībām: vēlaties tikt pie ES fondiem, tad jau tagad sāciet organizēt noziegumus – bandas, kuras zags un terorizēs ļaudis, lai palielinātu noziegumu statistiku.
Ņemot vērā to, ka Sprūdžs ir šīs koalīcijas otra vissvētākā govs (aiz Ķīļa) un nav aizskarams, varbūt tomēr pārējie koalīcijas partneri nezaudēs saprāta paliekas un vismaz klusu nobloķēs zatleriešu izdarības.
Rādīt reklāmu
