Swedbank veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju par pietiekamu pensiju uzskata tādu, kas sasniedz 75-100% no ikmēneša ienākumiem. Savukārt trešdaļa pensiju vēlas pat vēl lielāku. Pašreizējās demogrāfiskās tendences gan norāda uz pretējo – nākotnē mums jārēķinās ar pensiju, kas var būt krietni zemāka par pusi no šodienas algas. Patlaban vidējā  saņemtā pensija ir ap 66% no vidējās neto algas tautsaimniecībā. Turpinoties negatīvām demogrāfijas tendencēm arī sociālā budžeta deficīts un valsts spēja to segt būtiski neuzlabosies.

Publiski izskanējušie risinājumu priekšlikumi

Vairums no risinājumiem demogrāfijas situācijas uzlabošanai, kas izskan pašlaik, vērsti uz materiālajiem faktoriem dzimstības veicināšanā. Taču ir vēl daudz iespēju, kā stiprināt sabiedrības vērtību apziņu, neiesaistot ievērojamus budžeta resursus.

Attēlā: Iespējamie risinājumu virzieni demogrāfijas situācijas uzlabošanai

Dabiskais pieaugums

Materiālie faktori, kas ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas, iedalāmi divās grupās – vispārējie un individuālie. No vienas puses, sabiedrībai nepieciešama stabilitāte, drošība un pārliecība, ka valsts spēj radīt darba vietas un veidot infrastruktūru, kas vēlāk ar līdzekļiem nodrošinās gan bērnu vecākus, gan pašus bērnus. Papildus vēl nepieciešami individuālie stimuli, kā, piemēram, nodokļu atvieglojumi vai pabalsti. 

Kā nozīmīgs, dzimstību veicinošs nemateriāls faktors, balstoties uz ārvalstu pieredzi, bieži minēta dzimumu līdztiesība. Vīriešu aktīva iesaistīšanās bērnu audzināšanā un sievietes spēja efektīvi atgriezties darba tirgū, turpinot strādāt līdzvērtīgi vīrietim, ir svarīgs priekšnosacījums, kas sekmējis ģimenes drošības sajūtu un kopējās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos virknē Skandināvijas valstu.

Strādājošo skaits

Pašlaik lielākais sabiedrības fokuss vērsts uz dzimstības veicināšanu. Savukārt otrs, ne mazāk būtisks faktors, varētu būt mirstības mazināšana darbspējas un bērnu vecuma grupās. Latvijā vidēji piedzimst vairāk vīriešu nekā sieviešu, taču, sasniedzot pensijas vecumu un gadu skaitam palielinoties, vīriešu īpatsvars krasi samazinās, vīriešu - sieviešu proporcijai tuvojoties 1:2.

Valstīs, kurās nav plašu sociālo labumu dzimstības veicināšanai, pozitīvu lomu spēlē efektīvs darba tirgus, kas sniedz iespēju vecākiem pēc bērna piedzimšanas ātri atgriezties darbā, nodrošinot ienākumus un finansiālo drošību.

Demogrāfiskā situācija nosaka, ka Latvijā pakāpeniski samazināsies strādājošo skaits uz vienu pensionāru. Viena no iespējām būtu paplašināt strādājošo skaitu, piemēram, sekmējot iedzīvotāju pārkvalifikāciju, vai meklējot iespējas darba gaitas iedzīvotājiem uzsākt ātrāk un beigt – vēlāk.

Mehāniskais pieaugums

Latvijā pašlaik iztrūkst skaidri definētas politikas un mērķu iedzīvotāju migrācijas jautājumā. Tieši migrācija, īpaši nelielā laika periodā, spēj būtiski ietekmēt demogrāfisko situāciju. To, ko emigrācija paveic dažu gadu laikā, dzimstības veicināšana nespēj kompensēt gadu desmitos. Latvijai nav iespēju nedomāt par mērķtiecīgu migrācijas politiku nākotnē.

Tikai atrisinot nodarbinātības jautājumu, varētu efektīvi sākt uzrunāt cilvēkus atgriezties mājās no emigrācijas. Viena no iespējām – aicināt emigrējušos tautiešus uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, nodrošinot atbalstu valsts līmenī.

Imigrācija nevar būt vienīgais risinājums, jo būtībā tā problēmu tikai atliek, un risinājumam bieži vien nepieciešama arvien lielāka imigrācija arī nākotnē. Jo – lai atbalstītu „pirmo” imigrantu paaudzi, vajadzīgas nākamās, turklāt skaita ziņā aizvien lielākas, kas bieži vien, dažādu apstākļu dēļ, nav iespējams.

Sociālā sistēma

Nodokļu atvieglojumi, priekšlaicīga pensionēšanās un iemaksas vecāku pensiju 3.līmenī vērsti uz nodarbināto vecāku materiālo stimulēšanu ilgākā laika periodā. Tas būtu viens no veidiem, kā izvairīties no lielu piedzimšanas pabalstu radītajām problēmām.

Vecuma pensijas aprēķina izmaiņas, ņemot vērā bērnu veiktās sociālās iemaksas, varētu būt efektīvs veids, lai stiprinātu pensiju sistēmas deklarēto solidaritātes principu. Turklāt tas nav uzskatāms par diskriminējošu sabiedrības locekļiem, kuriem nav bērnu, jo šī brīža sociālā sistēma sniedz iespējas veidot individuālus pensijas papildus uzkrājumus.

Latvijā jau šodien ieviesta mūsdienīga trīs līmeņu pensiju sistēma, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošina iespēju pielāgoties demogrāfiskajām izmaiņām. Taču, lai sistēma sasniegtu rezultātu, tā efektīvi jāievieš dzīvē. Šobrīd pensiju 3.līmeņa uzkrājumi vēl ir nepietiekami, lai nodrošinātu algas aizvietojamību pensijas vecumā. Tāpēc jādomā, kā turpināt efektīvi stimulēt individuālus pensiju 3.līmeņa uzkrājumus, gan aktīvāk iesaistot darba ņēmējus, gan arī darba devējus. Ārvalstu pieredze rāda, ka tieši darba devēju un arodbiedrību aktīva iesaistīšanās spēj tālredzīgi mainīt sabiedrības rīcību, rūpējoties par pensijas kapitāla uzkrājumiem savlaicīgi.

*Swedbank Analītiskās Diskusijas apkopots materiāls