ASV un arī Eiropas valstu problēmas ilgā laika periodā var atstāt nozīmīgas sekas uz Latvijas ekonomiku. Un šoreiz runa nav par eksportu, importu, pieprasījumu pēc mūsu precēm šajos tirgos un situācijas finanšu tirgos. Runa ir par uzņēmējiem un idejām, kas stimulē ekonomisko izaugsmi un konkurenci.
|
Pievienots 2011 gada 2. augustā | 0 komentāri
Pievienots 2011 gada 31. maijā | 0 komentāri
Pēdējā laikā bieži izskan bažas par Latvijas demogrāfisko situāciju. Dzimstība Latvijā sarūk, tūkstošiem cilvēku emigrējuši un tuvākajā laikā nav objektīva pamata cerēt uz situācijas uzlabošanos. Lai arī ikdienā demogrāfisko tendenču izmaiņas sevišķi neizjūtam, tās atstāj būtisku ietekmi uz Latvijas pensiju sistēmu – gan šodienas, gan jo vairāk nākotnes pensijām un valsts spēju tās nodrošināt.
Pievienots 2011 gada 16. martā | 0 komentāri
Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.
Pievienots 2011 gada 31. janvārī | 2 komentāri
31. janvāra laikrakstā Dienas Bizness lasāmi divi interesanti raksti – viens par īpašumu kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku (Sola taisnīgāku nodokli) un otrs par ēku siltināšanu un energoefektivitāti (Piedāvā kā rehabilitēt Rīgas dzīvojamo fondu).
Pievienots 2011 gada 19. janvārī | 0 komentāri
Starp dažādām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir viena no neaizsargātākajām pret pārtikas preču cenu kāpumu. Katrā ziņā tas izriet no pagājušā gada beigās publicētā starptautiskās investīciju bankas Nomura ziņojuma, kur Latvija starp 80 pasaules valstīm neaizsargātības ziņā ierindojas 23 vietā. Visneaizsargātāko valstu topā ir Bangladeša, Maroka un Alžīrija. No Eiropas valstīm mūs (neaizsargātības ziņā) apsteidz tikai Ukraina, Bulgārija un Rumānija.
Pievienots 2010 gada 17. novembrī | 0 komentāri
Vai iespējams, griežot izdevumus, gala rezultātā vairāk tērēt? Īsa atbildē ir – jā, un to varētu saukt par sava veida paradoksu. Ir iespējams stimulēt ekonomiku un tērēt vairāk, agresīvāk samazinot izdevumus.
Pievienots 2010 gada 8. novembrī | 0 komentāri
Pirms kāda laika manās rokās nonāca interesants materiāls par Kanādas pieredzi krīzes pārvarēšanā 90.gados (šeit). Raksts īsuma ir par to, ka pēc augstajām naftas cenām un zināmas eiforijas 70. un 80. gados Kanādas valsts finanšu stāvoklis 90-to gadu vidū bija daudz sliktāks par to, ko redzam pašlaik daudzās Eiropas valstīs vai ASV. Kanādas valsts un provinču kopējais parāds sastādīja 120% no IKP, budžeta deficīts bija 8%, 1/3 daļa budžeta aizgāja parāda apkalpošanai, valsts sektora īpatsvars ekonomikā bija 53%, valsts ekonomika stagnēja, kamēr ārējais parāds turpināja mērķtiecīgi augt. Bažās par valsts maksātnespēju pieauga procentu likmes, starptautiskie reitingi tika apdraudēti un aizdevēji Kanādu sāka uzskatīt par visnotaļ riskantu partneri.
Pievienots 2010 gada 8. oktobrī | 0 komentāri
Pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par to, ko darīt ar daudzajiem valsts pilnīgā vai daļējā īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Viens no argumentiem, kas bieži vien izskan, ir tāds, ka pašlaik nav īstais laiks to darīt, jo akciju cenas ir zemas un labu cenu par uzņēmuma pārdošanu pašlaik iegūt nav iespējams. Te man ir pāris lietas, ko piebilst:
Pievienots 2010 gada 13. septembrī | 0 komentāri
Bija jau pagājis kāds laiks, un, saskrienoties ar savu veco paziņu, izmantoju iespēju apjautāties par „Jančuka” likteni un uzņēmuma darbību kopumā (sk. http://www.bizness.lv/blog/harijs-svarcs/id/78). Izrādās, Jančuks jau sen ir prom. Esot pats aizgājis - pēc tam, kad uzņēmums piedāvāja algas samazinājumu. Teicās iet pie konkurentiem, kuri jau sen viņu aicinot. Nepagāja ne pāris nedēļas, kad kungs jau bija atpakaļ un teicās jauno piedāvājumu tomēr pieņemt. Diemžēl par vēlu. Viņa vietā jau strādāja Jurčiks, kurš, līdzīgi kā Jančuks, darbā laicīgi ierodas reti, taču kopumā strādājot labi, „pie virpas” nedzer un vajadzības gadījumā strādā arī sestdien un svētdien. Visi gribot nopelnīt un pie darba, kas regulāri algu maksā, turas jo cieši.
Pievienots 2010 gada 6. septembrī | 0 komentāri
Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: „Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni”. Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).
Pievienots 2010 gada 23. augustā | 0 komentāri
Pirms pāris dienām Bloomberg TV rādīja reportāžu par Baltiju, kur žurnālists ar vilcienu bija apbraukājis Baltijas galvaspilsētas no Tallinas līdz Viļņai (pats fakts braukt ar vilcienu jau vien ir ko vērts, bet tas lai šoreiz paliek).
Pievienots 2010 gada 16. augustā | 0 komentāri
Mēs daudz pēdējā laikā dzirdam kas tad izvilks Latvijas ekonomiku – ražošana un eksports. Lai ko tādu secinātu, ilgs laiks nav nepieciešams. Atliek vien paskatīties pēdējā nozaru statistikā, kur šajos sektoros arī iezīmējās pašlaik visspēcīgākā izaugsme. Pavelkot šo izaugsmes līniju dažus gadus uz priekšu, iegūstam arī prognozi un nākotnes ekonomikas dzinuli.
Pievienots 2010 gada 18. jūnijā | 0 komentāri
Pēdēja laikā ir dzirdēti daudzi viedokļi, ka pelēko ekonomiku varētu apkarot ar nodokļu samazināšanu. Doma parasti ir sekojoša – pašreizējie augstie nodokļi neļauj uzņēmumiem darboties legāli, līdz ar ko nodokļu samazināšana atgriezīs tos legālajā ekonomikā.
Pievienots 2010 gada 20. maijā | 0 komentāri
Valsts uzņēmumu pārdošana pašreizējos apstākļos līdzinās naudas došanai dzērājam cerībā, ka viņš par to nopirks desu un maizi, nevis kārtējo pudeli. Doma jau ir laba, taču praksē kaut kā parasti sanāk savādāk.
Pievienots 2010 gada 10. maijā | 0 komentāri
Iekasējot nodokļus, valstij būtu jāizvērtē, vai to administrēšana gadījumā neizmaksā vairāk par to, cik potenciāli var ieņemt. Kā arī - vai darbs, kas jāvelta regulārai deklarāciju aizpildīšanai un pārbaudīšanai, nav efektīvāk un ar lielāku atdevi izmantojams citviet.
Pievienots 2010 gada 26. aprīlī | 0 komentāri
Uzticības kredīts Latvijai var izsīkt, ja nesekos nopietni soļi tālākas budžeta deficīta samazināšanas virzienā. To ļoti labi ilustrē procentu likmju attīstība Latvijā un Eiropā.
Pievienots 2010 gada 12. aprīlī | 1 komentārs
Mainoties laikiem, mainās arī mūsu ticība dažādiem brīnumiem un stereotipiem. Ja pirms krīzes daudzi no mums domāja, ka nekustamā īpašuma cenas var iet tikai augšup, algas pieaugums 30% gadā turpināsies vēl neskaitāmus gadus un ekonomiskā izaugsme 10% un vairāk gadā ir normāla parādība Latvijas apstākļos, tad tagad mūs ir pārņēmusi pretēja sērga. Kādi tad ir pašreizējie stereotipi, kuriem daudzi no mums nelokāmi tic un kurus politiķi piemin ikkatrā runā?
Pievienots 2010 gada 11. martā | 0 komentāri
Finanšu tirgi spēj piedāvāt unikālas iespējas - un ne tikai spekulantiem, ieguldītājiem vai pensiju fondiem, bet arī valsts sektoram. Jau gadiem pastāv tā saucamie „laika apstākļu” kontrakti, kur cilvēks vai uzņēmums var noslēgt tādu kā apdrošināšanas līgumu par neparedzamiem laika apstākļiem.
Pievienots 2010 gada 5. martā | 0 komentāri
Grieķijā notikumi rit savu gaitu un lielu pārsteigumu pašlaik vēl nav. Valdība ir paziņojusi, ka turpinās budžeta deficīta samazināšanu, uz ko krasi reaģēja sabiedriskā sektora nodarbinātie, izejot ielās un pat „ieņemot” Grieķijas Finanšu Ministriju. Grieķijai, diemžēl, nav vēl izdevies iegūt Vācijas atbalstu savu problēmu risināšanā, līdz ar ko palielinās iespēja, ka savstarpējo attiecību noskaidrošanā vajadzēs iesaistīties arī Eiropas Savienības pārstāvjiem. Vācijas „atturīgums” gan nav pārsteigums, zinot Grieķijas kreatīvās statistiskās manipulācijas un abu valstu vēsturi. Taču grieķiem vienmēr paliek atvērta iespēja vērsties pie Starptautiskā Valūtas Fonda vai vismaz „pabiedēt” ar to pārējo Eiropu.
Pievienots 2010 gada 16. februārī | 2 komentāri
Pirmdien Ungārijas premjers paziņoja, ka nevēlas izmantot atlikušo palīdzību no Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) 5.7 miljardu eiro apmērā un tā vietā dod priekšroku naudas aizņēmumiem starptautiskajos tirgos. Varētu rasties jautājums - vai arī Latvijai nevajadzētu rīkoties līdzīgi un attiekties no tālākiem aizņēmumiem no šim organizācijām?
Pievienots 2010 gada 4. februārī | 0 komentāri
Jau kādu laiku Latviju Eiropas neveiksminieku augšgalā ir nomainījusi Grieķija. Grieķu realitāte ir patiešām skarba un, atšķirībā no Latvijas, izeju no problēmām pašreizējos apstākļos saskatīt ir grūti. Negatīvāk noskaņotie eksperti pat runā, ka Grieķijas problēma var iedragāt Eiropas Savienības un eiro zonas pastāvēšanas pamatus, un nākamie aiz grieķiem rindā jau stāv spāņi, portugāļi, īri un itāļi.
Pievienots 2010 gada 20. janvārī | 0 komentāri
Nodokļu sistēma nav tikai naudas iekasēšanas veids. Tas ir arī veids kā stimulēt vai, tieši pretēji, slāpēt kādas ekonomiskās aktivitātes. Piemēram, nosakot mazāku nodokli alum un lielāku stiprajam alkoholam, mēs sekmējam lielāku vieglā alkohola patēriņu. Nosakot zemāku nodokli „zaļajai” enerģijai, mēs sekmējam tās lielāku patēriņu, ražošanu un nozares attīstību. Nodokļu sistēma ir veids, kā palīdzēt veidot valsts politiku (ja tāda, protams, ir).
Pievienots 2010 gada 6. janvārī | 1 komentārs
Ja mēs palasam dažādu Latvijas ekspertu, politiķu un iedzīvotāju teikto par Latvijas tuvākā laika mērķi, redzam, ka viedokļi visnotaļ dalās. Daži uzskata, ka svarīgākais ir saņemt Starptautiskā Valūtas Fonda naudu, citi grib aizsargāt maznodrošinātos vai radīt jaunas darba vietas. Daži cilvēki min eksporta veicināšanu, citi konkurētspējas uzlabošanu, produktivitātes celšanu vai strukturālo reformu pabeigšanu. Kaut kur pa vidu tam parādās arī mazo uzņēmumu atbalsts, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodokļu politikas pārstrāde un, galu galā, arī eiro ieviešana.
Pievienots 2009 gada 21. decembrī | 0 komentāri
Jau kādu laiku vairums no mums pamanījuši, kā Latvijā aug pelēkā ekonomika. Vienā vietā, neņemot čeku, pieejamas „atlaides”, otrā vietā drīkst maksāt tikai skaidrā naudā, trešā vietā Tev rēķinu izraksta kaut kur ārvalstīs utt. Daudzi uzņēmēji nonākuši situācijā, kad, pat gribēdami legāli darboties, to vairs vienkārši nevar atļauties. Ja 90% konkurentu „neizsit čeku”, maksā algas aploksnēs vai cenšas apiet PVN, nodokļu maksāšana līdzinās uzņēmuma pašnāvībai. Pelēkā ekonomika turpina augt un apstādināt to spēj tikai radikālas izmaiņas.
Pievienots 2009 gada 9. decembrī | 0 komentāri
Pēdējās nedēļās ar jaunu sparu izskanējis ierosinājums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Diemžēl tas ir tikai īstermiņa ielāps. Ja sistēma darbosies tikpat neefektīvi kā līdz šim, pēc kāda laika jau domāsim par 70 vai 75 gadiem!
Pievienots 2009 gada 4. decembrī | 0 komentāri
Budžets beidzot ir pieņemts, valsts finanses, vismaz uz kādu laiku, ir sakārtotas un ārējie aizdevēji (uz laiku) apmierināti. Šis ir īstais brīdis ar dubultu sparu atgriezties pie diskusijas par to, kā sekmēsim izaugsmi Latvijā tuvāko gadu laikā. Viena nepabeigta diskusija šajā sakarā ir par prioritārajām nozarēm. Piedāvāšu mazliet atšķirīgu skatījumu uz prioritāro nozaru noteikšanu.
Pievienots 2009 gada 26. novembrī | 1 komentārs
Pastāstīšu Jums šoreiz kādu reālu stāstu par vienu manu draugu un viņa uzņēmumu. Man tas lika aizdomāties, varbūt būs interesanti arī Jums.
Pievienots 2009 gada 12. novembrī | 0 komentāri
Šajā blogā gribētu paturpināt jau aizsākto tēmu par brīvību izvēlēties savu pensijas vecumu. Manuprāt, svarīgākais, lai uzkrātais pensiju kapitāls būtu reāli pārvēršams naudā jau pēc pirmā pieprasījuma un būtu pietiekami liels, lai nodrošinātu cilvēka vajadzības, atrodoties pensijā. Šobrīd uzkrātais kapitāls pensiju 1. līmeņa ietvaros ir vairāk virtuāls (Labklājības ministrija aprēķina katram cilvēkam uzkrāto pensijas kapitālu, taču tie nav reāli līdzekļi, bet gan koeficients, pēc kura aprēķina pensijas lielumu).
Pievienots 2009 gada 9. novembrī | 0 komentāri
Vairākās pasaules valstīs jau izskanējis viedoklis, ka cilvēkiem būtu jāatļauj pašiem brīvi izvēlēties savu pensijas vecumu. Galvenais ieguvums – drošība par reāli uzkrāto pensijas kapitālu kontā, ko jebkurā brīdī var pārvērst naudā, nevis virtuāls ieraksts par uzkrāto pensiju 1.līmenī. Argumenti ir vairāki...
Pievienots 2009 gada 3. novembrī | 0 komentāri
Algu „griešana” Latvijas ekonomiskajā situācijā var būt tikai tāds īstermiņa „ielāps”. Mēs sevi mānām, ja uzskatām, ka algu samazināšana ir strukturālas reformas, kas spēs uzlabot un nodrošināt mums augstu konkurētspēju ilgtermiņā. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un vairums ES valstīs Latvijas pilsoņi var strādāt bez īpašām darba atļaujām.
Pievienots 2009 gada 28. oktobrī | 0 komentāri
Tā samērā klusi un nemanāmi vairumam sabiedrības ir paslīdējis garām
fakts, ka Labklājības Ministrijas uzkrātie 950 miljoni latu tika
iztērēti pamatbudžeta deficīta finansēšanai. Uzkrājums, kam bija
jākalpo nākotnes pensionāriem, pašlaik nav atgūstams un tā vietā
palicis tikai tukšs, ar reālu naudu nesegts „virtuāls” ieraksts.
Pievienots 2009 gada 24. oktobrī | 0 komentāri
Katrs „kārtīgs” students zina, ka jaunas tēmas apgūšana sākas ar literatūras apskatu. Un neskatoties uz to, ka studiju gados šis process dažkārt sākas un beidzas blakus sēdošā kaimiņa kladē, skaidrs ir viens – kāpēc gan izgudrot riteni no jauna, ja var vienkārši paskatīties, kā to dara citi?
Pievienots 2009 gada 14. oktobrī | 0 komentāri
Mums bieži vien šķiet, ka esam vienīgie, kuriem uzbrukusi šāda „dižķibele”. Taču pavisam netīšām, uzduroties uz pasaules slavenā pārmaiņu vadības eksperta Kottera (John Kotter) 8 efektīvas pārmaiņu vadības soļiem, biju pārsteigts, cik precīzi tie atbilst Latvijas situācijai un atspoguļo to, kas Latvijā notiek vai nenotiek kā pienākas.
Pievienots 2009 gada 8. oktobrī | 0 komentāri
Pašlaik finanšu tirgus dalībnieki sagaida, ka 3 mēnešu Euribor likmes līdz 2010. gada beigām kāps par 1% punktu līdz 1.80%. 2011. gadā tiek sagaidīts, ka likmes sasniegs jau 2.73%, kamēr 2012. gadā – 3.15%.
|
Par autoru
 Reklāma |
